NOTIKUMI
Izdod Garūtas skaņdarbus
"Dievs, Tava zeme deg!" Jauns izdevums
LŪCIJAI GARŪTAI 115
LŪCIJA GARŪTA.
RENIS ZARIŅŠ
V Lūcijas Garūtas
pianistu konkurss
Kristīnei Balanas
Lielā mūzikas balva
Dzintras Erlihas koncerts un lekcija Islandē
XXVI VISPĀRĒJIE
DZIESMU SVĒTKI
SVĒTKI VECĀĶOS
LATVIJAI 100
GAISMAS DOMAS
Dzintras Erlihas Solokoncerti
ELĪNA ŠIMKUS
BRĪVDIENU MŪZIKA
DIEVS, TAVA ZEME DEG! -75
“Lux Aeterna” Lielajā piektdienā
Musica Baltica izdod Lūcijas Garūtas klavierdarbus
Musica Baltica drīzumā izdos L.Garūtas skaņdarbus klavierēm:
1. MEDITĀCIJA
2. KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM
Iepriekš Musica Baltica jau izdevusi komponistes:
1. ETĪDES / ETUDES. Klavierēm / For piano. I daļa
2. TAUTAS DZIESMU APDARES / LATVIAN FOLKSONG ARRANGEMENTS. Klavierēm / For piano. II daļa
3. KLAVIERDARBI / PIECES FOR PIANO. Klavierēm / For piano III daļa
4. MANĀ DZIMTENĒ. SENDIENAS / IN MY HOMELAND. OLDEN DAYS. Klavierēm / For piano IV daļa
5. ROTAĻA MEŽĀ / WOODLAND GAMES. Klavierēm / For piano V daļa
6. ČETRAS PRELĪDES:
1. h moll
2. E dur
3. cis moll
4. Des dur
Latvijas ērģelnieku ģilde izdevusi Garūtas "Meditāciju"
Latvijas Ērģelnieku ģilde izdevusi Lūcijas Garūtas "Meditāciju".
Šo skaņdarbs sākotnēji rakstīts simfoniskajam orķestrim. Savā iecerētajā formā, pēc līdzšinējās informācijas, mūsu gadsimtā skanējusi tikai vienreiz
– Rīgas 1.Mūzikas skolas orķestra izpildījumā (2003), kas tad iemirdzēja jaunā gaismā.
Meditācija tagad vairāk pazīstama kā skaņdarbs ērģelēm. Pateicoties latviešu ērģelniekiem tas laikam ir visvairāk skanējušais Garūtas skaņdarbs Latvijā un visā pasaulē. Tā ir arī japāņu un citu zemju ērģelnieku repertuārā. Šajā izdevumā ir iekļauta Meditācija ērģelēm un klavierēm. Tajā lasāmi Dr. art. Ilmas Grauzdiņas siltie Ievadvārdi. Plašie komentāri sniedz detalizētu ieskatu par dažādām versijām ērģeļu skanējumā, kas veidojušies gadu gaitā – Pētera Sīpolnieka, Aivara Kalēja un Māras Aumeles redakcijā.
Redaktore - Vita Kalnciema,
Roberta Hansona datorraksts,
Mākslinieks Patriks Zvaigzne.
Izdota DIEVS, TAVA ZEME DEG! jauna redakcija
Musica Baltica izdod Garūtas kantāti LATVIEŠU LŪGŠANA
DIEVAM – DIEVS TAVA ZEME DEG! korim, tenoram, baritonam un
ērģelēm jaunu redakciju
VAIRĀK PAR IZDEVUMU:
Izdevniecība Musica Baltica
Nošu teksta redaktori Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis
Redaktors Dr. habil. art. Jānis Torgāns, Daina Pormale
Nošu datorsalikums Uģis Meņģelis
Sastādītāja Daina Pormale
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
Lūcija Garūta - Dr. art. Ilma Grauzdiņa
Andrejs Eglītis - Dr. phil. Dzidra Vārdaune
Kantāte - Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis; komponists un ērģelnieks
Aivars Kalējs
Dzejas teksta tulkojumi - parindeņi:
God, Thy earth is aflame! - Velta Sniķere, Laima Asja Bērziņa;
Mon Dieu, Ta terre brûle! - Astra Skrābane un Rosa Marija Fransuā;
Dio, la tua terra brucia! - Pjetro Trillo;
カンタータ「神よ 主の大地が燃えている」 - Ajumi Kurosava, Daiki Horiguči;
Jumala, sinun maasi palaa! - Helena Johansone un Ingrida Peldekse;
¡Señor, tu tierra está en llamas! - Paloma Fernandesa;
Gott, Deine Erde brennt! - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls;
Gud, din jord brinner!- Gun von Krusenstjerna
Tekstu tulkojumi: angļu valodā - Laima Asja Bērziņa
CD - Kantātes dzejas teksts - palīgs izrunai cittautu koriem. Arnis
Paurs
LŪCIJAS GARŪTAS VĀRDS SKAN LATVIJĀ UN PASAULĒ
No kreisās: Elizabeth Heatherington (bijušā Kanādas vēstnieka Latvijā Scott Heatherington kundze), pianiste Dzintra Erliha, čelliste Emma Bandeniece, mecosoprāns Vilma Indra Vītols (Kanāda), Ženija Vītols (Kanāda, viena no koncertu organizatorēm) un Latvijas vēstnieks Kanādā Kārlis Eihenbaums.
2017.gada 12.decembrī
Pavasarī spilgti sāka iezīmēties komponistes, pianistes, mūzikas teorētiķes un pedagoģes Lūcijas Garūtas 115-gades atcere – skanot mūzikai, topot nošu izdevumiem un CD ierakstiem.
• Marts. Dueta - flautiste Ilona Meija un pianiste Dzintra Erliha
albums Citādas krāsas.
Veltīts latviešu komponistu kamermūzikai. Tas tapis sadarbībā ar nacionālo ierakstu kompāniju SKANI, kas, pateicoties līgumam ar NAXOS of America – pasaulē lielāko klasiskās mūzikas distributoru, albumam nodrošinās digitālu izplatīšanu ne tikai Naxos Digital Library, kas pieejama gan 150 000 individuālo
abonentu, gan arī 1500 universitāšu un nacionālo bibliotēku tīklos, bet arī visās nozīmīgākajās straumēšanas vietnēs (Spotify, Google Play, Deezer, Itunes un daudzas citas).
• Aprīlis.
Koncertu cikls - Lūcijas Garūtas 115-gades atcerei.
Tukuma, Inčukalna un Dobeles mūzikas skolās.
Piedalās flautiste Ilona Meija un pianiste Dzintra Erliha
• Aprīlis.
Lūcijas Garūtas MEDITATION. Izdevniecība Certosa Verlag (Vācija)
VERLAG KOMPONISTINNEN laidusi klajā nošu izdevums. Datorraksts:
Pianiste un pedagoģe Isolde Weiermueller-Backes
Lūcija Garūta. Priekšvārds. Biogrāfija. Daina Pormale
Tulkojumi - Patriks Zvaigzne (de, en).
• Aprīlis.
Pianists Reinis Zariņš ir ierakstījis Lūcijas Garūtas Klavierdarbus.
KLAVIERKONCERTA ieraksts jau veikts 2015.gadā. CD izdos nacionālo ierakstu kompāniju SKANI.
• 13.maijs.
LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA. Ziedoņa zāle
Dažādu apstākļu kopum dēļ iecerētais:
MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA...
(L. Garūta)
• Plkst.17:00. Izstādes atklāšana
• Plkst.19:00. Koncerts. Ziedoņa zālē
Ievadvārdi. Komponists Imants Zemzaris
Piedalās:
TRIO :
Artūrs Cingujevs (klavieres); Georgs Sarkisjans (vijole); Marta Sudraba (čells);
Kristīne Gailīte (soprāns); Ieva Parša (mecsoprāns); Aldis Liepiņš (klavieres);
Ilona Meija (flauta); Dzintra Erliha (klavieres)
un
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas
Doma skolas
Mākslu skolas Baltais Flīģelis
Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu audzēkņi
RSU Jauktais koris RĪGA
Diriģentes Zane Zilberte un Evita Taranda
Programmā:
Lūcija Garūta, Jānis Mediņš, Tālivalis Ķeniņš, Pēteris Plakidis, Imants
Zemzaris
Latviešu tautas dziesmu apdares
pārcelts uz š.g. 13.decembri
• 14.maijs.
LU Aulā skan koncerts BRĪNUMZEME.
Lūcija Garūta. Kantāte DIEVS,TAVA ZEME DEG!
Pēteris Barisons BRĪNUMZEME
Jurjānu Andrejs TĒVIJAI
Sīkāks apraksts singalong.lv.
Koncertā piedalās:
Tālivaldis Deksnis (ērģeles); Jolanta Strikaite-Lapiņa, soprāns
Mārtiņš Zvīgulis, tenors; Pauls Putniņš, basbaritons; Jaunais orķestris; Jauniešu koris Balsis, kamerkoris Fortius, LU absolventu koris Jubilate;
Diriģents un muzikālais vadītājs Ints Teterovskis
• Jūnijs.
L.Garūtas kamermūzika skan Kanādā, Toronto un
Otavā. Tos atskaņo pianiste Dzintra Erliha, mecosoprāns Vilma
Indra Vītols (Kanāda) un čelliste Emma Bandeniece.
• Augusts.
Madonā, Latviešu mūzikas festivālā, noslēdzas dueta - flautiste
Ilona Meija un pianiste Dzintra Erliha - Koncertu cikls, kas veltīs
Lūcijas Garūtas 115.
• 13.decembris.
LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA. Ziedoņa zāle
• Plkst.18:00. Izstādes atklāšana
• Plkst.19:00. Koncerts. Ziedoņa zāle
LŪCIJAS.GAISMA
MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA...
(L. Garūta)
Ievadvārdi. Komponists Imants Zemzaris
Piedalās:
TRIO :
Artūrs Cingujevs (klavieres)
Georgs Sarkisjans (vijole)
Marta Sudraba (čells);
Dzintra Erliha (klavieres)
un
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas
Doma skolas
Mākslu skolas Baltais Flīģelis
Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu audzēkņi
Programmā:
Lūcija Garūta, Jānis Mediņš, Tālivalis Ķeniņš, Pēteris Plakidis, Imants
Zemzaris
Latviešu tautas dziesmu apdares
Lūcija Garūta. Klaviermūzika
Lūcija Garūta. Klaviermūzika
Pieejams no 1. decembra
"Mūzika ir dvēseles elpa” — tā Lūcija Garūta. Un manā skatījumā viņa tā arī ir
darījusi - rakstījusi, kad dvēsele neļauj nerakstīt.
Šis albums un mana sastapšanās ar Garūtas pasauli iesākās tieši pie Klavierkoncerta. Tas ir patiesi nozīmīgs un īpašs darbs latviešu klavierkoncertu vidū sava skaudrā patiesuma dēļ, un, lai arī ir skaidrs, ka tas ir
ļoti personīgs vēstījums, es tajā brīžiem saklausu arī gluži kā visas tautas sirdssāpju balsi. Varbūt tas nāk no tautasdziesmu melodiju klātbūtnes, jo tās šajā
mūzikā iegūst pārlaicīgus, universālus virstoņus. Līdzīgs spēks tautasdziesmas
melodijai un vārdiem ir arī Variācijās, kuras stāv albuma otrā pusē kā monumentāla bākuguns. Abi šie lielizmēra darbi ir dzīva liecība autores neiznīdējamajai ticībai uz gaišu nākotni, pat ja tā atrodama tikai mūžībā. Garūtas sievišķīgums un drosme, trauslums un spēks caurvij arī albumā iekļautās miniatūras.
Četras Prelīdes ir Skrjabina krāsām tuvs tiešām meistarīgs opuss, kurš vienlaikus vieno un arī kontrastē tā četrus dažādos raksturus. “Meditācija” klavieru versijā ļauj atkal tikt tuvāk autores dvēselei. Un "noslēdzošā pavisam mazā “Lellītes aiju dziesmiņa"atnāca"; pie manis pavisam (ne)jauši - reiz ciemojoties Garūtas dzīvoklī Rīgas centrā, es atvēru kādu viņas bilžu albumu un no tā izbira maza lapiņa ar šo dziesmiņu, ar zīmuli pavisam viegli uzskicēta. Un veltīta tai pašai meitenītei, kuras piemiņai 7 gadus vēlāk rakstīts
Klavierkoncerts.
Šogad aprit jau 40 gadi, kopš Lūcija Garūta pati devusies mūžībā. Tāpēc es vēlos izteikt pateicību Garūtas māsas mazmeitai Dainai Pormalei, kura ar nerimtīgām sirdsrūpēm un mīlestību cauri gadiem ir nesusi Lūcīša gara mantojumu tālākām paaudzēm, arī man.
Īsi sakot, Garūta man atgādina dzīties palikt patiesam - un par to viņai paldies.
Reinis Zariņš
1. Lūcija Garūta • KONCERTS KLAVIERĒM UN ORĶESTRIM • 35:58
2. Lūcija Garūta • PrelĪde in si minorā • 04:19
3. Lūcija Garūta • Prelīde in Mi mažorā • 3:05
4. Lūcija Garūta • Prelīde in do♯ minorā • 2:54
5. Lūcija Garūta • Prelude in Re b mažorā • 1:43
6. Lūcija Garūta • MEDITĀCIJA • 4:39
7. Lūcija Garūta • VARIĀCIJAS “KARAVĪRI BĒDĀJĀS” • 19:18
8. Lūcija Garūta • LELLĪTES AIJU DZIESMIŅA • 1:30
Total:74:01
Teksts: www.skani.lv
“Laimīgi tie cilvēki, kuriem tuva skaņu pasaule.”
Lūcija Garūta
(No kr.) C grupa - Dana Krūmiņa (2.vieta), ped. Gunta Bože, Valters Vēģelis (A), Antra Vīksna, pianists Artūrs Cingujevs, ped. Eva Balode, pianiste Sandra Jalaņecka, Marta Jakoviča (1.vieta), ped. Signe Docīte, LGF vadītāja Daina Pormale, Markuss Renārs Everss (A), ped. Natālija Karpova un Aleksandrs Komka (1.vieta)
Sējas Mūzikas un Mākslas skolas 3.klases audzēkne Annija Saveļjeva.
un skolotājai Dace Gžibovska
2002. gadā notika pirmais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurs, kas tika veltīts komponistes 100 gadei.
2018.gada 14.martā notika jau V Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss, tas organizēts sadarbībā ar Lūcijas. Garūtas fondu (LGF) un Siguldas novada Domi.
Konkurss pulcēja 65 dalībniekus no 26 Latvijas Mūzikas skolām un
Mūzikas un mākslas skolām un Lietuvas.
Ar lielāko konkursantu skaitu piedalījās Rīgas topošie pianistI: Juglas Mūzikas skola(6), Bolderājas Mūzikas un mākslas skola(3), PIKC NMV Rīgas Doma kora
skola(3), PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola (2), Augusta Dombrovska Mūzikas skola, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skola. Darbīgi Siguldā ieradās konkursanti no visas plašās Latvijas: Visvairāk šādā skatījumā piedalījās, Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” (8), Ikšķiles mūzikas un mākslas skola (6), Salacgrīvas novada Mūzikas skola (5), Smiltenes mūzikas skola (5), Lielvārdes novada mūzikas un mākslas skola (3), Vecumnieku Mūzikas un mākslas skola (3), Alūksnes Mūzikas skola (2), Amatas novada mūzikas un mākslas skola (2), Ādažu Mākslas un mūzikas skola (2), Birzgales Mūzikas skola (2). Pa vienam audzēknim no: J. Dūmiņa Baldones Mūzikas skolas, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas, Ķekavas mūzikas skolas, Ernesta Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas, Pilsrundāles vidsk struktūrvienība MM skolas, Salaspils Mūzikas un mākslas skolas, Sējas Mūzikas un mākslas skolas, Tukuma Mūzikas skolas un Valmieras Mūzikas skolas.
Vērtēja žūrija: pianiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Klavieru nodaļas vadītāja Antra Vīksne; pianiste, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas Speciālo klavieru nodaļas pedagoģe Sandra Jalaņecka un pianists, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktors, Klavieru nodaļas pedagogs Artūrs Cingujevs. Pedagogiem bija iespēja piedalīties metodiskajā apspriedē kompetentās žūrijas vadībā un saņemt apliecības par profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.
Konkursā dalībnieki tika dalīti trīs grupās: A grupa līdz 9 gadiem; B grupa 10-12 gadi un C grupa 13-16 gadi, atskaņojot dalībnieku vecumam atbilstošus Lūcijas Garūtas skaņdarbus un savas valsts komponista brīvi izvēlētu darbu. Līdzās Lūcijas Garūtas skaņdarbiem uzmirdzēja viņas kādreizējo skolotāju, laikabiedru, bijušo studentu un vēlāko paaudžu – latviešu komponistu gan jau zināmi un pazīstamāki darbi, gan piemirstāki skaņdarbi jaunajiem pianistiem.
Citas krāsas ienesa M. Gapčenko Žurku habanēra. – Pamatā gan iztrūka jaunāko paaudžu komponistu skaņdarbi. – Tie, varbūt, vēl top vai to notis gaida atskaņotājus veikala plauktos? - A grupa bija visapjomīgākā. Klausoties Garūtas skaņdarbu „Vilks un izbiedētie putni” (divpadsmit reizes), nācās secināt cik dažādi
var būt vilki. Tāpat dažādie pieci vilki skaņdarbā „Vilciņš zaķi aicināja”... Īpašu izturētību prasa: „Drūma lietaina diena” (bija piecas dažādas dienas), un vecmāmiņas lielā pacietība... , vērpjot „Vecmāmiņas stāsts pie ratiņa” (skanēja četrreiz). Ir inreresanti salīdzināt viena skaņdarba interpretācijas, taču prieks
dzirdēt arī mazāk dzirdētus komponistes skaņdarbus. – Tas tagad, jau labu laiku, ir iespējams pateicoties jau sešiem Garūtas klavierdarbu izdevumiem, ko izdevusi MUSICA BALTICA. Šo izdevumu tapšanā,
sevišķi pirmo –
„Latviešu tautas dziesmu apdares”
„Etīdes” un
„Skaņdarbi”
ir jāpateicas pedagoģei Dainai Samtai. - Ieguldīts liels darbs, lai tos visus darbiņus atrastu un apkopotu, jo tie bijuši izkaisīti kā graudiņi pa dažādiem savlaik izdotiem krājumiem, vai pat nav bijuši izdoti, glabājoties dažādos arhīvos.
– Ka tie nav izdoti velti, ka ir vajadzīgi nevien Latvijas topošajiem pianistiem, liecina tas, ka, piem. „Silta, jauka istabiņa" izdota ABRSM (Associated Board of the Royal Schools of Music) izdevusi eksaminācijas darbu krājumu 2013./2014.gadam 4.klasei. Tajā kopumā ir deviņi skaņdarbi klavierēm, A, B un
C pakāpes dalījumā. To vidū ir iekļauta arī L.Garūtas tautas dziesmas „Silta, jauka istabiņa” apdare (B 2). Vēl šajā izdevumā ir Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti), Viljama Olvina ( William Alwyn), Eduarda Grīga (Edvard Grieg), Emanuela Oriola ( Emmanuel Oriol), Federiko Ruisa (Federico Ruiz) un Poula Rūdersa (Poul Ruders) skaņdarrbi.
Avots : saite
Šajā konkursā šo skaņdarbu gan nedzirdējām.
Bija arī pat pirmatskaņojums (tas gan netika tā pieteikts) - Lūcijas Garūtas skaņdarbs „Rotaļa”. Tas bija ilgi glabājies prof. komponista O.Grāvīša arhīvā! Īpaši ieskanējās arī „Vai priedīte, vai eglīte”. Skaisti skanēja plaši izvērstā „Vec, pelīte, saldu miegu”. Visās vecuma grupās tika izpildītas divu komponistu - Arvīda Žilinska (izteiksmīgais „Zaķu maršs”, „Baravikas” u.c.!) un Ilzes Arnes vairākas
kompozīcijas.
A grupā tika vēl atskaņots Nikolajs Dauge („Sapņojums”), Romualds Jermaks, Lija Krasinska, Tālivaldis Ķeniņš, Jānis Ķepītis (izsmalcinātais „Valsis"), Paula Līcīte (jaukā „Deja” un Variācijas par „Es pazinu to putniņu” par tautas dziesmas tēmu), Jēkabs Mediņš, Pēteris Plakidis („Āzītis"), Jāzeps Vītols, Marģeris Zariņš un Jāzeps Mediņš („Gavote”). Jēkabs Graubiņš (siltā „Teici, teici valodiņa” tautas dziesmas apdare), Romualds Kalsons un Vilnis Salaks
B grupa. L.Garūtas Etīdes prasa īpašu izveicību. „Saulē un vējos” nav viegli, tas tika izjusts septiņreiz (!). - Brīnišķā „Aiz purviem, aiz mežiem saulīte lēca”. Vēl skanēja Mendelis Bašs, Alfrēds Kalniņš, Juris Karlsons, Jānis Norvilis, Jānis Porietis, Ādolfs Skulte, Jānis Ivanovs un Jāzeps Mediņš.
C grupā, līdzās Garūtai (Etīdes !), skanēja Jēkabs Graubiņš (izjustā „Aiz upītes meitas dzied”), Romualds Kalsons un Vilnis Salaks. Jānis Ivanovs, Jāzeps Lipšāns, Georgs Pelēcis (Trīs Prelīdes Nr.2 d moll, Nr.5 c moll un Nr.7 d moll).
Kopumā atkal nācās secināt – cik svarīgi ir pedagogam atrast katram savam audzēknim skaņdarbus, kur viņš varētu rast prieku tos atskaņojot, parādot savas tehniskās prasmes, reizē spēju būt arī daudzveidīgam, parādot dažādas krāsas un šķautnes. Balvas, ko Lūcijas Garūtas iemīļotajā gaiši zilajā krāsā bija veidojusi
Mākslas nodaļas skolotāja Laura Rostoka, aizceļoja pie 13 labākajiem.
(sk.http://www.baltaisfligelis.lv/muzika/lucijas-garutas- konkurss/,Rezultāti).
MUSICA BALTICA bija gādājusi iespēju iepazīties ar Lūcijas Garūtas
skaņdarbu izdevumiem, izveidojot izstādi, kā arī iespēju iegādāties izdevniecības jaunākos izdevumus.
Konkursa laikā varēja aplūkot „Baltais Flīģelis” Mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstādi „Lūcijas Garūtas mūzikas tēli glezniecībā”.
Izteikt arī savu vērtējumu balsojot! Noslēguma koncertā klausītājus priecēja visu laureātu sniegums. Sirsnīga pateicība konkursa dalībniekiem, viņu vecākiem un
pedagogiem un Mūzikas skolām par sirsnīgo, cītīgo darbu! – Konkurss ir konkurss. Ne visi ir priecīgi... Lai tas, kas nav izdevies tiek tālāk slīpēts un spodrināts, rūdot arī savu raksturu.
Lai kā moto tāļākam darbam ir šim Konkursam izvēlētie Lūcijas Garūtas vārdi –
“Laimīgi tie cilvēki, kuriem tuva skaņu pasaule!”
VI Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss notiks 2020. gadā!
Daina Pormale, LGF vadītāja
2018.gada 6. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās mūzikas balvas 2017 pasniegšana, kurā tika paziņoti laureāti astoņās kategorijās.
“Gada jaunais mākslinieks” sudraba statueti
ieguva vijolniece Kristīne Balanas.
Pēc koncerta 2017.gada 12.decembrī „Mūzika ir dvēseles elpa..”. (No kr.:) Vijolniece Kristīne Balanas, LGF vadītāja Daina Pormale, pianists Artūrs Cingujevs un čelliste Marta Sudraba.
2017.gada Kristīne izcīna 3.vietu prestižajā ARD konkursā Minhenē, Vācijā. Vijolniece bieži koncertē arī Latvijā. Var monēt koncertu sadrabībā ar pianistu Anredeju Osokinu. Nozīmīgs koncerts bija LNB Ziedoņa zālē 2017.gada 12.decembrī „Mūzika ir dvēseles elpa..”, kuru rīkoja LNB un Lūcijas Garūtas fonds, kas bija veltīts komponistes Lūcijas Garūtas 115. Kristīne Balanas muzicēja kopā ar čelllisti Martu
Sudrabu un pianistu Arturu Cingujevu.
Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA “Latvijas koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju. Šogad tā notika divdesmit piekto reizi.
“Par mūža ieguldījumu” balvu saņēma komponists Romualds Kalsons.
“Gada koncerts” laureāts” - 25. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts, 3. martā koncertzālē “Lielais dzintars”.
Solisti : Iveta Apkalna, Dita Krenberga, Reinis Zariņš, LSO, diriģents Atvars Lakstīgala (rīkotājs – Liepājas Simfoniskais orķestris).
“Gada koncerts” laureāts” - 25. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla atklāšanas koncerts, 3. martā koncertzālē “Lielais dzintars”. Solisti: Iveta Apkalna, Dita Krenberga, Reinis Zariņš, LSO, diriģents Atvars Lakstīgala (rīkotājs – Liepājas Simfoniskais orķestris).
“Gada jaundarbs” balvu saņem Krista Auznieka par kompozīcija “Uguns un roze”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 25. augustā koncertzālē “Cēsis” Sinfonietta Rīga, diriģents Normunda Šnē.
“Gada mūziķis” laureāts ir ērģelniece Iveta Apkalna.
Dzintras Erlihas solokoncerta un lekcija Islandes Mākslu akadēmijā
2018. gada 16.martā Islandes Mākslu akadēmijā pianiste, JVLMA pieaicinātā docētāja Dzintra Erliha sniedza solokoncertu-lekciju par latviešu komponistu klaviermūziku. Koncertlekcija tika veltīta Latvijas 100-gadei. Tās programmā tika iekļauti J.Ivanova, L.Garūtas, A.Kalēja, P.Vaska un S.Bušs klavierdarbi, kā arī sniegts ieskats gan komponistu radošajās biogrāfijās, gan raksturotas skaņdarbu stila zīmes. Īslandes Mākslu akadēmijas klavieru nodaļas studenti solokoncertu-lekciju uzņēma ļoti atsaucīgi, aktīvi iesaistoties diskusijās par dažādiem ar interpretāciju saistītiem jautājumiem, kā arī nodēvējot koncertlekciju par “vienu no saistošākajām lekcijām pēdējo trīs gadu laikā”.*
Savukārt 17.martā vienā no reprezentablākajām Rejkjavīkas kamermūzikas koncertzālēm Hannersholtā skanēja Latvijas 100-gadei veltīts kamermūzikas koncerts, ko sniedza Dzintra Erliha duetā ar jauno, daudzsološo čellisti, JVLMA studenti Emmu Bandenieci (Kanāda / Latvija), kas šobrīd aktīvi muzicē kamerorķestra Kremerata Baltica sastāvā. Programmā skanēja latviešu komponistu skaņdarbi gan klavierēm solo, gan duetā ar čellu. Koncertu apmeklēja ievērojami pārstāvji, tostarp Īslandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons (Jón Baldvin Hannibalsson, ārlietu ministrs laikaposmā 1988-1995), kuram bija ievērojama loma Latvijas neatkarības atzīšanā 1991.gadā.
Abas mūziķes jau ar panākumiem uzstājās Latvijas vēstniecības Kanādā rīkotajos Latvijas 100-gadei veltītajos koncertos 2017.gada jūnijā Kanādā - Toronto un Otavā.
Šī gada aprīlī pianiste Dzintra Erliha dosies koncerttūrē uz Austrāliju, lai kopā ar izcilo soprānu Maiju Kovaļevsku sniegtu Latvijas 100-gadei veltītus koncertus Sidnejā, Adelaidē un Melburnā, kā arī prezentētu jauno albumu Ar sirds siltumu, kura ienākumi tiks veltīti labdarībai. Savukārt 30.aprīlī Adelaides Universitātē Dzintra Erliha sniegs solokoncertu-lekciju, veltītu Latvijas 100-gadei.
Par lekciju, gan koncertu informācija bija plaši pieejama gan galvenajos Īslandes laikrakstos (Frettabladid https://www.frettabladid.is/lifid/i-allri-essari-tonlist-er-sterkur-jolagastrengur; Morgunbladid),
gan interneta portālos, kā arī Īslandes Mākslu akadēmijas mājas lapā:
http://www.lhi.is/en/event/concert-lecture-dzintra-erliha
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki
No 30.jūnija - 8.jūlijam Latvijas valsts simtgades zīmē notika
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.
Tas aptvēra plašu programmu, pulcējot dalībniekus no Latvijas, ārpus Latvijas mītošos tautiešus, tāpat arī ārzemju dalībniekus, kuriem šie svētki kļuvuši īpaši.
Svētkos bija tas gods dots skanēt arī Lūcijas Garūtas mūzikai – Vokāli simfoniskās mūzikas koncertā un Svētku noslēguma koncertā Mežaparkā.
• Vokāli simfoniskās mūzikas koncerts
Kantāte PAVASARA VĒJOS (1958) ar Plūdoņa dzeju
Kopkoris un diriģents Aigars Meri
• Noslēguma koncertā un tā Ģenerālmēģinājumā
TĒVREIZE no
Lūcijas Garūtas. Andreja Eglīša kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM –
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Dziesmu svētku kopkoris
Ērģelniece Iveta Apkalna
Diriģents Edgars Račevskis
Kantāte PAVASARA VĒJOS (1957) ir atskaņota bijusi līdz šim tikai divkārt: pagājušā gs. 50-tos gados tās pirmatskaņojumā un šajā gs. Mūzikas akadēmijas svētku koncertā, kad tā atskanēja MA kora dziedājumā diriģenta Vecumnieka vadībā. – Tas tad, laikam, reiz licis saklausīt šo skaņdarbu.
Pavasara tēma Garūtas mūzikā iezīmējas jau no jaunības gadiem, sākot ar aizrautīgo PAVASARS` NĀK (1919/1926) ar pašas komponistes vārdiem, kas ir viena no viņas solodziesmu pērlēm.
Lūcija Garūta
Pavasar‘s nāk!
Veltīts Mildai Brehmanei-Štengelei
Pār tāļajām jūrām uz mākoņu burām
Pavasars nāk!
Pār stingušiem krastiem, pār ledainiem krastiem
Pavasars nāk!
Iz ledainām žņaugām pa tumšajām spraugām
Jau mirdzoši ūdeņi burbuļot sāk.
Pār kalniem, pār gravām ,
Pār mežiem, pār pļavām
Pavasars nāk!
Pa vārtiem, pa žogiem,
pa durvīm, pa logiem
Pavasars nāk !
Un tāļajās pļavās zeltsaulītes skavās
Jau bālzaļa zālīte raudzīties sāk.
Caur pusnakts telpu ar smaržainu elpu
Pavasars nāk!
Ar naktsvēsmu glāstiem, ar teiksmainiem stāstiem
Pavasars nāk !
Un gaismiņai svīstot dzird pumpurus plīstot,
Ak. -
Caur pusnakts baismu ar rīta gaismu
Pavasars nāk,
Ar saulīti smiedams, ar vēsmiņām diedams
Pavasars nāk !
Sauli tverat, nu gaismu dzerat!
Nu gaisma, nu saule,
Nu (P)pavasars nāk !
Studiju gadi (1919-1924/25)
Pavasars` ir ietilpīgs savās izpausmēs. Tas iezīmē tā gaidas un cik daudz spēka vajadzīgs, lai izlauztos no ziemas stindzinošajām skavām. Abos iepriekš minētajos Garūtas skaņdrabos - solodziesmā un kantātē - skan šīs abas iezīmes. Ja solo dziesma skandē varāk šo pavasara jūsmu, gan apzinot grūtības, bet ko jaunība pārvar ar savu gaišo jūsms un cerību spēku, tad kantāte ieskandē pavasara ceļu jau ar apziņu, ka tas ir jāizcīna. Un triumfē.
Ir labi ja koncertu programmās ir arī atskaņoto opusu teksti. – Jo nepārzinām jau tik labi savu dzeju. Un tai jau arī īpaša loma skaņdarbā... – Garūtai tas ir īpaši nozīmīgi. Viņai vokālājā mūzikā tiem ir līdzvērtīga loma mūzikai, tas nekad NAV tāpat vien... Komponiste raksta tikai tad, ja dzeja skārusi viņā ko būtisku. Vārdi viņai rodas arī pašai - reizē arī ar mūziku. Tas tad ir īpašs pārdzīvojums. Un Garūta lielākai daļai savu dziesmu ir arī to tekstu autore.
Koncertā kantāte korim un simfoniskajam orķestrim PAVASARA VĒJOS izskanēja spēcīgi. Krāsainais orķestris, kora jūsmīgais dziedājums. Tik liela kora dziedājumā jau nav vienkārši panākt tās nianses, pulsējumu, to, ko atspoguļo komponistes mūzika, kas tad vēl labāk izceltu mūzikā pausto. – Šeit būtu nepieciešams plašaks pētījums, kas palīdzētu labāk izprast šo komponiste vēstījumu. Piem. tās tapšanas laikā 1958.gadā...
Apjoma ziņa kantāte PAVASARA VĒJOS ir īsts kantātes apjoma darbs – kā to paredz tās apjoms.
Kantāte DIEVS, TAVA ZEME DEG! pārsniedz kantātes apjomus, tā ir saniegusi oratorijas apjomu. Bet komponiste nemainīja to, jo toreiz (1943) izsludinātais konkurss bija noteicis - kantāte. – Bet ko darīt... ja vēstāmais IR TĀDS, ka tas neiekļaujas vien 7- 10 minūtēs, ka dzejnieka Andreja Eglīša dzeja ir visu tik aptveroša un izteicoša. Un tikai dažas dzeju rindas no sacerētā ir palikušas ārpus kantātes...
Dziesmu svētkos skan TĒVREIZE no Lūcijas Garūtas. Andreja Eglīša kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM – DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Dziesmu svētku programmas tapšanas gaitā tika iekļauta arī daļa no kantātes fināla. Bet tas tad laika gaitā tika atcelts. -
TĒVREIZI ievadīja ērģelnieces Ivetas Apkalnas atskaņotais ievads, kas aptvēra kantātē skanošo ērģeļpartijas iezīmīgāko, kas deva iespaidu no kantātes vēstījuma.
TĒVREIZE skanēja dziļi iejūtīgā diriģenta Edgara Račevska vadīta.
Jau trešo reizi kopš neaizmirstamā 1990.gada Dziesmu svētkiem... Otrreiz tā skanēja 1993.gadā.
Pagājušidaudz gadu. Tā skan. Pateicoties TV, ka rāda kora dziedātājus, ka arī jaunās audzes dziļi pārdzīvo, izjūt TĒVREIZI...
Lūcija Garūta ļoti mīlēja Dziesmu svētkus. Spilgti atceros 1973.gada Dziesmu svētkus, kad tika atzīmēta šo svētku 100-gade. – Kā komponisti priecēja Melngaiļa JĀŅU VAKARS, Emīla Dārziņa LAUZTĀS PRIEDES. Un nozīmīga viņai bija viņas mīļā prof. un skolotāja Jāzepa Vītola GAISMAS PILS. – Tās skanēja arī tagad, 2018.gada, izturējušas laika un repertuāra veidošanas gaitu...
Savā dzīves laikā Garūta piedzīvoja tikai vienreiz, ka Dziesmu svētkos skan viņas dziesma. Tas bija Skolēnu dziesmu svētkos. Par ko viņa bija bezgala laimīga. (Man palicis prātā no tā uztraukums, ka jānes diriģentam puķes. Tas tad padzēsis pašu dziesmu...)
Ko izjustu Lūcija Garūta tagad... Būtu PATEICĪGA, ka gan korim, gan klausītājiem, gan diriģentiem viņas darbs ir ...
LAI TAS DOD SVĒTIBU. –
Daina Pormale
LGF vadītāja
Rīgā, 2018.gada augustā
P. S.
Simfoniskajam orķestrim Garūta rakstījusi jau 20.gs. 30-os gados, kad tapa MEDITĀCIJA un MANĀ DZIMTENĒ – variācijas. Tolaik šie skaņdarbi gūst lielu atsaucību, pat tiek abpalvoti. Tagad MEDITĀCIJA ērģeļu skanējumā gan latviešu, gan daudzu zemju ērģeļnieku atskaņojumā. Kā klavierdarbs tas arī ienāci mūsdienu pianistu repertuārā, CD ieskaņijumos. MANĀ DZIMTENĒ gan tā nav veicies. Bet apjomīgākais opuss, kur nozīmīga loma simfoniskajam orķestrim – opera SIDRABOTAIS PUTNS, nav skanējis vispār... Vairākkārt ir bijis paredzēts, ka opera tiks ietudēta (1939. un 50-to gadu otrā pusē, 60-to gadu sākumā), bet dažādu apstākļu dēļ tas ticis atcelts. –
50-os jau tapis KLAVIERKONCERTS, kur simfoniskajam orķestrim liela nozīme. 1958./59. sarakstīta simfoniskā poēma ZELTA ZIRGS. Ir bijuso iecerēta opera, bet tad to zināms,ka to jau raksta cits komponists...1961.gadā kantāte VIŅŠ LIDO – soprānam , korim un orķestrim. 1966.gadā sarakstīta viens no apjomīgākajiem komponistes skaņdarbiem – oratorija DZĪVA KVĒLE – veltīta Saules un Brīves dziesminiekam Rainim 100 gadu atcerei.
Komponistes Lūcijas Garūtas mūzika, kur skan arī simfoniskais orķestris, netiek atskaņota, tālab tā arī nav pienācīgi apzināta un novērtēta.
D. P.
VASARAS SEZONAS ATKLĀŠANAS SVĒTKI
VASARAS SEZONAS ATKLĀŠANAS SVĒTKI,
Veltīti Lūcijai Garūtai.
Komponiste Vecāķos dzīvojusi no 1951. - 1976.gada vasarai.
13:00 Svētku atklāšana skvērā pie Vecāķu stacijas
Koris RĪGA
Diriģente Zane Zilberte, Taranda
Izstāde
Dokumentāla filma
Kamermūzikas koncerts
Pianiste Dzintra Erliha
Vada Orests Silabriedis
Daina Pormale (LGF)
Svētkus vairākus gadus vada Vecāķu b-ba
Atbalsta:
Rīgas dome
LGF
LATVIEŠU KAMERMŪZIKAS KONCERTI
PIANISTE DZINTRA ERLIHA
Latviešu mūziķi, to skaitā arī Dzintra Erliha, aktīvi iesaistījušies LATVIJAS 100-gadei veltītajos koncertos.
Pianiste koncertējusi kopā ar Maiju Kovaļevsku un Krišjāni Norveli LNB, kad tika arī atvērts CD "Ar siltu sirdi", kurā ietverti Jāz. Vītola, Jāņa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emīļa Melngaiļa, Alfrēdā Kalniņa un Lūcijas Garūtas skaņdarbi.
Tāpat šī gada laikā Dzintrai Erlihai un Maijai Kovaļevskai ir notikušas koncertturnejas Austrālijā un ASV, Kanādā. Tie izpelnījušies, kā vēstā informācija, lielu klausītāju atsaucību - gan tālienē mītošo latviešu, gan cittautu klausītāju vidū.
Ar Koncertu un Lekciju Dzintra Erliha bijusi Islandē, kas noritējusi ar panākumiem, ieinteresējot par Latviešu mūziku.
2018.gada 16. novembrī
Jāņa Akurātera mājā muzejā
LATVIEŠU KAMERMŪZIKAS KONCERTS
IELŪDZ KRISTĪNE GALĪTE UN DZINTRA ERLIHA
KRISTĪNE GAILĪTE (soprāns)
DZINTRA ERLIHA (klavieres)
Programmā:
Lūcija Garūta
Jānis Mediņš
Jānis Zālītis
Lūcijas Garūtas klaviermūzika Dzintras Erlihas interpretācijā skanēs:
2019. gada 21.janvārī Siguldā,
Koncertzālē Baltais flīģelis
2019.gada .02.februārī Islandē
Rejkjavik Nordic House koncertzālē
2019,gada 19.maijā
VEF Kultūras pils Kamerzālē
GAISMAS DOMAS
PIANISTS REINIS ZARIŅŠ
2018.gada 18.novembrī
VEF Kultūras pils Kamerzālē
GAISMAS DOMAS. - Skanēja Latviešu tautas dziesmu apdares klavierēm - Jāzeps Vītols, Lūcija Garūta, Tālivadis Ķeniņš, Volfgangs Dārziņš. Lūcijas Garūtas Četras prelīdes, Jāņa Ivanova Variācijas mi minorā, Em. Dārziņa Melanholiskais valsis,Jāzepa VītolaViļņu dziesma, Ērika Ešenvalda / Imanta Kalniņa Dvēseles dziesma / Piena ceļš. Ojāra Vācieša vārdi un pianista domas. Pārdomāts skatuves tēls - gaismas krāsu noskaņa un zīmju tēli. Reinis Zariņš un klavieres... Dziļš un patiess veltījums LATVIJAI SIMTGADĒ. - Izskanot ar Baumaņu Kārļa "Lūgšanu" - Latvijas himnu, tajā visiem vienojoties Lūgšanā.
LATVIEŠU KOMPONISTU KLAVIERMŪZIKA
STARPTAUTISKO PIANISTU KONKURSU LAUREĀTES DZINTRAS ERLIHAS SOLOKONCERTI
2019.gada 7.janvārī Tukuma Mūzikas skolā
2019.gada 21.janvārī Siguldā, koncertzālē "Baltais flīģelis" plkst. 17:00
PROGRAMMĀ :
Lūcijas Garūtas,
Jāņa Ivanova,
Aivara Kalēja,
Pētera Vaska
Santas Bušs skaņdarbi
un
Aleksandra Skrjabina,
Frederika Šopēna klavieru miniatūras
STARPTAUTISKO PIANISTU KONKURSU LAUREĀTES DZINTRAS ERLIHAS SOLOKONCERTI UN MEISTARKLASES
Jauno mācību gadu mūzikas skolās ieskandinās starptautisko pianistu konkursu laureātes Dr.art. Dzintras Erlihas solokoncerti un meistarklases. Koncerti notiks 7. janvārī plkst.17 Tukuma mūzikas skolā un 21. janvārī plkst.17 Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis. Koncertu programmā izvēlēti brīnišķīgi latviešu komponistu skaņdarbi - Lūcijas Garūtas, Jāņa Ivanova, Aivara Kalēja, Pētera Vaska un Santas Bušs kompozīcijas, kā arī Aleksandra Skrjabina un Frederika Šopēna klavieru miniatūras. Pēc koncerta Dz.Erliha vadīs meistarklases mūzikas skolu audzēkņiem. Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Turpinot radošo darbību, februārī Dz.Erliha dosies uz Īslandi, kur pasniegs meistarklases pianistiem Īslandes Mākslu akadēmijā, kā arī sniegs solokoncertus un kamermūzikas koncertu duetā ar izcilo flautisti Ilonu Meiju.
Tuvāka informācija pieejama:
https://nordichouse.is/event/concert-with-ilona-meija-flute-and-dzintra-erliha-piano/
https://www.lhi.is/event/opnir-masterklassar-med-flautu-og-pianonemendum-lhi
BRĪVDIENU MŪZIKA 2019
Elīna Šimkus
2018.gada 24.februārī plkst. 14:00
Dzintaru koncertzāles
Mazā zāle – Jūrmala
Turaidas iela 1
PIEDALĀS :
Elīna Šimkus (soprāns)
Ērika Millere (klavieres, klavesīns)
PROGRAMMĀ :
opermūzika, senā mūzika
Sergejs Rahmaņinovs
Lūcija Garūta
Jāzeps Vītols
Elīna Šimkus ir eleganta, sievišķīga dziedātāja, kuras izteiksmīgā un dzidrā balss lunkani pārvietojas pa virtuozām pašām un valdzina melodiskos skaņu vijumos. Viņa ir viena no pieprasītākajām dziedātājām Latvijā, kura īpaši spoži sevi apliecinājusi kā Mocarta un baroka mūzikas izpildītāja. Izteiksmīga aktrise, kura spēj iedzīvināt gan operas tēlu likteņus, gan aizkustināt ar liriskām
kamermūzikas lappusēm un sajūsmināt ar solo partijām vokāli simfoniskos skaņdarbos.
Koncerts būs kā retrospekcija par Elīnas tapšanas ceļu mūzikā un dziedāšanas mākslā. Meitene no Neretas ar milzīgām darbaspējām 15 gadu vecumā iestājās Mediņskolā Rīgā, lai pulētu Dieva doto dāvanu – balsi. Tālāk studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Norvēģijas Mūzikas akadēmijā, kur Elīna ieguva maģistra grādu atskaņotājmākslā ar specializāciju Mocarta lirisko soprānu repertuārā. Uzsākot jau profesionālās dziedātājas gaitas, kā viessoliste Elīna uzstājusies operteātros Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Francijā, Polijā un Krievijā. Dziedātājas vokālā meistarība un artistiskums īpaši uzplaukst Mocarta mūzikā – koncertā Elīna iemiesosies viltīgajā Despīnā no operas ’’Tā dara visas’’ un šarmantajā Suzannā no operas ’’Figaro kāzas’’, kā arī pasaku meistara Nikolaja Rimska – Korsakova uzburtajā Sniegbaltītes tēlā un emocionāli uzlādētās itāļu verisma lappusēs. Neiztikt arī bez košā baroka ģēnija Georga Frīdriha Hendeļa operu ārijām, kurās Elīnas balss, šķiet, jūtas kā zivs ūdenī. Skanēs brīnumskaistā Almirēnas ārija no operas ’’Rinaldo’’, kas, iespējams, ir slavenākais baroka lamento dziedājums un koķeti galantā Atalantas ārija no operas ’’Kserkss’’. Atblāzmās no pavadītā laika Skandināvijā – sapņainais Edvards Grīgs, kurš dziesmā ’’Gulbis’’ simboliski uzgleznojis gulbja grāciju un atvadīšanos no dzīves, un 20. gadsimta zviedru komponists Tūre Rangstrēms ar rezignēto noktirni ’’Lūgšana naktij’’. Kā arī vokālās lirikas pērles no ģeniālā krievu melodiķa Sergeja Rahmaņinova, trauksmainās dvēseles lidotājas Lūcijas Garūtas un mūsu pašu klasiķa Jāzepa Vītola.
Ārzemju prese Elīnu Šimkus raksturojusi kā spoži skanošu, apveltītu ar skaistu kantilēnu un pārsteidzoši krāšņu un stabilu augšējo reģistru (OperaNews.Ru;, Krievija), jauneklīgi un svaigi skanošu soprānu (Kölner Stadtanzeiger; Austrija), enerģisku, muzikālu, apveltītu ar skaistu un elastīgu balsi” (Gazeta Wyborcza,Polija), ar „gaišu, lirisku balsi, kas pelnījusi visaugstāko atzinību; (Der Neue Merker, Austrija), parādot apskaužamu meistarību, apvienodama pārliecinošu aktierspēli ar tai atbilstošu vokālo tehniku (NRA, Latvija). Daudzsološās dziedātājas sniegums ir niansēts, vokālais reģistrs izlīdzināts, augšējā tesitūra skanīga un apveltīta ar lielisku krāsu paleti.
(Pärnu Postimees, Igaunija).
Biļetes:
Biļešu paradīze
Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte
Latviešu lūgšana Dievam - Dievs, Tava zeme deg!
Veltījums pirmatskaņojuma 75.gadadienai!
Svētdien, 2019.gada 10.martā plkst. 17:00
Rīgas Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā.
Piedalās:
Diriģente Zane Zilberte
Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris Rīga
vadītājas Zane Zilberte un Evita Taranda, kormeistars Uģis Meņģelis
Prezidiju Konventa Vīru koris
vadītāja Lorija Cinkusa, kormeistars Ivo Kempels
Mārtiņš Zvīgulis (tenors)
Eduards Vācietis (baritons)
Aigars Reinis (ērģeles)
Kantātei Dievs, Tava zeme deg! – 75
Latvijas simtgades notikumu paletē īpaši izceļama Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte - Latviešu lūgšana Dievam - Dievs, Tava zeme deg!
Kad Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas velves svinēja savu 75. gadadienu, tajās izskanēja Dievs, Tava zeme deg! pirmatskaņojums. Nu pagājuši 75 gadi kopš šī leģendārā kantātes izpildījuma 1944.gada 15.martā, bet Ģertrūdes baznīcai svinami jau 150 gadi!
Kantāte kļuvusi par visas tautas sāpju, ilgu un cerību izteicēju, par skaudru Latvijas likteņa samezglojuma zīmi. Par tautas lūgšanu dramatiskajos vēstures griežos, kur izmisums savijas ar ticību, bet pastarās tiesas ainas mijas ar senlatviešu dainu tēliem. Kantātes mākslinieciskā un saturiskā vērtība saviļņoja daudzus cilvēkus gan pirmatskaņojuma brīdī, gan pēc atskaņojuma aizlieguma gadiem; tā ir aktuāla vēl aizvien. Latvijas Kultūras kanonā iekļauta kultūras mantojuma vērtība, kultūras stūrakmens. Kantātes fragmentiem izskanot vairākās Dziesmu svētku programmās, tā apvieno arī visu tautu kopīgā lūgšanā par savu zemi.
Cieša saikne ar savu zemi, tautu un Dieva gribu. Ar likteņa nenovēršamību – tāda bija dzejnieka Andreja Eglīša pārliecība, radot tekstu kantātei. Savukārt komponiste Lūcija Garūta kādā vēstulē tuviniekiem raksta: Šīs ārkārtīgi skaistās, emocionālās un dziļi latviskās dzejas rindas deva man brīnišķīgu iedvesmu kantātes komponēšanā. Pirmatskaņojumā pie ērģelēm ir pati mūzikas autore, kurai nākas iejusties pēkšņi saslimušā Alfrēda Kalniņa vietā; Teodora Reitera vadībā Latviešu lūgšanu Dievam atskaņo Reitera koris un solisti Mariss Vētra un Ādolfs Kaktiņš. Ļaužu pārpilnajā baznīcā, stāvēdams pie pašām dievnama durvīm, kantāti noklausījās dzejnieks Andrejs Eglītis. Viņš atminas - Pirmatskaņojumā cilvēki stāvēja arī uz ielas, garām brauca vācu tanki, un troksnis iemaisījās kantātē. Savukārt Mariss Vētra raksta
– Puse Latvijas to zināja no galvas un dungoja vakara lūgšanas vietā. Nekad neesmu piedzīvojis lielākus un dziļākus panākumus muzikālam mākslas darbam. Tie līdzinājās masu hipnozei. Tūkstošiem un atkal tūkstošiem ļaužu atkārtoti plūda uz Veco Ģertrūdes baznīcu Rīgā un Annas baznīcu Liepājā, lai klausītos, pārdzīvotu un lūgtu Dievu līdz ar Garūtas – Eglīša patriotiskās kantātes atskaņojumu...
1944. gadā kantāte Dievs, Tava zeme deg! pārpildītās zālēs skanēja vien pāris mēnešu – no marta līdz oktobra sākumam; fragmentāri vēl arī līdz 1945.gada 6.maijam, bet tālāk sekoja ilgi aizlieguma gadi.
Kantātes atdzimšana Imanta Kokara un kora Ave sol 28 koncertos 1988. gadā ir dziesmotās atmodas īpašs notikums. Kopš tā laika tā daudzkārt skanējusi ne tikai Latvijā, to atraduši arī cittautu kori, un latviešu valoda nav bijusi šķērslis izpildījumiem Japānā, Vācijā u.c.
Ar Rīgas Stradiņa universitātes dāsnu atbalstu un ciešā sadarbībā ar Lūcijas Garūtas fondu - pēc atskaņojumiem Kuldīgā, Cesvainē un Rīgā – diriģentes Zanes Zilbertes lasījumā kantāte izskan jau ceturto reizi.
Šis kantātes Dievs, Tava zeme deg! atskaņojums aizsāk dievnama svētku programmu Ģertrūdei - 150. Zanes Zilbertes vadībā kantāti atskaņo solisti tenors Mārtiņš Zvīgulis, baritons Eduards Vācietis, ērģelnieks Aigars Reinis, Prezidiju Konventa Vīru koris (vadītāja Lorija Cinkusa, kormeistars Ivo Kempels) un Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris Rīga (vadītājas Zane
Zilberte un Evita Taranda, kormeistars Uģis Meņģelis).
Afišas dizainu īpaši šim notikumam veidojis mākslinieks Patriks Zvaigzne.
Zīmīgi, ka atskaņojuma laikā 2019.gada martā Rīgas Vecās Sv.Ģertrūdes baznīcas ērģeles būs sagaidījušas savu trešo restaurācijas kārtu. Ar digitālo ērģeļu atskaņojumu tiek pievērsta uzmanība brīnišķīgo Sauer firmas ērģeļu restaurācijas gaitai un atbalstam.
Kantātes Dievs, Tava zeme deg! mūzika un dzeja uzrunā mūs vēl joprojām. Tā aizskar jūtīgākās sirds stīgas, kurās ierakstīta Latvija un tās likteņi. Gluži kā ietverdama kādu tautas dzīvesziņas kodu, tā atgādina, kas mēs esam, kam mums jābūt un uz ko jātiecas.
ES ESMU LATVIJA
“Lux Aeterna” Lielajā piektdienā, kas notiks š.g. 19.aprīlī plkst.17.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā.
Piedalās:
LU pūtēju orķestris
kori:
“Balsis”
“Rīga”
“Mediāna”
“DeCoro”
“Vivat”
Latvijas zvērinātu advokātu koris
Solisti:
Perīna Medefa /Perina Medef/ (soprāns, Francija)
Jānis Apeinis (baritons, Latvija)
Aigars Reinis (ērģeles, Latvija)
Kaspars Šmits (tuba, Latvija)
Programmā:
Gabriela Forē, Lūcija Garūta, Arvo Pērta, Pītera Mīčana,
Koncerta programmas centrālais skaņdarbs ir Gabriela Forē (Gabriel Faure)
“Rekviēms”.
Lūcijas Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg”
Starpspēle un Lūgšana “Mūsu Tēvs” koncertā izskanēs apvienotā kora (diriģents Ints Teterovskis) un Aigara Reiņa (ērģeles) izpildījumā.
Gabriela Forē Rekviēma” daļa “Pie Jesus”
Perīna Medefas (soprāns, Francija)
Jānis Apeinis (baritons).
Arvo Pērts “De Profundis”
Aigars Reinis (ērģeles)
Pīters Mīčans “Land of Living Skies”
LNOB tubu grupa
Piedalās:
- LU Pūtēju orķestris (mākslinieciskais vadītājs Jānis Puriņš)
Seši Latvijas kori:
- Jauniešu koris “Balsis”, (mākslinieciskais vadītājs Ints Teterovskis)
- Rīgas Stradiņa Universitātes jauktais koris “Rīga” (mākslinieciskās vadītājas Zane
Zilberte un Evita Taranda)
- Centrālās statistikas pārvaldes jauktais koris “Mediāna” (mākslinieciskā vadītāja Aija
Dimza)
- Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas jauktais koris (mākslinieciskais vadītājs Pēteris
Vaickovskis)
- Latvijas Universitātes kamerkoris “DeCoro” (mākslinieciskā vadītāja Kristiāna
Vaickovska), Jauktais koris “Vivat” (mākslinieciskais vadītājs Andris Pundurs)
- LNOB tubu grupa
- Solisti:
Perīna Medefa /Perina Medef/ (soprāns, Francija)
Jānis Apeinis (baritons, Latvija)
Aigars Reinis (ērģeles, Latvija)
Kaspars Šmits (tuba, Latvija)
Ieeja bez maksas.
LŪCIJA GARŪTA
biogrāfija
darbu saraksts
nošu izdevumi
diskogrāfija
bibliogrāfija
foto
„Zvaigžņotā – tā es garā saucu Lūciju Garūtu. Viņas mūzika aizrauj no zemes, tā ceļ zvaigznēm un saulei pretī. Viņas mūzikā ir maiguma spēks, kas šķīstī un skaidro.”
Zenta Mauriņa
Komponiste, pianiste, mūzikas teorētiķe un pedagoģe Lūcija Garūta dzimusi 1902.gada 14.maijā Rīgā. 1919. gadā Lūcija Garūta sākusi studijas tikko dibinātajā Latvijas konservatorijā, kur mācījusies Klavierspēles klasē pie Marijas Žilinskas, Hansa Šmita un Lidijas Gomanes-Dombrovskas. Profesora Jāzepa Vītola iedrošināta, uzsākusi studijas arī profesora vadītajā Speciālās teorijas klasē (tā tolaik dēvēja Kompozīcijas klasi). Viņas pedagogi bija Jānis Mediņš (instrumentācija), Jēkabs Mediņš (harmonija) un Jēkabs Kārkliņš (mūzikas vēsture). 1924.gadā Lūcija Garūta absolvējusi Kompozīcijas klasi, 1925.gadā – Klavierklasi. 1926.gadā sākusi studēt Parīzes Konservatorijā, kur mācījusies klavierspēli pie Alfrēda Korto (Alfred Cortot), Izidora Filipa (Isidor Philipp) un instrumentāciju pie Pola le Flema (Paul Le Flem). 1928.gadā turpinājusi kompozīcijas studijas Ecole Normale de Musique (Parīzē) pie Pola Dikā (Paul Dukas).
Studiju laikā (1919–1921) Lūcija Garūta bijusi pianiste repetitore Rīgas Operā, 1925–1926 strādājusi Rīgas radio, 1926.gadā uzsākusi pedagoģisko darbu Latvijas Tautas konservatorijā (vēlāk – Jāzepa Mediņa mūzikas skola), kur pasniegusi mūzikas teoriju un klavierspēli (1926 –1947). Bijusi Latvijas Valsts konservatorijas profesore (1940–1977). Kompozīcijā un mūzikas teorētiskajos priekšmetos Lūcijas Garūtas studenti ir bijuši praktiski visi pēckara gados Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā studējušie muzikologi un komponisti.
Līdztekus pedagoģiskajam darbam Lūcija Garūta pievērsusies koncertdarbībai. 1929. gadā koncertējusi Vācijā (Berlīnē, Frankfurtē pie Mainas). Tad arī sākusies nopietnā interese par Steinway flīģeļa trešo (ilgskaņas) pedāli, kas paplašina tembrālās un tehniskās iespējas, paverot jaunas iespējas kompozīcijā. 20. un 30. gados Lūcija Garūta bijusi viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm gan kā soliste, gan kā klavierpavadījumu atskaņotāja, koncertējot Rīgā un visā Latvijā. Pavisam Lūcija Garūta ir koncertējusi kopā ar vairāk nekā ar simts mūziķiem dažādos kamermūzikas koncertos. Diemžēl 1940. gados koncertdarbība bija jāpārtrauc trauslās veselības dēļ.
No 1926. līdz 1940. gadam notikuši četri Lūcijas Garūtas Kompozīciju vakari ar daudzu tā laika ievērojamāko dziedoņu (Mildas Brehmanes-Štengeles, Ādolfa Kaktiņa, Marisa Vētras u.c.) un instrumentālistu piedalīšanos. 60. un 70. gados notikuši vairāki autorkoncerti un citi pasākumi, kuros komponiste saņēmusi klausītāju mīlestību un pateicību.
Arī Lūcijas Garūtas (tāpat kā daudzu tā laika komponistu) radošās gaitas aizēnojusi pastāvošās iekārtas diktatūra. Tika atcelta operas Sidrabotais putns iestudējuma pirmizrāde, kā iemeslu minot faktu, ka operā attēlots strādnieku streiks. Skarbu kritiku no LPSR Komponistu savienības saņēmis Klavierkoncerts, jo neatbildis valdošajam bezkonfliktu teorijas uzstādījumam. Ilgus gadus – līdz pat otrajai atmodai – bija aizliegts atskaņot arī kantāti Dievs, Tava zeme deg!
Lūcija Garūta bijusi Latvijas mūzikas veicināšanas biedrības valdes un kameras locekle. Saņēmusi Latvijas Kultūras fonda balvu par Variācijām Manā dzimtenē simfoniskajam orķestrim un Variācijām par latviešu tautas dziesmu Karavīri bēdājās klavierēm un godalgu par Meditāciju simfoniskajam orķestrim. 1945.gadā uzņemta Latvijas Komponistu savienībā, 1962.gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā mūzikas darbinieka nosaukumu.
Komponiste mirusi 1977.gada 15.februārī. Apglabāta Rīgas I Meža kapos, vietā, kas ierādīta Vecās Sv, Ģertrūdes baznīcas draudzei, kurai piederējusi Garūtu dzimta.
Visu, kas Lūcijai Garūtai bijis svarīgs, tuvs, radīja prieku vai pārdzīvojumu, viņa izteica mūzikā. Viņas mūzika ir vērienīga un spēcīga, bet arī sirsnīga un romantisma apdvesta. Tā ir dziļi latviska, bet reizē arī savu laikmetu raksturojoša. Komponiste bijusi kopā ar savu tautu tās traģiskākajos laika griežos, tomēr spēdama saglabāt ticību un cerību gaišajam, labajam.
Lūcijas Garūtas skaņdarbu kvantitatīvais pamats ir dziesmas ar daudzu latviešu dzejnieku vārsmām, Viktora Igo un Tagores dzeju, to skaits tuvojas diviem simtiem. Būtiski, ka pusei no dziesmām tekstus rakstījusi komponiste pati, vienmēr konsekventi norādot, ka tie nav dzeja. Nozīmīgas ir latviešu tautasdziesmu apdares: klavierēm, solo balsij ar klavierēm, ansambļiem. Būtiska vieta Lūcijas Garūtas daiļradē ir klaviermūzikai, kuras pirmā interprete bijusi viņa pati, sākot no miniatūrām līdz izvērstas formas darbiem. Par patiesu sava laikmeta māksliniecisku dokumentu kļuvusi kantāte Dievs, Tava zeme deg!, kuras leģendārais pirmatskaņojums noticis 1944. gadā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā. Tā nav zaudējusi aktualitāti arī mūsdienās, un nereti ir pirmais skaņdarbs, ko piemin saistībā ar Lūcijas Garūtas vārdu. Pateicoties Lūcijas Garūtas fonda darbībai, komponistes mūzika arvien skan arvien biežāk ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs (Eiropā, Japānā, Kanādā, u. c.).
SIMFONISKĀ MŪZIKA
1958 Zelta zirgs, simfoniska teiksma
1951 Koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim 32' 00''
1940 Nes krūtīs saules spēku, latvi! balsij un simfoniskajam orķestrim
1935 Manā dzimtenē, variācijas
1934 Meditācija 04' 55''
1932 Teika simfonisks tēlojums 03' 08''
OPERAS
1938 Sidrabotais putns opera
1929 Pasaka par nāvi opera
VOKĀLI SIMPFONISKĀ MŪZIKA
1966 Dzīvā kvēle, oratorija tenoram, mecosoprānam, sieviešu un vīru koriem un simfoniskajam orķestrim
45' 30''
1963 Kaija brīnišķā, dziesma balsij un simfoniskajam orķestrim 03' 15''
1961 Viņš lido!, kantāte soprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim 12' 55''
1957 Pavasara vējos, kantāte jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim 05' 30''
1940 Pār dzimtenes birzēm balsij un simfoniskajam orķestrim
1932 Šķiroties balsij un simfoniskajam orķestrim 03' 00''
1932 Tautai balsij un simfoniskajam orķestrim
1929 Svētā mīla balsij, stīgu orķestrim un ērģelēm 04' 00''
1928 Aicinājums balsij un simfoniskajam orķestrim
Nākotnes cilvēks balsij un simfoniskajam orķestrim
VOKĀLI INSTRUMENTĀLĀ MŪZIKA
1943 Dievs, Tava zeme deg!, kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm 47' 11''
1943 Varoņgars, kantāte korim un ērģelēm
1970 Sev, tev, visiem,kantāte baritonam, korim un ērģelēm; Teksts – Lūcija Garūta
ĒRĢEĻMŪZIKA
1949 Andante
1949 Pasakalja ērģelēm
1939 Largo e Andante religioso ērģelēm
1935 Meditācija ērģelēm
KLAVIERMŪZIKA
1972 Rotaļa mežā, cikls klavierēm
1965 Instruktīvi skaņdarbi klavierēm
1958 Maza polka klavierēm
1958 Instruktīvi skaņdarbi klavierēm
1957 Zvejnieku deja Lielais loms klavierēm
1956 Zēns ar brīnumkoklīti, etīde Steinway klavieru ilgskaņas pedālim klavierēm
1956 Divas etīdes klavierēm
1953 Trīs instruktīvi skaņdarbi klavierēm
1952 Septiņas latviešu tautas dziesmas klavierēm
1951 Variācijas par latviešu tautas dziesmu Arājiņi, ecētāji klavierēm
1949 Sendienas klavierēm
1942 Manā dzimtenē klavierēm
1938 Etīdes klavierēm
1937 Leģenda klavierēm
1936 Aicinājums klavierēm
1936 Etīdes Steinway klavieru ilgskaņas pedālim
1935 Meditācija klavierēm
1933 Variācijas par latviešu tautas dziesmu Karavīri bēdājās klavierēm
1927 Prelīdes klavierēm
1924 Sonāte fantāzija klavierēm
1921 Variācijas klavierēm
Grave. Molto espressivo klavierēm
Maza tokāta klavierēm
VOKĀLĀ KAMERMŪZIKA
1968 Tautas dziesmu pūrs balsij un klavierēm 02' 22''
1967 Devēji balsij un klavierēm 02' 20''
1967 Gaismas pils balsij un klavierēm
1967 Šīs lielās dienas tev liecina balsij un klavierēm
1967 Viņu spēks balsij un klavierēm
1966 Māte balsij un ērģelēm
1966 Sirmai skolotājai balsij un klavierēm
1964 Mūža darbs balsij un klavierēm
1963 Dziesmas spēks balsij un klavierēm
1963 Kaija brīnišķā balsij un klavierēm
1953 Pirmās skolas dienas rīts balsij un klavierēm
1953 Vienīgā zvaigzne balsij un klavierēm
1952 Tev balsij un klavierēm
1950 Apinītis balsij un klavierēm
1946 Pavasara dziesma balsij un klavierēm
1943 Aijā dziesmiņa balsij un klavierēm 03' 25''
1943 Aijā dziesmiņa balsij un klavierēm
1943 Dēls, tagad ciešāk ņem arklu rokās balsij un klavierēm
1943 Dziesma par trimdinieka māti balsij un klavierēm
1943 Krastā balsij un klavierēm
1943 Latviešu karavīram balsij un klavierēm
1943 Latviešu ticība balsij un klavierēm
1943 Lūgšana balsij un klavierēm
1943 Māte aizvestam dēlam balsij un klavierēm
1943 Mazās bārenītes dziesmiņa balsij un klavierēm
1943 Mazs veltījums balsij un klavierēm
1943 Mēnesnīca balsij un klavierēm
1943 Savā zemē balsij un klavierēm
1943 Tērces balsij un klavierēm
1943 Tik manā dzimtenē balsij un klavierēm
1943 Varoņgars balsij un klavierēm
1943 Vētra balsij un klavierēm
1943 Zemdega balsij un klavierēm
1943 Zemes dēls balsij un klavierēm
1943 Ziemciešu tauta balsij un klavierēm
1942 Dzimtene balsij un klavierēm
1941 Snieg balsij un klavierēm
1941 Šūpļa dziesma balsij un klavierēm
1940 Kalnā kāpējs balsij un klavierēm 03' 00''
1940 Krusts jūras krastā balsij un klavierēm
1940 Liec ausi pie zemas un klausies balsij un klavierēm
1940 Mēness laiva balsij un klavierēm
1940 Mieru, sirds! balsij un klavierēm
1940 Mums mūžam brīviem, latvji, būt balsij un klavierēm
1940 Nes krūtīs saules spēku, latvi balsij un klavierēm
1940 No savām darba dienām izkal savu laimi! balsij un klavierēm
1940 Pār dzimtenes birzēm balsij un klavierēm
1940 Sirmā arāja nāve balsij un klavierēm
1940 Svētī šo zemi balsij un klavierēm
1940 Zelta ozoli debesīs staro balsij un klavierēm
1940 Ziema, duets klavieru pavadījumā
1939 Lietiņš balsij un klavierēm 01' 00''
1939 Sarkanota saule lēca, duets klavieru pavadījumā
1938 Aicinājums, duets klavieru pavadījumā
1938 Mūžam mana balsij un klavierēm
1937 Pēdējā dziesma balsij un klavierēm
1937 Rudens balsij un klavierēm
1936 Dzīvei balsij un klavierēm 02' 20''
1936 Mūzai balsij un klavierēm
1935 Dzimtene pavasarī balsij un klavierēm
1935 Sirds balsij un klavierēm
1934 Kas tie tādi spēka vīri balsij un klavierēm
1934 Pēdējais stars balsij un klavierēm
1934 Pēdējais vakars balsij un klavierēm
1934 Uz cita krasta balsij un klavierēm
1933 Atmiņu dārzā balsij un klavierēm
1933 Baltā māsa (Māsa) balsij un klavierēm
1933 Griba balsij un klavierēm
1933 Kanaana balsij un klavierēm
1933 Mātes sirds balsij un klavierēm
1933 Meitēn, manu meitenīt balsij un klavierēm 01' 30''
1933 Nāc, dosimies droši! (Gudrajam) balsij un klavierēm
1933 Šis pavasars ir mūsu balsij un klavierēm
1933 Tava mīla (Tev) balsij un klavierēm
1933 Trauksmes putns balsij un klavierēm
1933 Tu – atkal te! balsij un klavierēm
1933 Viena no daudzām balsij un klavierēm
1933 Viens no daudziem balsij un klavierēm 02' 13''
1933 Zārku vedējs balsij un klavierēm
1932 Ej un ej balsij un klavierēm
1932 Grūtā brīdī balsij un klavierēm 02' 38''
1932 Kaukāza bērna dziesma svešumā balsij un klavierēm
1932 Tautai balsij un klavierēm
1932 Vakara blāzmā balsij un klavierēm
1929 Atmoda, duets klavieru pavadījumā
1929 Bērna sirds balsij un klavierēm
1929 Drūmās dienās balsij un klavierēm
1929 Es savās dvēsles dzelmēs nesu tevi balsij un klavierēm
1929 Ilgas balsij un klavierēm
1929 Kam tu nenāc? balsij un klavierēm
1929 Kvēlot, liesmot, sadegt balsij un klavierēm
1929 Nākotnes cilvēks balsij un klavierēm
1929 Pats balsij un klavierēm
1929 Pēdēja skaņa balsij un klavierēm
1929 Skumstošā mīla balsij un klavierēm
1929 Svētā mīla balsij un klavierēm 04' 10''
1929 Ziemas pasaciņa balsij un klavierēm
1929 Zvaigznes un zeme balsij un klavierēm 01' 23''
1928 Aicinājums balsij un klavierēm
1928 Cilvēkam balsij un klavierēm
1928 Dzīvība, duets klavieru pavadījumā
1928 Džanemas dziesma balsij un klavierēm
1928 Kādēļ? balsij un klavierēm
1928 Mans bērns, būtu valdnieks es balsij un klavierēm
1928 Nāras dziesma balsij un klavierēm
1928 Pie zvaigžņotās jūras balsij un klavierēm
1928 Pirmais zobiņš balsij un klavierēm
1928 Rīta sveiciens balsij un klavierēm
1928 Šķiroties balsij un klavierēm
1928 Šūpļa dziesma kalnu bērnam balsij un klavierēm
1928 Tā diena nāks, tercets klavieru pavadījumā
1928 Zvaigžņu naktī balsij un klavierēm
1927 Jel labāk nerunā balsij un klavierēm
1926 Bukurags balsij un klavierēm
1926 Debess un jūra balsij un klavierēm
1926 Draugs balsij un klavierēm 02' 50''
1926 Gaisma balsij un klavierēm
1926 Gaismas bērna aicinājums, duets klavieru pavadījumā
1926 Jūras skūpsts balsij un klavierēm
1926 Mans sapni balsij un klavierēm 02' 45''
1926 Mirdzošā tīklā balsij, vijolei un klavierēm 03' 30''
1926 Šūpļa dziesma sapnītim balsij, vijolei un klavierēm
Es esmu jūrnieks balsij un klavierēm
It kā klusa šūpas dziesma balsij un klavierēm
Kaut spētu! balsij un klavierēm
Pavasars nāk balsij un klavierēm 02' 45''
Sniega diena, duets klavieru pavadījumā
Tunelis balsij un klavierēm
Zelta sapnīt, aud vēl aud! balsij un klavierēm
Zem dzīvības koka balsij un klavierēm
INSTRUMENTĀLĀ KAMERMŪZIKA
1959 Sēru pasakalja par Veronikas Rekēvičas tēmu klavierēm, vijolei un čellam
1950 Šūpuļa dziesma vijolei un klavierēm
1950 Šūpuļa dziesma flautai un klavierēm
1950 Šūpuļa dziesma vijolei un klavierēm
1949 Daina vijolei un klavierēm
1948 Klavieru trio B dur
1939 Largo e andante religioso vijolei un klavierēm
1931 Dramatisks moments. Regret (Nožēla) vijolei un klavierēm
1927 Sonāte vijolei un klavierēm
1926 Lūgšana čellam un klavierēm
1926 Teika čellam un klavierēm
1926 Teika klavierēm, vijolei (oblig.), vijolei (directione), čellam, kontrabasam, flautai, klarnetei (in B),
trombonam (in B)
1925 Rudenī vijolei un klavierēm 06' 45''
1923 Lūgšana vijolei un klavierēm
1922 Elēģija čellam un klavierēm
Nāras dziesma flautai un klavierēm
KORA MŪZIKA
1967 Antarktīdas ledājos vīru korim
1965 Dziesmai vīru korim
1965 Sniedziet, sniegi! jauktajam korim
1963 Jūra, plašā jūra vīru korim
1963 Kaija brīnišķā sieviešu korim
1963 Tava skaņu pils jauktajam korim
1963 Tava skaņu pils vīru korim
1961 Dziesmiņas gaita jauktajam korim
1961 Miera balss jauktajam korim
1961 Miera dienas sieviešu korim
1961 Vārpu valoda sieviešu korim
1960 Dziesmas diena jauktajam korim
1960 Es uzkāpu kalniņā jauktajam korim
1960 Mūsu lepnums ir darbs vīru korim
1960 Pavasara lietū jauktajam korim
1960 Tērauda pērkons vīru korim
1956 Ābele jauktajam korim
1956 Jaunatnes balsis jauktajam korim
1948 Mērens vējiņš jauktajam korim
Cilvēks pavasarī jauktajam korim
Ziema klāt jauktajam korim
KORA MŪZIKA BĒRNU UN JAUNIEŠU KORIM
1954 Ai sunīši, nerejati
Cīruli, cīruli
Silta, jauka istabiņa
Vai priedīte, vai eglīte
Skic, kaziņa mežiņā
Gulēj’ saulīte
Zvirbulis un pūcīte
1956 Ai zaļāi līdaciņa
1957 Maza biju, neredzēju
Rīga dimd
1960 Kupla liepa izauguse
Parād’, mazais balodīti
Šūpo mani, māmulīte
1967 Silta, jauka istabiņa (ar vijoles un klavieru pavadījumu)
Teci, teci, kumeliņi
Vilkam lieli brīnumiņi
b. g. Ai zaļā līdaciņa
Ozolīti, zemzarīti
Vār’ māmiņa, piena putru
TAUTAS DZIESMU APDARES KORIM
1926 Div’ dūjiņas
1929 Ej, saulīte, drīz pie Dieva! ▪ Veltījums Malvīnei Vīgnerei-Grīnbergai
▪ Rīga: Autora izdevums, [pēc 1929]
1943 Karavīri bēdājās
1953 Ak tu manu kumeliņu
1959 No jūriņas izpeldēja
Sudrabota zīle brēca
Ai, zaļāi līdaciņa
TAUTAS DZIESMU APDARES BALSIJ UN ANSAMBLIM
1942 Es karāi aiziedams, duets
Pūt, vējiņi, sekstets
1954 Ozolīti, zemzarīti, tercets
Pūt, vējiņi, duets
Rīga dimd, duets
1960 Ieva ziedēj’ ar ābeli, tercets
Līdzat, meitas, man dziedāti, tercets
VISU DARBU SARAKSTS
-
"DIEVS, TAVA ZEME DEG!"
"GOD, THY EARTH IS AFLAME!"
Rīga, Musica Baltica, 2012; 112
"ETĪDES / ETUDES" I daļa
Klavierēm / for easy piano.
Rīga, Musica Baltica, 2007; 32
"LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS /
LATVIAN FOLKSONG ARRANGEMENTS"
Klavierēm / for piano. II daļa
Rīga, Musica Baltica, 2007; 43
"LŪCIJA GARŪTA. SKAŅDARBI KLAVIERĒM / PIECES FOR PIANO." III daļa
Rīga, Musica Baltica, 2012; 43
"MANĀ DZIMTENĒ. SENDIENAS / IN MY HOMELAND. OLDEN DAYS."
Klavierēm / For piano. IV daļa
Rīga, Musica Baltica, 2007; 23
"LŪCIJA GARŪTA. ROTAĻA MEŽĀ / WOODLAND GAMES." Klavierēm / For piano. V daļa
Rīga, Musica Baltica, 2013; 17
"ROTAĻA MEŽĀ"
"4 Prelīdes klavierēm"
"SKAŅDARBI VIJOLEI"
"PEACES FOR VIOLIN"
"SKAŅDARBI VIJOLEI"
"PEACES FOR VIOLIN"
"DZIESMAS"
"SONGS"
"Sēru pasakalja" Klavierēm, vijolei un čellam
"Sēru pasakalja" dziesmas balsij un klavierēm
"4 Prelīdes klavierēm"
"TAUTAI"
Lūcija Garūta. Olivjē Mesiāns.
"Zvaigznes skatiens / Regarde de l’etoile" CD
Pianiste Dzintra Erliha (klavieres).
Ierakstīts 2007.gada jūlijā Latvijas Radio
LGF, Dzintra Erliha, 2008
Lūcija Garūta. "Kvēlot, liesmot sadegt" CD
Dzintra Erliha (klavieres), Ilona Meija (flauta), Tatjana Kaminska (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells), Baiba Berķe (mecosoprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Aivars Krancmanis (baritons), Ingus Pētersons (tenors)
Dzintra Erliha, 2010
Lūcija Garūta. "DIEVS, TAVA ZEME DEG!" CD
Kamerkoris Ave Sol, Jānis Sproģis (tenors), Egils Siliņš (baritons), Aivars Kalējs (ērģeles), diriģents Imants Kokars / Rīgas Domā (2005)
Ar tekstu un dzejas tulkojuma parindeņiem angļu, vācu, itāļu, spāņu un japāņu
Apgāds Valters un Rapa, ISBN97801-6-995-805 2007
Lūcija Garūta. "Dievs, Tava zeme deg!" CD
Valsts akadēmiskais koris ”Latvija”, Viesturs Jansons (tenors), Aleksandrs Poļakovs (baritons), Tālivaldis Deksnis (ērģeles), diriģents Māris Sirmais.
Ierakstīts Rīgas Doma baznīcā (1998)
VAK Latvija, VAKL 9902, Austrijā, 1999
Lūcija Garūta. "Dievs, Tava zeme deg!" DVD
Kamerkoris Ave Sol, Jānis Sproģis (tenors), Egils Siliņš (baritons), Aivars Kalējs (ērģeles),bdiriģents Imants Kokars / Rīgas Domā (2005)
DVD iekļauti arī stāstījumi un vizuālie materiāli par:
Lūciju Garūtu - prof. Oļģerts Grāvītis, Daina Pormale (LGF); [12’10”]
Andreju Eglīti; [6’33”] kamerkori Ave Sol (Maija Amoliņa, Ingus Pētersons) [14’36”]
SIA 321, 2008
Lūcija Garūta. "SOLO DZIESMAS." skaņuplate
Kārlis Zariņš (tenors), Heine-Vāgnere (soprāns, Pēteris Grāvelis (baritons.), Leonarda Daine (mecosoprāns), Inta Villeruša (klavieres), Vilma Cīrule (klavieres.), Māris Skuja (klavieres), Uldis Sprūdžs (vijole), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris ), diriģents Romualds Kalsons / Rīgas skaņu ierakstu studija. 198
Rīga: Melodija, M10-43525-6, 1981
Lūcija Garūta. "Dzīvā kvēle" skaņuplate
Ierakstīts 1968.gadā Valsts Filharmonijas orķestris, Latvijas radio Teodora Kalniņa koris, Leonarda Daine (mecosoprāns), Jānis Zābers (tenors), Latvijas diriģents Leonīds Vīgners
Rīga: Melodija, 33Д-028415-16,1971
"DIEVS,TAVA ZEME DEG!" DVD izdevums Japānā.
23. decembris - pirmatskaņojuma ieraksts Japānā, Tokijā. Dievnamā "Christ Shinagwa Church"
Piedalās: koris Zemene. Diriģents Masahito Osada, Jasuharu Fukišima (tenors),
Džefrijs D. Tremblijs (baritons, ASV), Miki Asai (ērģeles)
Skan arī L. Garūtas „ Meditācija” ērģelēm
Jasarac, Yasunori Kikuchi. 2004
⬂ Silvija Stumbre. ZVAIGZNES UN ZEME. Lūcija Garūta dzīves un daiļrades gaitā
Rīga, Liesma, 1969; 202
⬂ Silvija Stumbre. LATVIEŠU MŪZIKA XIII. Atsveices vārdi Lūcijai Garūtai.
Sastādījuši Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš.
Rīga, Liesma, 1978; (149–157)
⬂ Arnolds Klotiņš: LUCIJA GARUTA
@Oxford University Press 2003
How to cite grovemusic.com
http://www.grovemusic.com/shared/components/searchJesultslhh - article?section=music.4... 03.09.25.
⬂ Pasler, Ann. IMPRESSIONISM. The New Grove Dictionary of Music and Musicians. Second Edition. Edited by Stanley Sadie. Vol.12.
London, MacMilland Publishers Limited, 2001; (90-94)
⬂ Brunhilde Sonntag und Renate Matthei. ANNÄHRUNGEN AN SIEBEN KOMPONISTINNEN. V
(Mit Berichten, Intervievs und Selbstdarstellungen);
⬂ Gerhild Müller. Lucija Garuta „Man nannte sie eine Ärztin der Seele.”
(Haralds Mednis) Kassel, Furore –Edition 843, 1989; (35-34)
⬂ Antje Olivier / Sevgi Braun. KOMPONISTINNEN AUS 800 JAHREN.
Ein Lexikon zur Musikgeschichte der Frauen. Lucija Garuta
Essen, Sequentia Verlag, 1996; (155-156)
⬂ Longīns Apkalns. LATVJU MŪZIKA 9. Lūcija Garūta
1977; (820-829)
⬂ Longīns Apkalns. LETTISCHE MUSIK. Lūcija Garūta
Wiesbaden, Breitkopf, 1977
⬂ Ilze Šarkovska-Liepiņa. LATVIAN WOMEN COMPOSERS: GENDER IDENTITY AND RESEARCH PERSPECTIVE. Mūzikas akadēmijas raksti, 8.
Rīga, JVLMA, Latvijas KS, 2011; (99–109)
⬂ Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
korim, tenoram, baritonam un ērģelēm. Jauna redakcija
Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis
Redaktors Dr. habil. art. Jānis Torgāns, Daina Pormale
Sastādītāja Daina Pormale
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
Ievads - Daina Pormale, LGF (7-9; 10-12)
Lūcija Garūta - Dr. art. Ilma Grauzdiņa (13-14; 15-16)
Andrejs Eglītis - Dr. phil. Dzidra Vārdaune
Kantāte - Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis; komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs
Dzejas teksta tulkojumi - parindeņi:
God, Thy earth is aflame! - Velta Sniķere, Laima Asja Bērziņa (angļu)
Mon Dieu, Ta terre brûle! - Rosa Marija Fransuā un Astra Skrābane (franču valoda)
Dio, la tua terra brucia! - Pjetro Trillo (itāļu)
神よ, 主の大地が燃えている! - Ajumi Kurosava, Daiki Horiguči (japāņu)
Jumala, sinun maasi palaa! - Helena Johansone un Ingrida Peldekse (somu)
¡Señor, tu tierra está en llamas! - Paloma Fernandesa (spāņu)
Gott, Deine Erde brennt! - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls (vācu)
Gud, din jord brinner! - Gun’a fon Krūzenšērna (zviedru)
Rīga, Musica Baltica, 2012; 112
⬂ Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis. Kantāte DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Priekšvārds. Anna Egliena
Andrejs Eglītis un dzeja. Dzidra Vārdaune
Lūcija Garūta un kantāte. Daina Pormale (126-136)
Ave Sol. Laima Muktupāvela
1.Andreja Eglīša Dzeja I un II
2.Lūcijas Garūtas veidotais Andreja Eglīša dzejas teksts kantātei "Dievs, Tava zeme deg!"
3.Anreja Eglīša dzejas parindeņi:
God, Thy Earth Is Aflame! - Edvīns Ivsiņš (angļu)
Mon Dieu, Ta terre brûle! - Rosa Marija Fransuā,Astra Skrābane (franču)
Dio, la tua terra brucia! - Pjetro Trillo (itāļu)
神よ,主の大地が燃えている! - Ajumi Kurosava (japāņu)
!Dios, Tu tierra es en Ilamas! – Andris Kārkliņš (spāņu)
Gott, Deine Erde brennt! - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls (vācu)
CD: Rīgas kamerkoris Ave sol: DIEVS, TAVA ZEME DEG!. 47‘50“
Rīga, Apgāds Valters un Rapa, 2007; 152
⬂ Lūcija Garūta. LATVIEŠU MŪZIKA III. Manas atmiņas par prof. Jāzepu Vītolu
Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība; (169-185)
⬂ Jēkabs Vītoliņš. MŪZIKAS VĒSTURE. Latvijas Konservatorijas rektora, prof. Jāzepa Vītola virsredakcija
Grāmatu Draugs, 1938/39; (586-587)
⬂ Jēkabs Vītoliņš. MŪZIKAS KRITIKA. Izlase (1922-172). Oratorija Dzīvā kvēle. Pirmais Kompoīzijas vakars
Rīga, LIESMA, 1973; (97-99, 161-162)
⬂ Jānis Zālītis. RAKSTI. Lūcija Garūta
Rīga, Latvijas valsts izdevniecība, 1960;
(223, 430,481,531, 550, 551, 553, 570, 582,
614, 630, 631, 635,652, 690, 761, 784, 788)
⬂ Zenta Mauriņa. Sveiciens Lūcijai Garūtai
Sievietes Pasaule 14; (3
⬂ Zenta Mauriņa. KOPTI RAKSTI. 1. sējums. Sveiciens Lūcijai Garūtai. (1939)
Rīga, Valters un Rapa; (223–227)
⬂ Zenta Mauriņa Gruß an Lūcija Garūta. (Sveiciens Lūcijai Garūtai). Tulkojis Matiass Knolls
LGF krājumā, 2
⬂ Jāzeps Kulbergs. LATVJU MŪZIKA. Sirdsskaidra cilvēka piemiņai
Nr.29, 2003; (3531–3537)
⬂ Oļģerts Grāvītis. LŪCIJAS GARŪTAS KLAVIERKONCERTS
Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1956
⬂ Ilma Grauzdiņa.TŪKSTOŠ MĒLĒM ĒRĢELES SPĒLĒ. Grāmata par Latvijas ērģeļu būvētājiem, spēlētājiem, instrumentiem un mūziku. Meditācija
Rīga, LIESMA, 1987;
(171, 174, 184, 187, 238, 244)
⬂ Ilma Grauzdiņa. DZIESMU SVĒTKU MAZĀENCIKLOPĒDIJA. Lūcijas Garūtas Tēvreize 1990. un 1993. gadā skanKopkora dziedājumā
Musica Baltica, 2004; (324)
⬂ Jānis Torgāns. LATVIEŠU KAMERMŪZIKA 20. UN 30. GADOS – KOPSKATS UN PROCESS. Kultūras mantojums; bilance, process, perispektīvas
Rīga, Mākslas augstskolu asociācija; (123-138)
⬂ Jānis Torgāns. LATVIEŠU MŪZIKAS VIRSOTNES. Dievs, Tava zeme deg!; Klavierkoncerts; Svētā mīla. Palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā
Rīga, Zinātne, 2010; (123-132)
⬂ Arnolds Klotiņš. MŪZIKA OKUPĀCIJĀ. LATVIJAS MŪZIKAS DZĪVE UN JAUNRADE 1940–1945
Rīga, LU Literatūras, fokloras un mākslas institūts, 2012
⬂ Māra Aumele. LŪCIJAS GARŪTAS KLAVIERDARBI
Rīga, Mācību iestāžu kabinets, 1987, __
⬂ Dzintra Erliha. LŪCIJAS GARŪTAS KLAVIERMŪZIKA. Komponists un skaņdarbs - Latviešu mūzika tuvplānā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Zinātniskās pētniecības centrs
Musica Baltica, 2007; 80
⬂ Dzintra Erliha. LŪCIJA GARŪTA - PIANISTE, SAVU SKAŅDARBU INTERPRETE. Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais
Daugavpils, Saule, 2009; (57–73)
⬂ Dzintra Erliha. LŪCIJA GARŪTA SOLODZIESMU INTERPRETĀCIJA 20./21. GADSIMTA ATSKAŅOTĀJMĀKSLAS TENDENČU KONTEKSTĀ. Radoša personība, VIII
Rīga, RPIVA Kreativitātes institūts, 2012; (280–287)
⬂ Inese Žune. Vijole Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskajā attīstībā.
Promocijas darbsmākslas doktora zinātniskā grāda (Dr. art.) iegūšanai. Darba vadītāja Dr. art. Ilma Grauzdiņa
Rīga, Jāzepa Vītola LMA
⬂ LATVIJAS 100 PERSONĪBAS. To vidū arī Lūcija Garūta.
Rīga, Nacionālais apgāds, 2006; (112-113)
PERIODIKA
⬂ Lūcija Garūta. Mans pirmais lielais draugs
Rīga, Sievietes Pasaule, 2; (4)
⬂ Lūcija Garūta. Audzēkņi visā Latvijā
Rīga, Padomju Jaunatne, 1972.gada 14.maijs
⬂ Lūcija Garūta. Ar sirds degsmi un bijību
Rīga, Māksla, Nr.2, 1972
⬂ Silvija Stumbre. Ar saules dzīvo kvēli sirdī. Saruna ar komponisti
Rīga, Literatūra un Māksla. 13. maijs,1972
⬂ Olģerts Grāvītis. Lūciju Garūtu pieminot
Rīga, Literatūra un Māksla, 1977.gada 18.februārī
⬂ Arnolds Klotiņš. Lūcijai Garūtai – 100
Rīga, Mūzikas Saule, Nr. 3, 2002; (10–11)
⬂ Arnolds Klotiņš. The 100th Anniversary of L.Garūta, Latvian Composer and Pianist. (.Garūtai – 100). Tulkojis Edvīns Ivsiņš
Rīga, LGF krājumā, 1
⬂ Dzintars Gilba. Latviešu lūgšana un rekviēms
Rīga, Mūzikas Saule, Nr. 3, 2002; (11-12)
⬂ Vija Muške. Mana garīgā māte
Rīga, Literatūra un Māksla, 198_
⬂ Daiga Mazvērsīte. Sirds, kas aizlidoja
Rīga, Una, Nr.11, 2004; (72 –77)
⬂ Daina Pormale. Par Lūciju Garūtu. Komponiste - savu solodziesmu tekstu autore
Rīga, Literatūra un Māksla, 198_
⬂ Daina Pormale. 1944. gada 15. marta rīts… Kā izšķīrās kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņojuma liktenis
Brīvā Latvija, 10.–16. aprīlis, 2004
⬂ Daina Pormale. L.Garūta. Vēstules. Mildai Brehmanei-Štengelei, Elvīrai Lauvai un Regīnai Pumpurei.
Rīga, Mūzikas Saule, Nr. 4 (69), 2012; (26-29)
⬂ Daina Pormale. L.Garūta. Vēstules. Mildai Brehmanei-Štengelei, Elvīrai Lauvai un Regīnai Pumpurei. Zvaigznei Pormalei un Dainai Pormalei. (Nesaīsināts teksts)
Rīga, LGF arhīvā, 2012; (73)
⬂ Mariss Vētra. Lūcija Garūta mākslā un dzīvē
Rīga, Zeltene , 24, 1930; (6)
⬂ Mariss Vētra. Lūcija Garūta
Rīga, Sievietes Pasaule, 2; (4)
⬂ Ingrīda Zemzare. Viņš lido
Rīga, Diena, 2002.gada 5.maijs
⬂ Imants Zemzaris. Zeme un zvaigznes
Rīga, Māksla, Nr.6, 1987
⬂ Daina Pormale, Baiba Jaunslaviete. Lūcija Garūta
Rīga, 2009.gada 11.jūnijs
5 - 5
<
>
LŪCIJAS GARŪTAS FONDS
UZDEVUMI, MĒRĶI
2019
2000-2018
LŪCIJAS GARŪTAS FONDS ir dibināts 2000. gada aprīlī.
Fonda izveides iniciatori ir Garūtas kolēģi, skolnieki, tuvinieki - cilvēki, kuri jūtas aicināti rūpēties par komponistes piemiņas un radošā mantojuma saglabāšanu, bet galvenais, - par aktīvu tā iekļaušanu mūzikas dzīvē Latvijā un ārpus Latvijas robežām. Tāpat LGF darbā ir nozīme arī citu latviešu komponistu mūzikas skanējumam.
Fonda atbalstītāju vidū ir Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Komponistu savienība, izdevniecība
"Musica Baltica", kā arī privātpersonas Latvijā un ārvalstīs.
LGF darbības galvenie virzieni ir:
• kultūras, mūzikas un mākslas popularizēšana;
• semināru, kursu, izglītojošu, labdarības pasākumu rīkošana;
• koncertu un konkursu rīkošana;
• jaunu latviešu komponistu sacerējumu tapšanas veicināšana;
• jauno atskaņotājmākslinieku veicināšana apgūt latviešu mūzikas mantojumu, lai tas skanētu Latvijā un aiz tās robežām.
• nošu izdevumu, grāmatu, bukletu, atklātņu u.tml. veidošana, izdošana un izplatīšana;
• CD, DVD, VIDEO un AUDIO ieraksti;
• kultūras objektu, muzeju darbību un tradīciju saglabāšanas nodrošināšana;
• sadarbība ar līdzīga rakstura organizācijām;
• dažādu sabiedrības grupu integrācija.
2002.gada maijā tika atzīmēta L.Garūtas simtgade. - Notika virkne nozīmīgu koncertu un pasākumu: simfoniskās mūzikas koncerts Lielajā Ģildē, kur skanēja Klavierkoncerts un oratorija „Dzīvā kvēle”; Rīgas Domā skanēja kantāte „Dievs, Tava zeme deg!”; Siguldā notika LŪCIJAS GARŪTAS JAUNO PIANISTU KONKURSS; zinātniskā konference LMA; izstāde RLB un vēl vairāki citi koncerti un sarīkojumi.
Zentas Mauriņas esejā ”Sveiciens Lūcijai Garūtai” teiktais -
„ ..Laimīgi ir mūziķi, laimīgāki par dzejniekiem. Viņiem nevajag tulku, viņu valodu saprot visur, viņi paši ar savu
mākslas spēku var dzimteni vienot ar plašo pasauli. Es ticu, ka zvaigžņotā Lūcija Garūta to darīs. Viņa savas tautas īpatnības aiznesīs uz tālajām zemēm. ..” - pamazām arvien noteiktāk rod piepildījumu:
Aizvadītajos gados Lūcijas Garūtas skaņdarbi skanējuši
Japānā, Vācijā, Austrijā, Islandē, Čīlē, Zviedrijā u.c.. – Kā nozīmīgākos var minēt:
Kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojumus Tokijā, Japānā (2003) un Ķīlē, Vācijā (2006), kurus kori iestudēja latviešu valodā; Klavieru trio B-dur skanējumu Tokijā, Japānā (2005) un Vīnē, Austrijā (2005) – Altenbergtrio izpildījumā, kas atkārtoti tika atskaņots Rīgā 2007.gadā. Skaņdarba pārlikums Tokijā, Japānā
(2010) Simfoniskās poēmas „Zelta zirgs” izpildījums Japānā (2007 un 2013). Latvijā un ārvalstīs koncertos skanējušas arī L.Garūtas solodziesmas, klavierdarbi, skaņdarbi klavierēm, vijolei.
Par šajā laikā veikto var pateikties Lūcijas Garūtas bijušajiem skolniekiem, viņu audzēkņiem, mūzikas skolām un visiem, kuriem ir nozīmīgs komponistes devums. Lielu darbu veikusi Dzintra Erliha: kā pianiste, veidojot veseluvirkni kamermūzikas koncertu; kā pedagoģe Jāz. Mediņa mūzikas skolā, kad Klavieru nodaļas audzēkņi atskaņoja nozīmīgākos Garūtas klavierdarbus (2007) Melngalvju namā; veidojot CD izdevumus „Zvaigznes skatiens” un „Kvēlot, liesmot, sadegt”. Tapis pētījums Lūcijas Garūtas klavierdarbu
Muzikoloģe un pedagoģe Daina Samta apkopojusi un sistematizējusi Garūtas Klavierdarbus, sākot no skaņdarbiem bērniem . Uģa Meņģeļa datorraksts. Musica Baltica izdevusi jau četras Klavierdarbu burtnīcas: Etīdes (2007) un Latviešu tautas dziesmu apdares (2007); Klavierdarbi (2012) un Sendienas/ Manā dzimtenē (2012). Musica Baltica paredzēts Klavierkoncerta izdevums.
2012.gadā tika atzīmēta Lūcijas Garūtas 110-tā gadskārta.
14. martā Siguldā Mākslu skolā Baltais Flīģelis notika
II STARPTAUTISKAIS L.GARŪTAS JAUNO PIANISTU KONKURSS.
Izdots atjaunots Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” izdevums. Kantāte skanēja Latvijā - Rīgā, Kuldīgā un Zviedrijā - Stokholmā. Paredzēts, ka kantāte atkal skanēs Japānā.
Jāatskan L. Garūtas operai Sidrabotais putns.
Jāizdod L. Garūtas Harmonija II daļa.
Ir saglabāta L.Garūtas darba istaba, - tajā katru atnācēju uzrunā komponistes savdabīgās personības gars. Gars, kas būdama tāls naidam, nenovīdībai, pacieta visas pārestības. Cieta, bet nesalūza, dāvājot katram dvēseles skaidrību, kurš pārkāpa šī dzīvokļa slieksni...
KONCERTI, NOTIKUMI
1. STARPTAUTISKO PIANISTU KONKURSU LAUREĀTE DZINTRA ERLIHA
7. janvāris. Tukuma mūzikas skola.
21. janvāris. Sigulda, Baltais flīģelis
Latviešu kamermūzikas koncerti
Meistarklases
Jauno mācību gadu mūzikas skolās ieskandina starptautisko pianistu konkursu laureātes Dr.art. Dzintras
Erlihas solokoncerti un meistarklases.
Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis.
Programmā izvēlēti brīnišķīgi latviešu komponistu skaņdarbi - Lūcijas Garūtas, Jāņa Ivanova, Aivara Kalēja, Pētera Vaska un Santas Bušs kompozīcijas, kā arī Aleksandra Skrjabina un Frederika Šopēna klavieru miniatūras.
Pēc koncerta Dz.Erliha vadīs meistarklases mūzikas skolu audzēkņiem.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
2. 2.februāris. Dzintra Erliha Islandē,
Rejkjavik Nordic House koncertzāle
Latviešu kamermūzikas koncerti
Piedalās:
Meija (flauta)
Dzintra Erliha (klavieres)
Meistarklases
3. Latvian composers you should know
In honor of the 100th anniversary of Latvian independence, here are ten Latvian composers
that we think you should know!
1. Jāzeps Vītols (1863-1948)
2. Emīls Dārziņš (1875-1910)
3. Jānis Mediņš (1890-1966)
4. Lūcija Garūta (1902-1977)
5. Tālivaldis Ķeniņš (1919-2008)
6. Maija Einfelde (1939)
7. Pēteris Vasks (1946)
8. Pēteris Plakidis (1947-2017)
9. Ēriks Ešenvalds (1977)
10. Santa Ratniece (1977)
By Hannah Schiller and Keegan Morris | November 16, 2018
4. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
5. 10.marts pl. 17:00. Vecajai Sv. Ģertrūdes baznīcai - 150
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG! - 75
Piedalās:
RSU Jauktais koris RĪGA
Prezidiju Konventa vīru koris
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētrsons(tenors)
Eduards Vācietis (baitons)
Jānis Reinis (ērģeles)
6. 15.marts. 75 gadi kopš pirmatskaņojuma 1944.gadā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā
Rīgā – Dokumentāli ieraksti (2006., Kiel Rachmaninowchor Kiel Ķīlē; 2008., Sonore Rīgā u.c.)
7. 11.aprīlis. L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!
8. 14.maijs. Lūcija Garūta (1902.14.05. Rīgā). MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA...
9. 19.maijs. VEF Kultūras pils Kamerzāle
Lūcijas Garūtas klaviermūzika Dzintras Erlihas interpretācijā
10. 25.maijs. Vecāķu svētki
Organizē: VECĀĶU BIEDRĪBA
LGF
Tiks ziņot atsevišķi
11. 14.jūnijs.
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Tiks ziņot atsevišķi
12. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa.
Tiks ziņot atsevišķi
13. Oktobris. Japāna,Tokija
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Koris GAISMA
Diriģents Taku Sato
14. IZDEVUMA ATVĒRŠANA. Lūcija Garūta. Klavierdarbi. IX daļa
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM (1951/1955)
Izdevējs: Musica Baltic
Tiks ziņot atsevišķi
15. 13.decembris. LŪCIJAS DIENA. GAISMA
Tiks ziņot atsevišķi
VEICAMAIS, IECERES
1. Lūcijas Garūtas VI Jauno pianistu konkurss 2020.gadā. Tā veidošana
Mākslu skola Baltais Flīģelis, Sigulda. LŪCIJAS GARŪTAS FONDS. Siguldas dome
2. Lūcijas Garūtas Klavierdarbu izdevumu IX daļa:
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM
Redaktori: Ventis Zilberts un Reinis Zariņš
Datorraksts: Uģis Meņģelis
Sast. Daina Pormale
Izdevējs: Musica Baltica
3. Garūtas Klavierdarbi. Izdevumu VIII, X daļa:
Datorraksts: Uģis Meņģelis
Izdevējs: Musica Baltica
4. CD. Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM –
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
SKANI
5. Lūcija Garūta. Rainis. CD
DZĪVĀ KVĒLE (1964/1966)
Raiņa dzeja
Krājums Tie, kas neaizmirst
„Piemiņas velte Saules un Brīves dziesminiekam Tautas dzejniekam Rainim 100 gadu dzimšanas dienas atcerei”
Christine Circenis - veikusi Raiņa dzejas tulkojumu/ parindeni vācu valodā
Laima Asja Bērziņa - veikusi Raiņa dzejas tulkojumu/ parindeni angļu valodā
6. LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI. CD:
Izdevējs: TOCCATA CLASSICS , Lielbritānija
7. Lūcijas Garūtas dziesmas bērnu un jauniešu korim.
Sistematizācija. Sadarbība ar JVLMA
8. Opera SIDRABOTAIS PUTNS
Operas uzveduma veidošana
9. Lūcijas Garūtas sarakste. Apkopojums. Izpēte. Komentāri.
Daina Pormale
10. Monogrāfija. LŪCIJA GARŪTA.
11. L.Garūta. HARMONIJA. II daļa. (1977., mašīnraksts)
Pārskats. Nošu piemēri. Izveide izdošanai. MB
12. L.Garūtas piemiņas istaba / dzīvoklis
13. LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa. www.garuta.lv
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi.
Tulkojumi Patriks Zvaigzne (de, en). (jp)
14. Sadarbība ar mūziķiem un koriem Latvijā un ārvalstīs - Vācijā, Japānā, Austrijā,
Kanādā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, Belģijā u.c..
Daina Pormale
LGF vadītāja
Tālr.: (00371) 29821289
E-pasts: garutas.fonds@gmail.com
P.S.
LGF 2018 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem,
kur LGF dalība ir – kā rosinātājam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
2018
2017
2016
2015
2014
2013
2012
2011
2010
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
KONCERTI, NOTIKUMI
1. Janvāris. RECORDING OF THE MONTH
Lūcija GARŪTA (1902-1977)
Music for Piano
Concerto for Piano and Orchestra (1951) [35:58]*
Four Preludes (1927/1929) [12:01]
Meditation (1935) [4:39]
Variations on the Latvian Folk Song "The Soldiers are Sorrowful" (1933) [19:18]
The Little Doll's Lulling Song (1943) [1:30]
Reinis Zariņš (piano)
Liepāja Symphony Orchestra/Atvars Lakstīgala*
rec. Liepāja Latvian Society House (concerto); Latvian Radio, Studio 1, no dates given
SKANI 056 [74:01]
„ .. It's regrettable that the Latvian born pianist and composer Lūcija Garūta has been neglected on disc. In fact I could only find one other recording of her music, a cantata, on the obscure Baltic Records Group. It's laudable that the enterprising LMIC/SKANI label has issued this recording of her piano music. Some biographical information will be useful. [..]
.. The CD ends with the delightful miniature The Little Doll's Lulling Songof 1943. The piece has added poignancy, being composed as a name's day present for her niece Lailiņa. Reinis Zariņš’s commanding technique and formidable musicianship are compelling, as is his enthusiastic advocacy of these richly rewarding scores. I was won over by his superb tonal shading and impressionistic colouring. This is what this music needs, and it was served accordingly. The Liepāja Symphony Orchestra under Atvars Lakstīgala provides sensitive support in the Concerto. All of this comes in first class sound and balance. This constitutes a fitting tribute on the 40 th anniversary of Lūcija Garūta’s death. ..”
Stephen Greenbank
http://www.musicweb-international.com/classrev/2017/Dec/Garuta_piano_056.HTM
2. 1.februāris. Tukuma mūzikas skola. 6.februāris Sigulda, Baltais flīģelis
Latviešu kamermūzikas koncerti
LATVIJAS 100-gadei
Kristīne Gailīte un Dzintra Erliha atskaņo J.Mediņu, L.Garūtu un J.Zālīti
3. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
4. 14. Lūcijas Garūtas V Jauno pianistu konkurss
Mākslu skola Baltais Flīģelis, Sigulda
5. 15.marts. 1944.gadā pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā –
Dokumentāls ieraksts (2012, Stokholmā)
6. 11.aprīlis. L.Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!
7. 14.maijs. Lūcija Garūta. (1902.14.05) MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA...
8. 26.maijs. 13:00. Vecāķu svētki
Piedalās: RSU koris RĪGA, diriģente Zane Zilberte un pianiste Dzintra Erliha
Organizē: VECĀĶU BIEDRĪBA
9. 14.jūnijs. Torņkalna baznīca
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM –
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Koris BALSIS, diriģents Gints Teterovskis
10. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerts
“Zvaigžņu ceļā”.
Lūcija Garūta TĒVREIZE no kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM –
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Dziesmu svētku kopkoris. Diriģents Edgars Račevskis
11. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa.
12. Oktobris. ELBPHILHARMONIE. Vācija, Hamburga.
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
VAK LATVIJA
Diriģents Māris Sirmais
Ērģelniece Iveta Apkalna
13. IZDEVUMA ATVĒRŠANA. Lūcija Garūta. Klavierdarbi. IX daļa
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM (1951/1955)
Izdevējs: Musica Baltica
14. 13.decembris. LŪCIJAS DIENA. GAISMA
Daina Pormale
LGF vadītāja
Tālr.: (00371) 29821289
E-pasts: garutas.fonds@gmail.com
P.S.
LGF 2018 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem, kur LGF dalība ir – kā rosinātājam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
KONCERTI, NOTIKUMI
1. Janvāris. Lūcija Garūta. MEDITATION. Nošu izdevums
VERLAG FÜR MUSIK VON KOMPONISTINNEN
Datorraksts: Pianiste un pedagoģe Isolde Weiermueller-Backes
Lūcija Garūta. Priekšvārds. Biogrāfija. Daina Pormale (lv)
Tulkojumi (de, en). Patriks Zvaigzne Izdevējs: Certosa Verlag, Vācija
2. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977). 40
3. 21.februāris plkst. 18:00. CD prezentācija LNB korē (11. stāvā) Mūkusalas ielā 3
CITĀDAS KRĀSAS
D’AUTRES COULEURS
MUSIQUE IMPRESSIONS
Flautiste Ilona Meija un pianiste Dzintra Erliha
MŪZIKA PARĪZES NOSKAŅAS LATVIEŠU KAMERMŪZIKĀ CD CITĀDAS KRĀSAS (D’AUTRES COULEURS) ietverti
latviešu komponistu skaņdarbi flautai un klavierēm, kas atspoguļo latviešu skaņražu daudzveidīgo pasaules skatījumu.
Līdzās latviešu tautas dziesmu motīviem (Jāņa Mediņa, Maijas Einfeldes, Daces Aperānes darbos), dabas skaistuma tēlojumam (Pētera Vaska, Pētera Plakida opusi), Rietumeiropas modernistu ietekmei (Santa Bušs) nozīmīgu vietu ieņem franču mūzikas kolorīts, kas, izrādās, bijis saistošs dažādu laikmetu latviešu komponistiem – Lūcijai Garūtai, Imantam Zemzarim, Anitrai Tumševicai
4. 15.marts. 1944.gadā pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā –
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantātei
LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Jauns dokumentāls ieraksts (2016, Rīga):
Koris RĪGA
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors)
Eduards Vācietis (baritons)
Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis
5. 25.marts. Plkst. 18:00 Klāras baznīcā, Stokholmā. TA Clara kyrka,
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Piedalās:
LU absolventu koris JUBLATE
Stokholmas LATVIEŠU KORIS
Christer Wikmark (tenors)
Andris Gailis (baritons)
Ērģelnieks: Göran Grahn
Diriģents Prof. Juris Kļaviņš Ieeja par labprātīgiem ziedojumiem, sākot ar 100 SEK.
Bērniem līdz 15. g. v. par brīvu
2
6. 11.aprīlis. L. Garūtas kantātei VIŅŠ LIDO! - 55
(tiks ziņots atsevišķi)
7. 27., 28.aprīlis. Komponiste Lūcija Garūta. Pianists Reinis Zariņš.
Skaņdarbu ieraksti.
8. 11.maijs. Plkst.19:00. Mākslu skolas Baltais Flīģelis, Sigulda
Ieskaņas koncerts
Komponistei Lūcijai Garūtai – 115
MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA...
Ievadvārdi
Piedalās:
TRIO :
Artūrs Cingujevs (klavieres)
Georgs Sarkisjans (vijole)
Marta Sudraba (čells);
Kristīne Gailīte (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns) un Aldis Liepiņš (klavieres) – Vēl jāprecizē
Ilona Meija (flauta) un Dzintra Erliha (klavieres) – Vēl jāprecizē
un
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas, Doma skolas, Mākslu skolas Baltais Flīģelis un Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu audzēkņi
Programmā:
Lūcija Garūta, Jānis Mediņš, Tālivalis Ķeniņš, Pēteris Plakidis, Imants Zemzaris Latviešu tautas dziesmu apdares
9. 13.maijs. LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA. Gaismas pils
Komponistei LŪCIJAI GARŪTAI – 115
Plkst.16:00. Izstādes atklāšana
Plkst.18:00. Koncerts. Ziedoņa zāle
MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA...
(L. Garūta)
Ievadvārdi. Komponists Imants Zemzaris
Piedalās:
TRIO :
Artūrs Cingujevs (klavieres)
Georgs Sarkisjans (vijole)
Marta Sudraba (čells);
Kristīne Gailīte (soprāns)
Ieva Parša (mecsoprāns)
Aldis Liepiņš (klavieres);
Ilona Meija (flauta)
Dzintra Erliha (klavieres)
un
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas
Doma skolas
Mākslu skolas Baltais Flīģelis
Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu audzēkņi
Jauktais koris RĪGA
Diriģentes Zane Zilberte un Evita Taranda
Programmā:
Lūcija Garūta, Jānis Mediņš, Tālivalis Ķeniņš, Pēteris Plakidis, Imants Zemzaris
Latviešu tautas dziesmu apdares
10. 14.jūnijs.
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM –
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
(tiks ziņots atsevišķi)
11. CD. Iekļauta Lūcijas Garūtas MEDITĀCIJA.
Ērģelniece Caroline Deslée
Izdevējs: Caroline Deslée, Francija
12. CD. Iekļauti Lūcijas Garūtas skaņdarbi.
Saksofoniste Maki Kasai un pianists Gakuji Arao (Japāna)
Izdevējs: Jasunori Kikuchi, Japāna
13. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa.
Lūcija Garūta un viņas skolnieki, studenti, cienītāji.
Tālākais darbs un ieceres
14. Oktobris.
Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
(tiks ziņots atsevišķi)
15. IZDEVUMA ATVĒRŠANA. Lūcija Garūta. Klavierdarbi. VIII daļa
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM (1951)
Redaktori: Ventis Zilberts un Reinis Zariņš
Datorraksts: Uģis Meņģelis
Sast. Daina Pormale
(tiks ziņots atsevišķi) Izdevējs: Musica Baltica
16. CD atvēršana.
Komponiste LŪCIJA GARŪTA
Pianists REINIS ZARIŅŠ
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM (1951)
KLAVIERDARBI
(tiks ziņots atsevišķi) Izdevējs: SKANI
17. 13.decembris. LŪCIJAS DIENA. GAISMA
(tiks ziņots atsevišķi)
VEICAMAIS, IECERES
1. Lūcijas Garūtas Klavierdarbu izdevumu VIII daļa:
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM
Redaktori: Ventis Zilberts un Reinis Zariņš
Datorraksts: Uģis Meņģelis
Sast. Daina Pormale
Izdevējs: Musica Baltica
2. Garūtas Klavierdarbi. Izdevumu IX daļa:
Redaktori: Daina Samta
Datorraksts: Uģis Meņģelis
Izdevējs: Musica Baltica
3. Lūcija Garūta. Rainis. CD
DZĪVĀ KVĒLE (1964/1966)
Raiņa dzeja
Krājums Tie, kas neaizmirst
„Piemiņas velte Saules un Brīves dziesminiekam Tautas dzejniekam Rainim
100 gadu dzimšanas dienas atcerei”
Christine Circenis veikusi Raiņa dzejas tulkojumu/ parindeni vācu valodā
Laima Asja Bērziņa veikusi Raiņa dzejas tulkojumu/ parindeni angļu valodā
4. LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI. CD:
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM (1951/55)
ZELTA ZIRGS, simfoniska teiksma (1958)
MANĀ DZIMTENĒ, variācijas (1935)
TEIKA, simfonisks tēlojums (1932)
MEDITĀCIJA(1934)
Izdevējs: TOCCATA CLASSICS , Lielbritānija
5. Lūcijas Garūtas dziesmas bērnu un jauniešu korim.
Sistematizācija. Sadarbība ar JVLMA
6. Opera SIDRABOTAIS PUTNS
Operas uzveduma veidošana
7. Lūcijas Garūtas sarakste. Apkopojums. Izpēte. Komentāri.
Daina Pormale
8. Monogrāfija. LŪCIJA GARŪTA.
JVLMA, Doktorante Dzintra Erliha.. Daina Pormale
9. L.Garūta. HARMONIJA. II daļa. (1977., mašīnraksts)
Pārskats. Nošu piemēri. Izveide izdošanai
10. L.Garūtas piemiņas istaba / dzīvoklis
11. LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa. www.garuta.lv
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi.
Tulkojumi (de,en). Patriks Zvaigzne
12. Sadarbība ar mūziķiem un koriem Latvijā un ārvalstīs - Vācijā, Japānā, Austrijā,
Kanādā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, Belģijā u.c..
Daina Pormale
www.garuta.lv LGF vadītāja
Tālr.: (00371) 29821289
E-pasts: garutas.fonds@gmail.com
P.S.
LGF 2017 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem,
kur LGF dalība ir – kā rosinātājam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
ATSKATS
KONCERTI, KONKURSI
1. 1.marts. Latvijas Nacionālajā operā "Lielās mūzikas balvas 2015" pasniegšanas
svinīgā ceremonija. Laureāti deviņās kategorijās.
Lielā mūzikas balva par izcilu interpretāciju
PIANISTAM REINIM ZARIŅAM
LŪCIJAS GARŪTAS
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM
Latviešu simfoniskās mūzikas Lielkoncertā, 24.janvārī, Lielajā ģildē, un koncertā "Klaviermūzikas meistari" 14.martā, Vidzemes koncertzālē Cēsis
"Par mūža ieguldījumu"- pianists Ventis Zilberts
"Par Latvijas akadēmiskās mūzikas popularizēšanu pasaulē" - komponiste Dace Aperāne
2. 1944.gada 15.marts. Pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā kantāte
LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Jauns dokumentāls ieraksts (2015, Cesvaine)
3. 16.marts. IV Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss
Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
Konkursu rīko Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” sadarbībā ar Lūcijas Garūtas fondu un
Siguldas novada Domi
Žūrija:
Antra Vīksne, JVLVMA, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola
Sandra Jaļeņecka, Emīla Dārziņa mūzikas skola
Artūrs Cingujevs, KO „Impresario Baltica”
Piedalās 53 dalībnieki no 35 Mūzikas, Mūzikas un mākslas skolām:
Aloja, M
Auce, MS
Ādaži, MMS
Bēne, MS
Cēsis, Alfrēda Kalniņa MS
Garkalne, Mākslu un vispārizglītojošā vidusskola
Gaujiena, MMS
Gulbene, MS
Ķekava, MS
Ikšķile, MS
2
Jūrmala, MS
Jumprava, MMS
Lēdurga, Maijas Pīlāgas MMS
Lielvārde, MS
Ludza, M pamatskola
Madliena, Kārļa Kažociņa MS
Madona, Jāņa Norviļa MS
Rīga:
Emīla Dārziņa MS
Bolderāja, MS
Jāzepa Mediņa Rīgas 1.MS
Jugla, MS
Rīgas doma kora skola
Rīgas 3. MS
Olaine, MMS
Salacgrīvas novads, MS
Salaspils, MMS
Sigulda, Mākslu skola Baltais Flīģelis
Skrīveri, MMS
Smiltene, MS
Talsi, MS
Tukums, MS
Valka, Jāņa Cimzes MS
Valmiera, MS
Vecumnieku, MS
Ventspils, MS
http://www.lmiia.lv/Konkursi/Konkursu_rezultati_53.html
KONKURSI - Konkursu resultāti - IV Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu
konkurss Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis
15.05.2016.
Skolotāja Ineta Stepiņa
IV Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss Siguldas Mākslu skolā
“Baltais Flīģelis
Jau 2002. gadā Siguldas Mūzikas skolas klavieru nodaļas pedagogi organizēja
Lūcijas Garūtas klaviermūzikas konkursu, kas tika veltīts pazīstamās latviešu
komponistes 100 gadei. Konkursa izveidi sekmēja skolotājas Dainas Samtas
ilggadīgie personīgie kontakti ar L. Garūtu un viņas radiniekiem. Siguldas Mākslu
skolā kopš 2012. gada notikuši vēl trīs konkursi, kas organizēti sadarbībā ar L.
Garūtas fondu un Siguldas novada Domi.
Katrs dalībnieks, atbilstoši nolikumam, atskaņoja vienu vai vairākus Lūcijas
Garūtas klavierdarbus, kā arī brīvi izvēlētu skaņdarbu. 52 jaunie mūziķi no 36
skolām bija izvēlējušies gan klasiskus, visiem zināmus darbus- J. S. Baha, G. F.
Hendeļa sacerējumus, V. A. Mocarta Sonāšu daļas, E. Grīga, F. Šopēna un pat F.
Lista skaņdarbus; gan arī mūsdienu autoru (I. Arne, S. Mence, S. Sloņimskis, N.
Toropova, G. Monjērs, Čen Bao u.c.) mazāk zināmus, nedzirdētus un tādēļ lielu
interesi izraisošus skaņdarbus. Atšķirībā no iepriekšējiem konkursiem, piedalījās
arī mūzikas koledžu audzēkņi (dalībnieku vecuma grupas: A grupa līdz 9 gadiem;
B grupa 10-12 gadi; C grupa 13-16 gadi), pedagogiem bija iespēja piedalīties
metodiskajā apspriedē kompetentās žūrijas vadībā un saņemt apliecības par
profesionālās kvalifikācijas pilnveidi. Konkursantu sniegumu vērtēja žūrija-
priekšsēdētāja Jāz. Vītola LMA lektore Antra Vīksne, E. Dārziņa mūzikas
vidusskolas klavierspēles skolotāja Sandra Jalaņecka un koncertorganizācijas
“Impresario Baltica” direktors Artūrs Cingujevs.
Konkursu jauki “ierāmēja” atklāšanas un noslēguma pasākumi. Atklājot konkursu,
dalībniekus iedrošināja direktora Guntara Zvejnieka uzruna, savukārt L. Garūtas
fonda vadītāja Daina Pormale atsedza komponistes- bezgala vienkāršas un mīļas
personības rakstura iezīmes. Visus klātesošos dziļi “uzrunāja” žūrijas pārstāvja
Artūra Cingujeva atskaņotais G. F. Hendeļa Menuets.
Noslēguma koncertā klausītājus priecēja visu 18 laureātu, t.sk., abu I vietu
ieguvēju lieliskais sniegums- Keitas Marcinkevičas (A grupa, Siguldas Mākslu
skola “Baltais Flīģelis”, sk. Liene Circene) atskaņotais atraktīvais skaņdarbs
“Nīlzirgs, kurš vairs nevarēja iekāpt savā vannā” un Aivas Rencbergas (C grupa,
Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola, sk. Daiga Blumberga) interpretētais L.
Garūtas skaņdarbs „Sendienas” (B grupā I vieta netika piešķirta).
Gaidīsim visus nākamajā L. Garūtas konkursā 2018. gadā skaistajā un skanīgajā
Siguldā!
4. 14.aprīlis. Komponistam, mūzikas kritiķim IMANTAM ZEMZARIM 65.
Imants Zemzaris ir prof. L.Garūtas ir viens no pēdējiem studentiem Latvijas Konservatorijā.
Piedalījies LGF dibināšanā 2000.gada pavasarī. Darbs LGF valdē
5. 17.aprīlis. Plkst. 16:00. Klaviervakars Flenā (Zviedrija). Cikls „Klaviermūzika
2015./2016.gada sezonā”. Skan arī latviešu mūzika – Lūcijas Garūtas Prelīdes
Pianists Stefans Bojstens
Programmā:
Wolfgang Amadeus Mozart Rondo A-moll
Franz Schubert: Drei Klavierstuecke
Lūcija Garūta: Četras Prelīdes
Claude Debussy: 12 Preludier
links uz informāciju
6. 14.maijs. Mūzika ir dvēseles elpa... (Lūcija Garūta). Komponistei - 114
7. 14.jūnijs. Plkst. 19:00. Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca
Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Vada mācītājs Rinalds Grants
Piedalās:
Koris RĪGA
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors)
Eduards Vācietis (baritons)
Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis
Pirmoreiz koris RĪGA kantāti ir dziedāja 2012.gada novembrī Kuldīgā, Annas baznīcā. Tad, ar
šo atskaņojumu, tika atzīmēta dzejnieka Andreja Eglīša simtgade un atcerēta Lūcijas Garūtas
110 gadadiena. Nākošais Kantātes atskaņojums kora RĪGA izpildījumā skanēja 2015.gada
14.novembrī. Cesvaines evanģeliski luteriskā baznīcā, piedaloties tiem pašiem izpildītājiem.
skatīties - youtube.com
8. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa
9. 13.decembris. - LŪCIJAS DIENA. GAISMA
Katrs iededzam sveces
DARBS PIE:
1. Lūcija Garūta. MEDITATION. Nošu izdevums
VERLAG FÜR MUSIK VON KOMPONISTINNEN
Datorraksts: Pianiste un pedagoģe Isolde Weiermueller-Backes
Lūcija Garūta. Priekšvārds. Biogrāfija. Daina Pormale. (lv)
Tulkojums Patriks Zvaigzne (de, en)
Izdevējs: Certosa Verlag, Vācija
2. Lūcija Garūta. MEDITATION. CD
Franču ērģelniece Caroline Deslée
Sarakste
Izdevējs:Caroline Deslée, Francija
3. Lūcija Garūta. CD.
Saksofoniste Maki Kasai un pianists Gakuji Arao. (Japāna)
Sarakste
Izdevējs: Jasunori Kikuchi, Japāna
4. Lūcijas Garūtas Klavierdarbu izdevumu VIII daļa:
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM
Redaktori: Ventis Zilberts un Reinis Zariņš
Datorraksts – Uģis Meņģelis
Sast. Daina Pormale
Izdevējs: Musica Baltica, Latvija
5. TOCCATA CLASSICS (Lielbritānija). CD:
„LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI”
I daļa
KONCERTS KLAVIERĒM UN SIMFONISKAJAM ORĶESTRIM (1951)
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala. LSO
2015.gada ieraksts
II daļa
SIMFONISKĀ MŪZIKA
Sarunas ar diriģentiem. Skaņdarbu atskaņošana un ieskaņošana:
2. Zelta zirgs, simfoniska teiksma (1958)
3. Manā dzimtenē, variācijas (1935)
4. Teika, simfonisks tēlojums (1932)
5. Meditācija (1934)
6. LŪCIJA GARŪTA. RAINIS. CD
DZĪVĀ KVĒLE (1964/1966)
Raiņa dzeja
Krājums Tie, kas neaizmirst
„Piemiņas velte Saules un Brīves dziesminiekam Tautas dzejniekam Rainim
100 gadu dzimšanas dienas atcerei”
Christine Circenis veikusi Raiņa dzejas tulkojumu/ parindeni vācu valodā
Laima Asja Bērziņa veikusi Raiņa dzejas tulkojumu/ parindeni angļu valodā
Sarunas
7. Opera SIDRABOTAIS PUTNS
Sarunas
8. Lūcijas Garūtas sarakstes apkopojums
Daina Pormale
9. LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa. www.garuta.lv
Informatīvie materiāli, tulkojumi, papildinājumi.
Patriks Zvaigzne
10. Sadarbība ar mūziķiem un koriem Latvijā un ārvalstīs - Vācijā, Japānā, Austrijā,
Zviedrijā, Anglijā, Francijā, Belģijā u.c.
Daina Pormale
LGF vadītāja
www.garuta.lv
Tālr.: (00 371) 29821289
E-pasts: garutas.fonds@gmail.com
P.S. LGF 2016 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem,
kur LGF dalība ir – kā rosinātājam, rīkotājam, atbalstītājam un informātoram.
Piem. kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG! 2016.gadā
skanējusi daudzkārt gan Latvijā, gan Eiropā – Belģijā, Nīderlandē, Luksenburgā, taču tas nav
noticis saziņā vai sarunās ar LGF.
– Ar šo atskaņojumu iniciatoriem LGF bijusi saziņa 2015.gada pavasarī, kad tika sūtīti dažādi
materiāli saistībā ar Kantātes atskaņojumu. Bet tagad saziņa ir pārtrūkusi, iespējamās
atskaņotāju lielās aizņemtības dēļ...
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
1. „LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI”.
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala
Liepājas Simfoniskais orķestris
2. 24.janvāris. LATVIEŠU MŪZIKAS LIELKONCERTS. Sadarbības koncerts.
Lūcija GARŪTA. Koncerts klavierēm un orķestrim (1951)
In memoriam. Veltījums mazā drauga drauga Lailiņas piemiņai (instr..1955)
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala
Liepājas Simfoniskais orķestris
Programmā vēl:
Jānis Mediņš, Jānis Ivanovs, Artūrs Maskats, Juris Karlsons.
Piedalās:
Diriģents Andris Poga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš un Latvijas Nacionālās operas orķestris
3. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977).
4. 1944.gada 15.martā kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG! pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā
Jauns dokumentāls ieraksts (2012 (2.)).
5. „LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI”:
2.daļa
Marts/Aprīlis. Simfonisko darbu ieraksts:
1. Zelta zirgs, simfoniska teiksma (1958)
2. Manā dzimtenē, variācijas (1935; arī klavierēm (1942)).
Veltījums Jānim Mediņam
1. Ieskaņa
2. Zaļās birztalas
3. Baigu teiku pilnais sils
4. Klusējošo priežu loks ap Brāļu kapiem
5. Kāpu priede rudens naktī
6. Mirdzošā Dzintarjūra
7. Vientuļais ganiņš lietus piemirkušā pļavā
8. Zeltītās druvas
9. Fināls. Svētki latvju sētā
3. Teika, simfonisks tēlojums (1932)
4. Meditācija (1934) (pārcelts)
6. 14.maijs. ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
7. 14.jūnijs. Peterskirche, Vīnē plkst. 14:30
Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Piedalās:
“Jubilate” (Latvija)
Juris Kļaviņš (diriģents)
Marlins Millers (tenors, ASV)
Grgu Peross (basbaritons, Horvātija)
Klāvs Liepiņš (ērģeles)
Latvijas Universitātes absolventu jauktais koris “Jubilate” piedalījās Latvijas prezidentūras ES
Padomē kultūras programmā Bratislavā un Vīnē. Austrijas galvaspilsētā pirmo reizi izskanēja
Lūcijas Garūtas kantāte “Dievs, tava zeme deg!
Lettische Botschaft in Österreich/ Latvijas vēstniecība Austrijā added 2 new photos.June 8 at
https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=414075295444286&id=317855708399579
LATVIJAS AVĪZE:
Ar vēstījumu par Latvijas vēsturi mūzikā
Kā muzikāls sprādziens
„ .. Pašā Vīnes centrā, Sv. Pētera baznīcas velvēs, tieši 14. jūnijā kā muzikāls sprādziens
nogranda kantāte “Dievs, tava zeme deg”. Vīnē šis Lūcijas Garūtas spēcīgais darbs skanēja pirmoreiz. .. latviešu korim muzicējot kopā ar tenoru no Amerikas Marlinu Milleru, kuru tagad interesē kantātes ieraksts, un basbaritonu, Grācā studējošu horvātu mūziķi Grgu Perosu, kurš līdz šim vēl nekad nebija dziedājis nevienu latviešu dziesmu. “Lūcijas Garūtas mūzika patiesi ir brīnišķīga,” viņš saka.
Bet manī nostiprinās pārliecība, ka prezidentūras kultūras programmas jēga parādās tieši šādos mirkļos. .. ”
http://www.la.lv/ar-vestijumu-par-latvijas-vesturi-muzika/
8. 21.jūnijs. Sv. Miķeļa un Sv. Gudulas katedrāle, Briselē plkst. 16:30
Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Latvijas prezidentūras ES Padomē zīmē, iezīmējot Prezidentūras noslēguma posmu, kā arī tas ir iekļauts Fête de la Musique programmā un plānots kā ELKS pavadošā programma.
Piedalās:
BENELUX latviešu koris
Vita Timermane-Moora (diriģents)
Ingus Pētersons (tenors)
Poļakovs (basbaritons, Horvātija)
Aivars Kalējs (ērģeles)
http://www.latviesi.be/?ct=zinjas&fu=read&id=930
9. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
6.jūlijs. Piemiņas pasākums. Rīgas I. II Meža kapos
21 Latvijas novadu pārstāvji pieminēja un godināja savus novadniekus: komponistus,
diriģentus, horeogrāfus, kultūras darbiniekus. Ziedu veidotā Latvijas kartes kontūrā Bērnu un jauniešu centra „Altona” dejotāji iededza svecītes – katram – vietā Latvijā, kurā tie dzimuši.
Piemiņas pasākuma koordinatore Dzintra Zemture (BJC „Altona” direktore)
Uzrunas:
VISC IIA vadītāja Astra Aukšmuksta
LGF vadītāja, pedagoģe Daina Pormale
Piedalās:
BJC „Altona” mūziķi un kādreizējie audzēkņi:
Zvanu ansamblis Kristapa Karpa vadībā
Nikola Pazare (Jauno mūziķu studijas audzēkne)
Mārtiņš Šmaukstelis (Londonas Karaliskās MA absolvents)
Ped. Andris Šmaukstelis un Raitis Vanags
Izskaņā - Zvanu ansambļa pavadībā novadu delegācijas un BJC pārstāvji devās nolikt ziedus
un sveces no Latvijas kontūras pie novadnieku atdusas vietām.
https://www.flickr.com/photos/dziediundejo2015/sets/72157655457014966
http://www.bjcaltona.lv/aktualitates/un-muziba-ir-vinu-mers
10. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa
Lūcija Garūta un viņas skolnieki, studenti.
Tālākais darbs un ieceres
11. RAINIS UN ASPAZIJA. DZEJNIEKIEM 150
„Raiņa un Aspazijas dzeja Lūcijas Garūtas mūzikā”. Daina Pormale. MŪZIKAS SAULE, 2014, NR.4, 20-24.
Cēsu mākslas festivālā programmā 11. jūlijā solodziesmu vakars “Rainis un
Aspazija puķu tirgū”. Cēsu vecajā tirgus paviljonā plkst. 19.00.
Programmā:
Lūcijas Garūtas, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Emiļa Melngaiļa un Bruno Skultes skaņadarbi
ar Raiņa un Aspazijas dzeju
Piedalās:
Inga Šļubovska (soprāns)
Ieva Parša (mecosoprāns)
Mihails Čuļpajevs (tenors)
Rihards Millers (baritons)
Krišjānis Norvelis (bass)
Ērika Apeine (klavieres)
Oratorija tenoram, mecosoprānam, korim un orķestrim
DZĪVĀ KVĒLE (1964/1966)
„Tie, kas neaizmirst”
Raiņa dzeja
„Piemiņas velte Saules un Brīves dziesminiekam Tautas dzejniekam Rainim 100 gadu dzimšanas dienas atcerei” (atskaņojums pārcelts)
12. 14.novembris. Cesvaines evanģeliski luteriskā baznīcā
Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!.
Piedalās:
Koris RĪGA
PREZIDIJU KONVENTA vīru koris
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors)
Edurds Vācietis (baritons)
Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis
Pirmoreiz koris kantāti ir dziedājis 2012.gada novembrī Kuldīgā, Annas baznīcā. Tad, ar šo
atskaņojumu, tika atzīmēta dzejnieka Andreja Eglīša simtgade un atcerēta Lūcijas Garūtas
110 gadadiena.
13. 13.decembris. - ”Lūcijas diena. Gaisma”
Iededzam 3 sveces, jo reizē ir 3.Advente
PROJEKTI
1. Lūcijas Garūtas Klavierdarbu izdevumu VIII daļa:
Lūcija Garūta. KLAVIERKONCERTS
Redaktori: Ventis Zilberts un Reinis Zariņš
Datorraksts – Uģis Meņģelis
Sast. Daina Pormale
Izdevējs: Musica Baltica
2. TOCCATA CLASSICS (Lielbritānija) izdod CD:
„LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI”
1. Koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim (1951/55)
2. Zelta zirgs, simfoniska teiksma (1958)
3. Manā dzimtenē, variācijas (1935)
4. Teika, simfonisks tēlojums (1932)
5. Meditācija
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala
Liepājas Simfoniskais orķestri
Izdevējs: TOCCATA CLASSICS (Lielbritānija)
3. Garūtas Klavierdarbi. Izdevumu IX daļa:
Redaktori: Daina Samta
Datorraksts – Uģis Meņģelis
Izdevējs: Musica Baltica
4. IV Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss 2016.gadā
Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
Konkursu rīko Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” sadarbībā ar Siguldas novada Domi un Lūcijas Garūtas fondu
5. Lūcijas Garūtas sarakstes apkopojums
Daina Pormale
6. Monogrāfija - Lūcija Garūta.
7. L.Garūtas piemiņas istaba / dzīvoklis
8. LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa. www.garuta.lv
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi.
Patriks Zvaigzne. www.makeme.lv
9. Sadarbība ar mūziķiem un koriem Latvijā un ārvalstīs - Vācijā, Japānā, Austrijā,
Kanādā, Zviedrijā, Anglijā u.c.
Daina Pormale
Tālr.: (00371) 29821289
E-pasts: garutas.fonds@gmail.com
LGF vadītāja
P.S.
LGF 2015 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem, kur LGF dalība ir – kā rosinātājam, veicējam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
1. Gatavošanās III Starptautiskajam Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkursam
Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
2. Jauni Garūtas Klavierdarbu izdevumi:
• Lūcija Garūta. Klavierdarbi. PRELĪDES. VI daļa
Sastādījusi Daina Pormale. Pamatā komponistes 20.gs. 20-to gadu izdevumi
• Lūcija Garūta. Klavierdarbi. MEDITĀCIJA. VII daļa
Sastādījusi Daina Pormale. Datorraksts – Uģis Meņģelis
Izdevējs: Musica Baltica
3. Lūcijas Garūtas dziesmas bērnu un jauniešu korim.
Sistematizācija.
Sadarbība ar JVLMA Mūzikas skolotāju katedru
4. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
5. Pirms 70 gadiem 1944.gada 15.martā kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG! pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā
• Jauns dokumentāls ieraksts (2012)
6. 19. un 20.marts. Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
III Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss
Konkursu rīko Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” sadarbībā ar Lūcijas Garūtas fondu un Siguldas novada Domi
7. 12.aprīlis. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un tehniskās jaunrades
IV Starptautiskais konkurss LIDOJUMS
D. Pormales projekts
Izstādes atklāšana. BJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
8. 14.maijs. ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
9. Opera SIDRABOTAIS PUTNS
10. KLAVIERKONCERTA ieraksts
11. 14.jūnijs. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
12. Lūcija Garūta. MEDITĀCIJA
Ērģelēm un klavierēm. Ērģelniece Vita Kalnciema
Roberta Hansona datorraksts
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
13. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa
Lūcija Garūta un viņas skolnieki, studenti.
Tālākais darbs
14. Oktobris. Kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
atskaņojums
15. LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi. Patriks Zvaigzne
16. L.Garūtas sarakstes apkopojums
17. L.Garūtas piemiņas istaba/dzīvoklis
18. 13.decembris - LŪCIJAS. GAISMA
P.S.
LGF 2014 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem, kur dalība LGF ir – kā
rosinātājam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
1. Gatavošanās III Starptautiskajam Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkursam
Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
2. Jauni Garūtas Klavierdarbu izdevumi:
• Lūcija Garūta. Klavierdarbi. PRELĪDES. VI daļa
Sastādījusi Daina Pormale. Pamatā komponistes 20.gs. 20-to gadu izdevumi
• Lūcija Garūta. Klavierdarbi. MEDITĀCIJA. VII daļa
Sastādījusi Daina Pormale. Datorraksts – Uģis Meņģelis
Izdevējs: Musica Baltica
3. Lūcijas Garūtas dziesmas bērnu un jauniešu korim.
Sistematizācija.
Sadarbība ar JVLMA Mūzikas skolotāju katedru
4. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
5. Pirms 70 gadiem 1944.gada 15.martā kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG! pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā
• Jauns dokumentāls ieraksts (2012)
6. 19. un 20.marts. Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
III Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss
Konkursu rīko Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” sadarbībā ar Lūcijas Garūtas fondu un Siguldas novada Domi
7. 12.aprīlis. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un tehniskās jaunrades
IV Starptautiskais konkurss LIDOJUMS
D. Pormales projekts
Izstādes atklāšana. BJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
8. 14.maijs. ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
9. Opera SIDRABOTAIS PUTNS
10. KLAVIERKONCERTA ieraksts
11. 14.jūnijs. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
12. Lūcija Garūta. MEDITĀCIJA
Ērģelēm un klavierēm. Ērģelniece Vita Kalnciema
Roberta Hansona datorraksts
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
13. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa
Lūcija Garūta un viņas skolnieki, studenti.
Tālākais darbs
14. Oktobris. Kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
atskaņojums
15. LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi. Patriks Zvaigzne
16. L.Garūtas sarakstes apkopojums
17. L.Garūtas piemiņas istaba/dzīvoklis
18. 13.decembris - LŪCIJAS. GAISMA
P.S.
LGF 2014 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem, kur dalība LGF ir – kā
rosinātājam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
1. 27.janvāris. Lūcijas Garūta. ZELTA ZIRGS simfoniskās teiksmas atskaņojums - Japānā, Tokijā. Kamermūzikas koncerts Passaro de mùsica koncertzālē Keyaki-Hall
Programmā skan arī Lūcijas Garūtas Meditācija, Svētā mīla, Zvaigznes un zeme un Dzimtene pavasarī (solodziesmu pārlikums) Maki Kasai (saksofons), Gajuki Ara (klavieres)
2. 9.februāris. Lūcija Garūta. KLAVIERKONCERTS. Pirmatskaņojums - Japānā, Tokijā.
Nerima Culture Centre.
Diriģents Šins Vatanabe (Shin Watanabe). Pianiste Šihiro Išioka (Chihiro Ishioka).
Padomi, palīgmateriāli
3. 12.aprīlis. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Latvijas vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un tehniskās jaunrades
D. Pormales projekts
Izstādes atklāšana. BJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
4. 14.maijs. ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
5. Maijs. Izdots: Lūcija Garūta. Klavierdarbi. ROTAĻA MEŽĀ. V daļa
Sastādījusi Mag. paed. Daina Samta. Andra Sējāna datorraksts
6. DZIESMU SVĒTKI
30.jūnijs. Dziesmu svētki.
Ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā.
Skan Lūcijas Garūtas TĒVREIZE no kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM
• Latvijā koris GAISMA no Japānas un Daiki Horiguči
• Latvijā LATVIEŠU KORIS no Stokholmas. Diriģente Gaida Rulle
7. Lūcija Garūta. MEDITĀCIJA. Izdevuma veidošana
Ērģelēm un klavierēm. Ērģelniece Vita Kalnciema
Roberta Hansona datorraksts
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
8. 27.augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, promocijas padomes atklātā sēdē, DZINTRA ERLIHA aizstāv promocijas darbu „Lūcijas Garūtas kamermūzika:
biogrāfiskais konteksts, stils un interpretācija”, iegūstot mākslas doktora zinātnisko grādu. Darba zinātniskā vadītāja Dr. art. Baiba Jaunslaviete.
Recenzenti: doc., Dr.art. Jānis Kudiņš (JVLMA), prof., Dr.art. Ēvalds Daugulis (DU), Dr.art.
Ilze Šarkovska-Liepiņa (LULFMI).
9. III STARPTAUTISKAIS LŪCIJAS GARŪTAS JAUNO PIANISTU KONKURSA
sagatavošana 2014.gada pavasarī Siguldā Mākslu skolā Baltais Flīģelis
10. ABRSM* izdevusi eksaminācijas darbu krājumu 2013./2014.gadam 4.klasei. To vidū ir iekļauta arī L.Garūtas tautas dziesmas „Silta, jauka istabiņa” apdare (B 2).
Tajā ir deviņi skaņdarbi klavierēm, A, B un C pakāpes dalījumā.
Vēl šajā izdevumā ir Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti), Viljama Alvina (William Alwyn),
Eduarda Grīga (Edvard Grieg), Emanuela Oriola (Emmanuel Oriol), Federiko Ruiza (Federico
Ruiz) un Pola Rudersa (Poul Ruders) skaņdarbi.
Izdevumam pievienots arī CD ar skaņdarbu ierakstiem.
Avots: saite
*Associated Board of the Royal Schools of Music
Skolnieku publicētie video:
http://www.youtube.com/watch?v=IyrNXkjsP7A
http://www.youtube.com/watch?v=jpNmJ8Gw9KY
http://www.youtube.com/watch?v=MdJV83Acsm4
http://www.youtube.com/watch?v=j2Zw5UEzedk
http://www.youtube.com/watch?v=rhc4ziFKMGI
LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi. Patriks Zvaigzne
P.S.
LGF 2013 Atskatā ir par notikušajiem koncertiem, pasākumiem un izdevumiem, kur LGF ir
dalība kā – rosinātājam, rīkotājam, atbalstītājam.
Lūcijas Garūtas vārds un mūzika ir skanējusi daudzkārt vairāk.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
KONCERTI, KONKURSI, NOTIKUMI
1. Jauns nošu izdevums "DIEVS, TAVA ZEME DEG!"
• Darbs pie izdevuma:
Jauna redakcija - korim, tenoram, baritonam un ērģelēm
Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis
Redaktors Dr. habil. art. Jānis Torgāns, Daina Pormale
Sastādītāja Daina Pormale
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
Lūcija Garūta - Dr. art. Ilma Grauzdiņa
Andrejs Eglītis - Dr. phil. Dzidra Vārdaune
Kantāte - Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis; komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs
Dzejas teksta tulkojumi - parindeņi:
angļu valodā - Velta Sniķere, Laima Asja Bērziņa; franču valodā - Astra Skrābane un Rosa
Marija Fransuā; itāļu valodā - Pjetro Trillo; japāņu valodā - Ajumi Kurosava, Daiki Horiguči;
somu valodā - Helena Johansone un Ingrida Peldekse; spāņu valodā - Paloma Fernandesa;
vācu valodā - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls; zviedru valodā - Gun von Krusenstjerna
Tekstu tulkojumi:
angļu valodā - Laima Asja Bērziņa
CD - Kantātes dzejas teksts - palīgs izrunai cittautu koriem. Arnis Paurs
Izdevniecība Musica Baltica
2. 15. februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
3. 14. marts. II Starptautiskais L.Garūtas jauno pianistu konkurss
2012. gada 14. martā Siguldas Mākslu skolā "Baltais Flīģelis" notika II Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss. Konkursu rīkoja Skola sadarbībā ar L.Garūtas fondu un Siguldas novada Domi. Konkurss bija veltīts Lūcijas Garūtas 110. jubilejai un tā mērķis bija sekmēt interesi par latviešu klaviermūziku. Konkursā piedalījās jaunie mūziķi trīs vecuma grupās līdz 16 gadiem. Dalībnieki konkursā atskaņoja:
1) vienu vai vairākus obligātos Lūcijas Garūtas skaņdarbus;
2) brīvas izvēles skaņdarbu.
3. II Starptautiskais konkurss "LIDOJUMS. PUTNS"
1961. gada 12. aprīlis - lidojumā - J. Gagarins. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Latvijas vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un tehniskās jaunrades
II Starptautiskais konkurss LIDOJUMS. PUTNS
Dainas Pormales projekts
Izstādes atklāšana. BJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
4. Radio raidījumu sērija "Mākslinieka darbistabā"
Veidojusi Ilze Medne
6. maijs 9:30 LR 3. KLASIKA
7. maijs 22:30 LR 1
8. maijs 19:30 LR 3. KLASIKA
5. Lūcijai Garūtai 110
”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
Piemiņas brīdis
Skaņu ieraksti
Dokumentālo filmu ieraksti:
20. gs. 20 – 70.gadi un 21. gs. sākums
6. Lūcija Garūta. Klavierdarbi. "Sendienas. IV daļa"
• Izdevumu atvēršana:
Siguldas mākslu skolā Baltais flīģelis Desmitie Starptautiskie latviešu jauno mūziķu
meistarkursi.
Izdevniecība Musica Baltica
7. "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojums Stokholmā
20.oktobris 14:00 Gustav Wasas baznīca, Stokholmas centrā (Odenplan)
Piedalās: "Stokholmas Latvešu koris"
Diriģente Gaida Rulle. Pāvils Johansons (baritons), Christer Wikmark (tenors) un
Göran Grahn (ērģeles)
Stokholmas latviešu skolas 6. Un 8.klases audzēkņi
Dzejnieks Juris Kronbergs
Ieva Graufelde - Andreja Eglīša LNF
Daina Pormale - Lūcija Garūtas fonds
Koris ir turpinājums "Teodora Reitera korim", kuru trimdinieki no jauna dibina Stokholmā 1944 gada decembrī. Pēc diriģenta Teodora Reitera aiziešanas aizsaulē, tas turpina darbību ar nosaukumu Viduszviedrijas, tagad - "Stokholmas Latviešu koris"
8. Dzejnieka Andreja Eglīša 100.jubilejas atceres pasākums Ļaudonā
21.oktobris
11:00 - Piemiņas dievkalpojums Ļaudonas baznīcā
Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis
Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Izpilda ZEMESSARDZES KORIS. Diriģents Ārijs Šķepasts
13:00 - Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā
16:00 - Andreja Eglīša jaunrades konkursa laureātu apbalvošana
Koncertuzvedums Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm…
Inf. pa tāļr.:26590186
9. "Dievs, Tava zeme deg!" izdevuma atvēršana
22.oktobris 18:30 LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJAS Ērģeļu zālē
Jauna redakcija - korim, tenoram, baritonam un ērģelēm
Vada Dr. art. Ilma Grauzdiņa
Piedalās:
Izdevuma veidotāji - Dr. art. Ilma Grauzdiņa, Dr. phil. Dzidra Vārdaune, Dr. habil. art. Jānis Torgāns, Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis, Laima Asja Bērziņa, Daina Pormale, Patriks Zvaigzne, Arnis Paurs
Solvita Sējāne - Izdevniecība Musica Baltica
Dzejas tulki - Laima Asja Bērziņa, Astra Skrābane, Rosa Marija Fransuā (Francija), Pjetro Trillo (Itālija), Ajumi Kurosava (Japāna), Daiki Horiguči (Japāna, nevar būt), Helena Johansone (Somija), Ingrida Peldekse, Paloma Fernandesa (Spānija), Gunters Šrotmanis (Vācija), Matiass Knolls (Vācija, Latvija), Gun von Krusenstjerna (Zviedrija, nevar būt)
Diriģenti, kori, solisti, ērģelnieki, folkloristi, muzikologi
Pedagogi, studenti, skolnieki; mūzikas un dzejas cienītāji
10. Kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojums Rīgas Domā
23.oktobris 19:00
Piedalās: Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA
Diriģents Māris Sirmais
Solisti Rihards Mačanovskis un Emīls Kivlenieks
Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis
11. Piemiņas brīdis Rīgas I Meža kapos
28.oktobris
Komponistei Lūcijai Garūtai 110
Piemiņas brīdis Rīgas I Meža kapos - Garūtu ģimenes kapa vietā
12. Kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojums Kuldīgas Annas baznīcā
4.novembris 17:00 KULDĪGAS ANNAS BAZNĪCĀ
Piedalās: koris RĪGA
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors), Arnis Paurs (bass) un ērģelnieks Aivars Kalējs
Vada mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics
13. Rakstniecības un mūzikas muzejā Pils laukumā 3
7.novembris, 18:00
Rakstniecības un mūzikas muzejā Pils laukumā 3
Vada Dzintars Gilba
Piedalās:
Mūziķi, komponisti - Prof. Lūcijas Garūtas kādreizējie studenti - un viņu studenti
Daina Pormale (LGF)
14. Lūcijas diena. Gaisma
13.decembris
KONCERTI, KONKURSI, NOTIKUMI
I - Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Darbs pie izdevuma korim, tenoram, baritonam un ērģelēm. Jauna skaņu raksta un teksta redakcija: Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis un Daina Pormale.
Redaktors Dr.habil.art. Jānis Torgāns.
Sastādītāja Daina Pormale.
Lūcija Garūta - Dr. art. Ilma Grauzdiņa.
Andrejs Eglītis - Dr. phil. Dzidra Vārdaune.
Kantāte: Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis; komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs; diriģents Gunters Štrotmanis (Vācija); Jasunori Kikuči (Japāna).
Teksta tulkojumi - parindeņi:
angļu valodā - Velta Sniķere, Laima Asja Bērziņa un Gun von Krusenstjerna; franču valodā - Astra Skrābane un Rosa Marija Fransuā; itāļu valodā - Pjetro Trillo; japāņu valodā - Ajumi Kurosava; somu valodā - Helena Johansone un Ingrida Peldekse; spāņu valodā - Paloma Fernandesa; vācu valodā - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls; zviedru valodā - Viljams Freijs un Gun von Krusenstjerna.
CD - Kantātes dzejas teksts - palīgs izrunai cittautu koriem. - Arnis Paurs
Izdevniecība Musica Baltica
II - Saksofoniste Maki Kasai un pianiste Eri Išibaši (Japāna). Lūcijas Garūtas mūzikas ieraksti CD izdošanai. Darba turpinājums.
Izdevējs: Maki Kasai un Yasunori Kikuchi (Japāna)
III - Pianiste Dzintra Erliha. Lūcijas Garūtas mūzikas ieraksti CD izdošanai. Solo dziesmas un instrumentālā mūzika
Izdevējs: LGF; Dzintra Erliha
IV - Pianists Armands Ābols (Čīle). Klavierdarbi
V - Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG!
atskaņojums 2010. gadā Japānā. Atbalsts atskaņojuma veidošanai.
VI - Lūcija Garūta. Klavierdarbi. III, IV daļa. Izdošana. Mag. paed. Daina Samta
Lūcija Garūta. Klavierdarbi. V, VI daļa. Datorraksts. Uģis Meņģelis
Izdevniecība Musica Baltica
VII - Dziesmas bērnu un jauniešu koriem. Sistematizēšana.
VIII - Lūcija Garūta. JVLMA doktorante, pianiste Dzintra Erliha
1968.gadā izdota muzikoloģes Silvijas Stumbres - Zvaigznes un zeme par Lūciju Garūtu
IX - Lūcijas Garūtas memoriālais dzīvoklis
X Atmiņu apkopojums par Lūciju Garūtu. Daina Pormale
XV - Sadarbība ar mūziķiem, koriem Latvijā un ārpus Latvijas robežām - Japānā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Kanādā, ASV, Čīlē.
KONCERTI, KURSI, KONKURSI
I - Latvijas Kultūras kanons mūzikā. Sarakstā, kas ietver 30 ierosinājumus iekļauts - Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm Dievs, Tava zeme deg! (1943)
II - 15. februāris - Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
III - 24. februāris. Latvijas mūzikas ierakstu
Gada balva pasniegta svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā.
14 nominācijās sacenšas Latvijas mūziķi, kuri pieteikti Gada balvai par 2008. gada labākajiem sasniegumiem pašmāju mūzikas ierakstu industrijā. Balsojuma rezultātus apkopo auditorkompānija BDO Invest Rīga. –
Divās nominācijās
Akadēmiskās mūzikas albums
Debija
Nosaukts arī pianistes Dzintras Erlihas CD-
ZVAIGZNES SKATIENS. REGARD DE L’ETOILE.
Lūcija Garūtas un Olivjē Mesiāna klaviermūzika
IV - 11.martā paziņots Latvijas Kultūras kanonā ietvertais.
Kultūras kanonā iekļautas vērtības ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai, - paskaidrots: www.kulturaskanons.lv
Mūzikā:
Emīls Dārziņš. Melanholiskais valsis simfoniskajam orķestrim (1904)
Lūcija Garūta. Dievs, Tava zeme deg! Andreja Eglīša dzeja. Kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm (1943)
Jānis Ivanovs. Simfonijas (1933-1983)
Jurjānu Andrejs. Pūt, vējiņi. Dziesma jauktajam korim (1884)
Alfrēds Kalniņš. Solo dziesmas (1900-1949)
Imants Kalniņš. Ceturtā simfonija (1973)
Jānis Mediņš. Opera Uguns un nakts (1913-1919)
Emilis Melngailis. Jāņu vakars. Dziesma jauktajam korim (1926)
Johans Gotfrīds Mītelis
Raimonds Pauls. Dziesmas
Pēteris Vasks. Musica dolorosa stīgu orķestrim (1983)
Jāzeps Vītols. Gaismas pils. Balāde jauktajam korim (1899)
Par kantāti Dievs, Tava zeme deg! teikts:
Skaņdarbs, kas ir Latvijas Trešās atmodas garīguma simbols. Izcila, emocionāli piesātināta kompozīcija, kas daudzkārt atskaņota ne tikai Latvijā, bet daudzviet ārvalstīs. Kompozīcija kļuvusi par Latvijas atpazīstamības zīmi pasaules koncertzālēs.
V - 15. marts - Kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG pirmatskaņojums 1944. gadā
15. marts - 16.00 - Kantāte DIEVS, TAVA ZEME DEG Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā.
Piedalās: Kamerkoris Ave Sol. Diriģents Uldis Kokars. Solisti Viesturs Jansons, Andris Gailis un ērģelnieks Aivars Kalējs
VI - 14. maijs - ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (L.Garūta). Lūcijas Garūtas atcere
17. maijs - Kamermūzikas koncerts Lūcijas Garūtas dzīvoklī
Piedalās: Liene Circene, Andrejs Bilalovs un Imants Zemzaris
Sigulas Mūzikas skolas klavieru un kompozīcijas klases audzēkņi - pedagogi Daina Samta, Imants Zemzaris; E.Dārziņa Mūzikas skola vijoles klase - pedagogs Igors Doriņš. un Iecavas Mūzikas skolas vokālā klase - pedagoģe Kristīne Circene.
VII - 21. maijs - Kamermūzikas koncerts. Mazā Ģilde
Programmā: Lūcija Garūta un Klods Debisī, Dariuss Mijo, Kamils Sensānss, Olivjē Mesiāns
Piedalās: pianiste Dzintra Erliha,Tatjana Kaminska (vijole), Baiba Berķe (mecosoprāns), Anda Martin (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Aivars Krancmanis (baritons) un Ingus Pētersons (tenors), Ivars Bezprozvanovs (čells), Zīle Ūdre (flauta)
VIII - Pianista Armanda Ābola solokoncerti (Čīle) Latvijā. 23. maijs - 18.00 - Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” 25.maijs- 19.00 - Rīgas Latviešu biedrības nama “Zelta zāle” Programmā: Ludvigs van Bēthovens, Fēlikss Mendelszons-Bartoldi, Ferencs Lists, Moriss Ravels, Jānis Mediņš un Lūcija Garūta Prelīdes klavierēm (1927/29): h moll, E dur un - cis moll, Des dur - veltījumi māsai Ernai
IX - augusts - Ērģelnieces Miki Asai (Japāna) koncerti un viesošanās Latvijā.
3. augusts - tikšanās Lūcijas Garūtas dzīvoklī
6. augusts - ērģelnieki pie ērģelēm Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā
7. augusts - 19.00 - Koncerts. Rīgas Doms
8. augusts - 17.00 - Koncerts. Slokas baznīca
Piedalās ērģelnieks Takaši Nišioka (Japāna)
Programmā: J.S. Bahs, N. Brūnss, G. Bēms, K. Jamada, L. Garūta
Skan Lūcijas Garūtas Pasakalja un fināls
* 2003. gada 23. decembrī Miki Asai piedalījās Lūcijas Garūtas un Andreja Eglītiša kantātes Dievs, Tava zeme deg! pirmatskaņojumā Japānā, Tokijā, dievnamā Christ Shinagwa Church
Tad skanēja arī L.Garūtas Meditācija ērģelēm
XI - 7.septembris - Pianistei Regīnai Pumpurai 90 (1919-2009). Lūcijas Garūtas dzīvoklī.
Atmiņas, skaņu ieraksti. Kamermūzikas koncerts.
Piedalās: Regīnas Pumpuras tuvinieki. Pianiste Dzintra Erliha
13.decembris - ”Lūcijas diena. Gaisma”
Skaņu ieraksti. Atmiņu stāstījumi
Daina Pormale
1. 12.maijs - 16:00 -„Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta).
Komponistes un pianistes atcerei. (1.daļa). Emīla Dārziņa mūzikas skolā
Piedalās: Jānis Bulavs (vijole), Andrejs Bilalovs (klavieres),
Solveiga Selga (klavieres), Ilze Juriksone (klavieres)
Emīla Dārziņa un Siguldas mūzikas skolas audzēkņi
Vada komponists Imants Zemzaris
Programmā: Lūcijas Garūtas mūzika
ČETRAS ETĪDES STEINWAY FLĪĢEĻA 3. ILGSKAŅAS PEDĀLIM -
pirmatskaņojums
2. 13.maijs -„Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta).
Komponistes un pianistes atcerei. (2.daļa). Siguldas mākslas skolā Baltais flīģelis
Piedalās: Jānis Bulavs (vijole), Valdis Jancis (klavieres), Dzintra Milča (klavieres)
Emīla Dārziņa un Siguldas mūzikas skolas audzēkņi
Vada Imants Zemzaris un Signe Ruduka (Sigulda)
Programmā: Lūcijas Garūtas mūzika
3. 25.maijs -Siguldas mākslas skolas Baltais flīģelis atklāšana.
Skan arī Lūcijas Garūtas četras Prelīdes Dzintras Milčas izpildījumā
4. 13.dec - 17:00 -„Lūcijas diena. Gaisma”
Kamermūzikas koncerts L.Garūtas dzīvoklī. Atmiņu stāstījumi
Piedalās: Dzintra Milča-Erliha, Jāzepa Mediņa koledžas, Siguldas un Iecavas
mūzikas skolu audzēkņi
1. Komponistes Lūcijas Garūtas fonda veidošana un dibināšana
2. 15. februāris - Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902 - 1977)
3. 15. marts - Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes ”Dievs, Tava zeme
deg!” pirmatskaņojums 1944. gada Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā.
1944. gada 15. marta ieraksta noklausīšanās L. Garūtas dzīvoklī
4. 13. aprīlis - Lūcijas Garūtas fonda reģistrēšana Valsts reģistrā.
5. 15. maijs - 16:00 - „Mūzika ir dvēseles elpa...” (L. Garūta). Veltīts komponistei
un pianistei Lūcijai Garūtai un Lūcijas Garūtas fonda dibināšanai. Rīgas Latviešu
biedrības Zelta zālē
Lūcijas Garūtas 98. gadskārta
Mūzikas zinātnieka Dr. art. Arnolda Klotiņa Ievadvārdi
Piedalās: TRIO: Valdis Jancis (klavieres), Juris Švolkovskis (vijole),
Māris Villerušs (čells); Pēteris Plakidis (klavieres), Aivars Kranc-
manis (baritons); Siguldas Mūzikas skolas Klavieru trio: Linda
Maizāne, Maija Liepiņa, Agra Dimante
JVMA studenti, Emīla Dārziņa, Siguldas Mūzikas skolu audzēkņi
Programmā: Lūcijas Garūtas mūzika
6. Komponistes Lūcijas Garūtas 100. gadskārtas koncertu, pasākumu plānošana
un koordinēšana 2002. gadā
Sarunas ar : Latvijas Nacionālo orķestri
Valsts kori Latvija, diriģentu Māri Sirmo
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju
7. Jauno pianistu konkurss Siguldā 2002. gadā. Pianistu asociācija, SMS, V. Milčs
8. Starptautiskie mūziķu kursi Ogrē
Tikšanās: ar komponistiem un
pianistu Arturu Ozoliņu (Kanāda)
9. Lūcijas Garūtas memoriālā dzīvokļa izveide. Kultūras ministrija
10. Darbs pie Lūcijas Garūtas monogrāfijas. Muzikoloģe Vizbulīte Bērziņa
11. Tikšanās Austrijā, Vīnē ar diriģentu Marčello Viotti. Simfoniskās mūzikas
koncerts 2002. gada maijā Rīgā. - Klavierkoncerts. Oratorija „Dzīvā kvēle”
Skaņdarbu partitūras
Oratorijas teksta tulkojums - parinenis vācu valodā. Pedagoģe Kristīne Circene
12. Tikšanās Austrijā, Vīnē ar pianistu Māri Skuju – L.Garūtas bijušo studentu. -
Solo dziesmu koncerts 2002. gada maijā Rīgā
Austriešu, vācu, īru dziedātāji
Solodziesmu notis
13. 13. decembris - „Lūcijas”. L. Garūtas dzīvoklī
Kamermūzikas koncerts. Atmiņu stāstījumi
Piedalās: Siguldas Mūzikas skolas audzēkņi
LGF vadītāja Daina Pormale
MŪZIKA
⬂ MŪSU TĒVS DEBESĪS -
No kantātes Latviešu lūgšana Dievam - Dievs, Tava zeme deg!
1990.gada Dziesmu svētki.
⬂ KANTĀTE LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM – DIEVS, TAVA ZEME DEG !
⬂ KLAVIERKONCERTS
Pianiste Liene Circene
Diriģents Martins Ozolins
1- Lento pesante. Allegro sostenuto (14.44)
2- Grave (8.26)
3- Maestoso. Allegretto scherzando (12.02)
⬂ KLAVIERU TRIO
Pianiste Vilma Cīrule
Vijole Indulis Dālmanis
Čels Ernsests Bertovskis
⬂ 4 PRELĪDES / ARMANDS ĀBOLS:
1. do # / cis moll/ C sharp minor
2. Re b / Des dur/ D flat major
3. Mi / E dur / E major
4. si / b moll/ B minor
9:53
⬂ 4 PRELĪDES / VILMA CĪRULE:
1.do # / cis moll / C sharp minor / 3:03 klausīties - youtube.com
2. Re b / Des dur / D flat major / 1:35 klausīties - youtube.com
3. Mi / E dur / E major/ 3:06 klausīties - youtube.com
4. si / b moll / B minor / 4:53 klausīties - youtube.com
⬂ VARIĀCIJAS fa# minorā / VILMA CĪRULE:
klausīties - youtube.com 13:10
klausīties - youtube.com 10:23
⬂ 2 PRELĪDES / DZINTRA ERLIHA:
RAKSTI
"Sveiciens Lūcijai Garūtai"
Garūta skan Tokijā un Kagavā
RAINIS. ASPAZIJA. 150
„Sveiciens Lūcijai Garūtai”
Zenta Mauriņa Eseja (1936)
Zvaigžņotā – tā es garā saucu Lūciju Garūtu. Viņas mūzika aizrauj no zemes, tā ceļ zvaigznēm un saulei pretī. Viņas mūzikā ir maiguma spēks, kas šķīstī un skaidro.
Pārāk bieži mūziku sajauc ar troksni vai ar spīdošu laika kavēkli. Labās kafejnīcās šķiet nepieciešami radiofona brēcieni vai gramafona ķērcieni, lai cilvēks pats sevī nedzirdētu savus tukšuma dārdu. Tādos trokšņos nācēji jūtas brīvi, viņi pārkliedz viens otru, viņi pārkliedz „mūziku”, valodas sajaucas ar rēcošām skaņām. Un lielie virtuozu koncerti – vai tie pārāk bieži nav reprezentācijas svētki? Žilbinājums. Visai reti kādam iekrīt prātā, ka mūzikas kontemplācijai nepieciešama puskrēsla un ka tas, kas nespēj atraisīties no apkārtnes, nespāj saprast mūziku.
Lūcija Garūta savās spēcīgajās skaņās domā, dzejo, apzvaigžņo pasauli. Viņa risina problēmas, daža laba no tām paliek nepabeigta, bet kas par to? Vēl viņai garš ceļš priekšā.
Savu ticības apliecību viņa ir izteikusi dziesmā:
Kvēlot, liesmot, sadegt,
Ar visām dzīvām būtnēm sakust –
Tā ir laime, visaugstākā laime, ko svētā māksla sniedz.
Laimīgi ir mūziķi, laimīgāki par dzejniekiem. Viņiem nevajag tulku, viņu valodu saprot visur, viņi paši ar savu mākslas spēku var dzimteni vienot ar plašo pasauli. Es ticu, ka zvaigžņotā Lūcija Garūta to darīs. Viņa tautas īpatnības reiz aiznesīs uz tālajām zemēm.
Klusajā sestdienas vakarā es klausījos viņas mūzikā Mūrmuižas tautas universitātē. Es zinu, ka viņas brauciens turpu bija upuris: tik maza pulciņa dēļ braukt no jūrmalas (Rīgas Jūrmala - Majori, kur L. Garūta vasarās dzīvoja jau no bērnu dienām. D.P.). Uz Rīgu, no Rīgas uz Bāli, tad ar zirgiem , tad vēl gabaliņu kājām.
Es zinu, ka pēc tādiem braucieniem ir vajadzīgas vairākas diennaktis, lai atkal atgrieztos parastajā darba ritmā.
Bet es arī zinu, ka šis brauciens nebija veltīgs, es tikai skumstu, ka cilvēku sirdis nevar atvērt kā gliemežnīcu vākus. Jo tad varētu, tad Lūcija Garūta rezdētu, cik auglīgā zemē kritusi viņas zvaigžņotā dziesma – tā gaismos daudzas pelēkas dienas.
Lai šie vārdi viņai pasaka manu Mūrmuižas tautas universitātes saimes paldies.
* * *
Mākslinieku mīlēt nozīmē skaistumu mīlēt. Mākslinieku cienīt nozīmē ceinīt savu tautu.
Mākslinieks, kas dzied tikai savu dziesmu, ir slikts mākslinieks. Liels mākslinieks dzied savas tautas dziesmas, ģēnijs – visas cilvēces dziesmu.
Klausoties Lūcijas Garūtas bezgalskumīgajā dziesmā „Ej, saulīte, drīz pie Dieva”, man liekas, ka tur dzied visa latviešu tauta. Dzied? Nē, tur visa mūsu tauta raud. Un, klausoties viņas dziesmā „Div’dūjiņas”, es ar savu katru būtības šūniņu jūtu karu. Es neesmu bijusi frontē, bet, klausoties šai dziesmā, man liekas, ka tur dzied arī par mani, jo mēs visi esam karevji dzīves frontē: mūžam ir jābūt nomodā, kas aizmieg, tas tiek uzvarēts. Drosmīgi un vērīgi jāiet pāri dzīves tiltam, kaut arī nezinām, vai zem tā neslēpjas ienaidnieka dinamīts. Ne visi var uzvarēt. Dažiem ir jākrīt, bet jākrīt ar kvēlu un liesmotu sirdi. „Karsta bija cīņa, vēl karstāka sirds” – tā Lūcijas Garūtas skaņas dzied par vienu no daudzajiem, kas kaujā kritis.
Lūcija Garūta pati savu būtību izteikusi trijos vārdos: „Kvēlot, liesmot, sadegt!”. Šis motīvs atkārtojas visā viņas ļoti pavasarīgajā mākslā. Viņa ir tik lielā mērā īpatnēja un sava, ka nelabprāt komponē citu dzejnieku tekstus, viņa pati uzraksta vārdus savai mūzikai vai, pareizāk sakot, - mēģina vārdos izteikt, ko jau izteikusi skaņās.
Lūcija Garūta noliekusies dzer no Visuma avota. Viņa līdzinās baltai vējotnei, ko gājējs uztraucošā pavasara vakarā pārnes no meža, kad „pār tālajām jūrām uz mākoņu burām pavasars nāk”. Trausla, bet drosmīga un izturīga balta vējotne. Vai nav vajadzīga liela drosme, lai tais dienās, kad zeme vēl cieta un auksta, uzsāktu savu dzīvi nemīlīgi kailajā mežā? Smalkais spēks raksturo Lūciju Garūtu. Dažās viņas kompozīcijās ir gandrīz vīrišķīgs spēks, bet pāri kā viegla melodija vijas melodija. Viņa piepilda vārdus: „Kāds skaistums ir jums mežā, zīda zālē un latvju dvēselē...” Viņa pati sevi varētu teikt Raiņa vārdus: „Es rādīšu to dārgāko, kas ļaudis/ To smalko skaistumu un kautrību.”
Lūcija reizēm ir saukta par Emīla Dārziņa mantinieci, Tāda viņa ir ar savu apgarotību un sapņainību: „Šī dzīve sapnis vien, šī dzīve sapnis vien.” Un vēl tādēļ viņu varētu saukt par Dārziņa mantinieci, ka abu šo komponistu kokle ir stīgota ļoti smalkām stīgām, un Lūcijai Garūtai, gluži kā Emīlam Dārziņam, līdzās staigā skanīgs klusums. Bet Lūcija Garūta ir intelektuālāka par Dārziņu un arī sarežģītāka. Viņa vairāk meklē. Viņa domā, kur Dārziņš tikai jūt un dzied, ļaudamies melodijas plūdumam. Ko Dārziņam nozīmē Čaikovskis, to Garūtai – Skrjabins.
Lūcija Garūta raksta operu par Sidraba putnu, kas nākotnes cilvēku pacels pret zvaigznājiem, kas iespēs neiespējamo. Šis Sidraba putns ir dūcošs aeroplāns, kas cilvēka maziskuma, skaudības un egoisma dēļ aiziet bojā. Operas beigās, kuras tekstu, protams, pati Lūcija Garūta iecerējusi un uzrakstījusi, dzird iznīcinātāja ņirdzīgos smieklus. Bet skatītājs, klausītājs, savā sirdī patur zaigžņotās melodijas.
Flegmatisks, gauss, remdens cilvēks nekad nebūs liels mākslinieks, jo lieli mākslinieki ir uguns aizdedzinātāji. Mākslinieka uzdevums ir tulkot pasaules grāmatu, kas vienkāršiem mirstīgiem sarakstīta svešā alfabetā. Viss lietas ir ietītas nejaušības miglā, bet mākslinieks ir tas, kas nāk un izklīdina šo miglu.
Cilvēks, kas nemīl mākslu, ir kā māja bez košuma dārza. Ejot gar tādām mājām, top auksti un vientuļi. Puķes raisa prieku, bet vēl lielāku prieku raisa māksla, un tādēļ māksla, kaut gan nav derīga, tomēr nepieciešama, jo bez prieka cilvēks nevar dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Mākslas jēgu un uzdevumu tik labi ir izteicis Rainis:
Mēs ar dziesmām remdām savas ilgas,
No dziesmām laivu taisām, skaņām vēju.
Ar ilgu brāļiem kopā sasēduši,
Uz sapņu mājām aizlidojam...
Uz kurieni? Turpu, kurp aizkļūt mūs kavē smagais ķermenis un mūsu dzīves nabadzība.
Mākslinieks ir burvis. Lūcijas Garūtas burvju valstī cilvēks gan būvē reālu lidmašīnu, bet zvaigznes tur mirdz nevis pie debesīm, bet cilvēku acīs.
1. 1936. gada 14. martā Zentas Mauriņas lekcija Mūrmuižā par Lūciju Garūtu.
Tas tiek minēts kā pamats esejai „Sveiciens Lūcijai Garūtai”
2. „Sievietes pasaule” 1937. gada Nr. 14
3. Eseja „Sveiciens Lūcijai Garūtai”
Zentas Mauriņas Kopotie raksti 1.sējums (223-227. lpp.),
a/c „Valters un Rapa”, Rīga, 1939
4. Mauriņa, Zenta. Maiguma spēks – Lūcija Garūta. Krāj. Latviešu esejas. [Vesterosa]: Dzintars, 1955,
237.–241. lpp.
5. Zenta Mauriņa „Uzdrīkstēšanās”;
Eseja „Sveiciens Lūcijai Garūtai” (78-81.lpp.)
„Liesma”, Rīga, 1990
6. „Gruß an Lūcija Garūta”
Tulkots vācu valodā; Matthias Knoll; 1997
7. Tulkots angļu valodā; 2007 / 2009
Japānā — Tokijā 28. maijā un Kagavā 6. jūnijā vijolnieces Kioko Ito un pianista Katsunori Maeda koncertos skanēs latviešu mūzika: Lūcijas Garūtas “Daina” (1949) un Jāņa Porieša “Kas gulēja Jāņu nakti”, portālu Diena.lv informēja Lūcijas Garūtas fonda vadītāja Daina Pormale. Kā izrādās, Garūtas “Daina” ir viens no skaņdarbiem, kas japāņu mūziķu izpildījumā jau vairākkārt skanējis gan Japānā, gan Latvijā. Skaņdarba pārlikumi ir arī japāņu saksofonistes Maki Kasai un flautistes Fumiko Ando repertuārā.
Vijolniece Kioko Ito pagājušā gada 25. septembrī piedalījās Japānas-Latvijas mūzikas asociācijas pirmajā koncertā "Latviešu mūzikas vakars", kas notika, lai iepazīstinātu ar latviešu mūziku - kora dziesmām, vokālo un instrumentālo mūziku. Toreiz vijolniece atskaņoja L. Garūtas skaņdarbus vijolei un klavierēm “Dramatisks moments. Nožēla” un “Daina”. Šo koncertu vadīja Tokijas filharmoniskā kora pastāvīgais diriģents Čifuru Matsubara, kurš ir sadarbojies ar Latvijas Radio kori. Tajā muzicēja vēl četri japāņu mūziķi un skanēja arī Jāzepa Vītola, Imanta Zemzara, Jāņa Cimzes, Alfrēda Kalniņa un Raimonda Paula skaņdarbi.
Pateicoties Jasunori Kikuči, Maki Kasai, Japānas-Latvijas mūzikas asociācijai un citu latviešu kultūras cienītāju iniciatīvai Japānā, japāņu klausītāji jau vairākus gadus sistemātiski varējuši iepazīt latviešu mūziku. Tā šajā zemē sākta biežāk spēlēt pēc vēsturiskā L. Garūtas kantātes “Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojuma Tokijā 2003. gadā, kad Tokijā īpaši izveidots koris to apguva un izdziedāja latviešu valodā. Kā norādīja D. Pormale, latviešu komponistu jaunrade ir jauna lappuse mūzikas dzīvē. Lai to atskaņotu pilnvērtīgāk, mūziķiem rodas daudz būtisku jautājumu, uz kuriem nākoties atbildēt. Vijolnieces Kioko Ito vēstule no Japānas viņai pienākusi gada sākumā: mūziķe to rakstījusi, vēloties dziļāk izzināt L. Garūtas skaņdarba Daina tapšanu un vēstījumu. Sarakste pārtraukusies pēc satriecošajiem 11. marta notikumiem Japānā. Bijis liels prieks maija vidū atkal saņemt sveicienus un vēsti no Japānas par gaidāmajiem koncertiem 28. maijā un 3. Jūnijā. Tajos L. Garūtas un J. Porieša skaņdarbi skanēs blakus Vīnes klasiķa V.A. Mocarta, franču impresionista K. Debisī un romantiķa S. Franka sonātēm, kā arī japāņu komponista K. Jamadas (Yamada) opusiem.
„ .. Pēc rudens man atkal jāiet jaunā pavasarī. Kas nāks
līdzi? – UZ TEVI ES RUNĀJU, SIRDS, TU „VIENA, KAS
MĪLĒJA“. UZ JUMS ES RUNĀJU – TIEM, KAS
NEAIZMIRST.“
Tā Rainis noslēdz savu Ievadu dzejoļu krājumam „Tie, kas neaizmirst“, kurā, tāpat kā tālāk dzejā nav neviena vārda, kas teikts bez dziļāka seguma. Ir jāvar lasīt un saprast.
2015.gadā Aspazijai un Rainim 150. Tas ir iezīmēts ar daudziem pasākumiem
visa gada garumā.
Lūcijai Garūtai Raiņa un Aspazijas dzeja ir bijusi ļoti nozīmīga.
Oratorija Dzīvā kvēle (1966) ir Lūcijas Garūtas apjomīgākais skaņdarbs ar Raiņa dzeju. Tā veltīta
Saules un Brīves dziesminiekam,
Tautas dzejniekam Rainim
100 gadu dzimšanas dienas atcerei..
Vēl pie Garūtas darbu zelta fonda pieder solo dziesmas ar Raiņa dzeju
Kalnā kāpējs, Mēness laiva un ar Aspaziju Trīs mācības.
No visa lielā kopuma šajā gadā varējušas skanēt tikai divas Garūtas solodziesmas. Publicēts arī raksts par Dzejniekiem un Komponisti.
1. RAIŅA UN ASPAZIJAS DZEJA LŪCIJAS GARŪTAS MŪZIKĀ
Mūzikas Saule 2014.gada Nr.4. publicēts Dainas Pormales raksts Raiņa un Aspazijas dzeja Lūcijas Garūtas mūzikā.
Mūzikas Saule to ievadot raksta:
„2015.gads būs Raiņa un Aspazijas 150.dzimšnas dienas gads. Augstu vērtējot abu rakstnieku daiļradi un patiesībā pat atzīstoties mīlestībā uz to, „Mūzikas Saule” vēlas dot ieguldījumu abu meistaru godināšanā. Lūk, pirmā bezdelīga – Lūcijas Garūtas māsas mazmeitas, tēlnieces Dainas Pormales teksts par Garūtas un Raiņa radošo dialogu.”
2. SOLO DZIESMU VAKARS “RAINIS UN ASPAZIJA PUĶU TIRGŪ” CĒSĪS
Cēsu mākslas festivāla programmā 11. jūlijā solodziesmu vakars “Rainis un Aspazija puķu tirgū”. Cēsu vecajā tirgus paviljonā plkst. 19.00.
Programmā:
Lūcijas Garūtas, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Emiļa Melngaiļa un Bruno Skultes skaņadarbi ar Raiņa un Aspazijas dzeju
Piedalās:
Inga Šļubovska (soprāns)
Ieva Parša (mecosoprāns)
Mihails Čuļpajevs (tenors)
Rihards Millers (baritons)
Krišjānis Norvelis (bass)
Ērika Apeine (klavieres)
3. ASPAZIJAS 150 GADU JUBILEJAI VELTĪTA STARPTAUTISKA ZINĀTNISKA KONFERENCE
2015. gada 15.–17.aprīlīm Rīgā un Jūrmalā notika Aspazijas 150 gadu jubilejai veltītā starptautiskā zinātniskā konference „Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās”
Skanēja arī Lūcijas Garūtas Nāras dziesma
http://memorialiemuzeji.lv/wp-content/uploads/2015/04/Aspazija-programma.pdf
PIELIKUMS:
Ar oratoriju „Dzīvā kvēle”, saistās vēl kāds - jau no patālas pagātnes - vēstāms stāsts.
Piemiņas zīme komponistei Lūcijai Garūtai
tika atklāta Lūcijas Garūtas 80-tai atcerei 1982.gada jūnijā, Rīgas Meža I kapos.
Piemiņas zīmes moto ir: „Saules dzīvā kvēle kaist”. Tie ir vārdi no Raiņa dzejas, kas skan dziedājumā L.Garūtas oratorijas „Dzīvā kvēle” (1966/67) finālā.
Piemiņas zīme veidota pakļaujoties šīs tēmas skanējumam, bronzas akordos (kā klintis, kā stabules), šo tēmu rādot nošu rakstā, katrs elements ir viens akords. Tie pakļaujas gan tēmas konfigurācijai, gan dinamikai. (Fin. Izmaksu dēļ nācās samazināt veidojuma izmēru (līdzīgi kā Gaismas pili), kas, manis – autorprāt ko izmainīja. Jo izmainījās laukuma un veidojuma attiecības, bet to citi tā it kā neizjuta).
Piemiņas zīmes iecere un īstenojums radās saistībā ar Latvijas Kultūras ministriju, tās ministru V.Kaupužu. To atbalstīja arī Latvijas Komponistu savienība un Jāzepa Vītola Latvijas valsts Konservatorija. Darba gaitā Piemiņas zīmes metu, topošo darbu, darba gaitā konsultēja KM tēlnieku komisija, arhitekts J.Dripe. JVLVK pārstāvji.
Es to veidoju sadarbībā ar manu māsu tēlnieci Baibu Pormali, jo darbs bija jāuzveido samērā īsā laika posmā. Paralēli strādājot intensīvo pedagoga darbu.
Finansiālā ziņā pamata kopumu deva tuvinieki – Lūcijas Garūtas māsas - Olga Krastiņa un Erna Reinvalde.
1992.gada janvāra beigās, – sniega pilnā un aukstā ziemā, Piemiņas zīme tika sagāzta...* Cik var secināt, lai iegūtu bronzu, no kā tā veidota. – Laimīgas sakritības dēļ, to konstatēja. Un to izdevās izglābt **), pateicoties arī zemessargu palīdzībai, kas novietoja demontēto, no divpadsmit elementiem sastāvošo, Piemiņas zīmi Brāļu kapos.
Pēc kāda laika Piemiņas zīme nonāca Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā,
kur notika vienošanās, ka tā tur tiks uzglabāta.
Tas, ka LNMM atrodas Piemiņas zīme, nekad nav aizmirsts, ir domāts un cerēts, ka bronzas Piemiņas zīmi varēs novietot atpakaļ paredzētajā vietā. Ir pagājis ilgs laiks. – Bet, notiekošais ir pierādījis un pierāda, ka šāda iespējamība arvien attālinās, kļūstot par neiespējamu...
Visnotaļ ir saprotams, ka tā ir situācija, kas ir reiz jāatrisina.
personu lokam, lai noskaidrotu šīs Piemiņas zīmes tālāko gaitu.
Piemiņas zīme komponistei Lūcijai Garūtai „Saules dzīvā kvēle kaist” ir bijusi iekļauta Pieminekļu sarakstos; izdevumos par to; tāpat par to ir grāmatā par Meža kapiem u.c..
Demontētā veidā Piemiņas zīmei vairāk ir tikai materiālā - bronzas vērtība. Bet pie katra tās elementa, pie nošu raksta, pie kopējā veidola ir veikts rūpīgs darbs. – Laikā, kad darbs tapa, bronza bija dārga, bet ne iekārojama... Jo pieminekļi bronzā, bronzā veidotie burti stāvēja gadu desmitiem, jo nebija iespējas to „realizēt”. - ( Pēc valdības kāda pieņemta lēmuma, tika atļauta metāla pirkšana (?). – Tas tad radījis postu daudzu - - gan piemiņas vietu, gan citās jomās, kur vajadzīgi metāli, līdz vēl līdz pat šai dienai).
Tā bija iecerēta kā simbols brīvībai, ko kodē tajā iekļautā tēma.
Traģiskā kārtā, tā tā nu kļuvusi savā ziņā par simbolu visatļautības sekām...
Tā bija iecerēta kā simbols brīvībai, ko kodē tajā iekļautā tēma.
Traģiskā kārtā, tā nu kļuvusi savā ziņā par zīmi visatļautības sekām...
Brīvība.
Jo brīva izvēle kļūst bieži tiek jaukta ar visatļautību.
2002.gada 14.maijā, komponistes Lūcijas Garūtas simtgadē, tika atklāta akmens piemiņas zīme. – Tā bija LGF iniciatīva. Finansiālais pamats bija ziedojumi, kas cēlušies pēc Lūcijas Garūtas kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” ar Andreja Eglīša vārdiem, atskaņojuma 2002.gada maijā. Lūcijas Garūtas māsas Olgas mazmeita,
Daina Pormale
Lūcijas Garūtas māsas Olgas mazmeita,
LGF vadītāja
Rīgā, 2014.gada 23.oktobrī
KONTAKTI
FONDA VADĪTĀJA
Daina Pormale
garutas.fonds@gmail.com
Telef.: +371 2 98 212 89
PASTAM
Daina Pormale; LGF; LV-1012; a.k.63;
Rīga, LATVIJA
BANKAS KONTS
LŪCIJAS GARŪTAS FONDS;
Reģ.Nr.: 40008050315
Bankas konts: A/S SEB;
bankas kods (SWIFT): UNLALV2X060
Konts: LV84 UNLA 0050 0003 0091 2
ATSKATS
“Dievs, Tava zeme deg!” Stokholmā, Rīgā, Kuldīgā
III Starptautiskais jauno pianistu konkurss Siguldā
Diriģentam Arvīdam
Jansonam 100
Garūtas mūzika Japānā
„Silta, jauka istabiņa” ABRSM Lielbritānijā
... un mūžība ir viņu
mērs
Klavierkoncertu atskaņo Reinis Zariņš
"Dievs, Tava zeme deg!"
Vīnē un Briselē
"Dievs, Tava zeme deg!"
Cesvainē
Prelīdes Zviedrijā
Lielās mūzikas balvas 2015 nominanti
RAINIS. ASPAZIJA. 150
IV Starptautiskais jauno pianistu konkurss Siguldā
CD "Citādas krāsas" prezentācija
Reinim Zariņam
Lielā mūzikas balva
MŪZIKA IR
DVĒSELES ELPA
Kantāte
Vecā Sv. Ģertrūdes baznīcā
Kantāte
Vecā Sv. Ģertrūdes baznīcā
“Dievs, Tava zeme deg!” skan Stokholmā, Rīgā Kuldīgā
Atzīmējot dzejnieka Andreja Eglīša 100 un komponistes Lūcijas Garūtas 110, notiek virkne nozīmīgu kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojumu.
• 2012.gada 20.oktobrī pašā Stokholmas centrā Odenplan baznīcā, kantāti atskaņo STOKHOLMAS LATVIEŠU KORIS. Diriģentes Gaidas Rulles vadībā gatavošanās tam notikusi ilgu laiku. Kantāte Stokholmā atskan pēc 30 gadu pārtraukuma.
VAIRĀK PAR KONCERTU:
Koncertu izpīlda STOKHOLMAS LATVIEŠU KORIS kurš ir turpinājums TEODORA REITERA KORIM, kuru trimdinieki no jauna dibina Stokholmā 1944.gada decembrī. Pēc diriģenta Teodora Reitera aiziešanas aizsaulē, tas turpina darbību ar nosaukumu Viduszviedrijas, tagad - STOKHOLMAS LATVIEŠU KORIS
DALĪBNIEKI :
Stokholmas latviešu koris
Gaida Rulle (diriģente)
Pāvils Johansons (baritons)
Christer Wikmark (tenors)
Göran Grahn (ērģeles)
Stokholmas latviešu skolas 6. Un 8.klases audzēkņi
Dzejnieks Juris Kronbergs
Ieva Graufelde - Andreja Eglīša LNF
Daina Pormale - Lūcija Garūtas fonds
• 2012.gada 23.oktobrī Rīgas Doma baznīcā diriģenta Māra Sirmā vadībā kantāti
atskaņo koris LATVIJA.
DALĪBNIEKI :
Piedalās: Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA
Diriģents Māris Sirmais
Solisti Rihards Mačanovskis un Emīls Kivlenieks
Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis
• 2012.gada 7.novembrī Kuldīgā, Annas baznīcā diriģentes Zanes Zilbertes vadībā dzied koris RĪGA.
DALĪBNIEKI :
Piedalās: koris RĪGA
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors), Arnis Paurs (bass) un ērģelnieks Aivars Kalējs
Vada mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics
III Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss
2014. gada 19.martā Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis” notika III Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss. To rīkoja Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” sadarbībā ar Siguldas novada Domi un fondu.
Žūrijas komisijas darbā piedalījās: Alfr. Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļas vadītāja Ilze Mazkalne (vadītaja) un pianisti Toms Ostrovskis un Arturs Cingujevs.
Konkursā bija jāatskaņo viens vai vairāki (pēc izvēles) Lūcijas Garūtas klavierdarbi un pretēja rakstura brīvas izvēles skaņdarbs. Rīcības komisija: Signe Ruduka, d.v. mācību darbā; Larisa Surikova, Mūzikas skolas nodaļas vadītāja; pedagoģes Daina Samta, Ilze Eglīte un pedagogs-koncertmeistars Arnolds Dimants, bija ieguldījuši lielu un rūpīgu darbu, lai viss noritētu sekmīgi. Konkursā piedalījās 69 jaunie mūziķi (līdz 16 gadiem) no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Bija interese arī no citām valstīm Vācijas, Anglijas, Japānas, bet šoreiz vēl jaunie pianisti nevarēja mērot tālo ceļu. Japānā Garūtas mūzika ir ļoti cienīta. Piem. viena no skolotājām - pianiste Šihiro Išioka (Chihiro Ishioka) diriģenta Šina Vatanabes (Shin Watanabe) vadībā 2013.gada 9. februārī Tokijā, Nerima Culture Centre pirmatskaņoja Lūcijas Garūtas klavierkoncertu .
Pedagoģe Daina Samta bija izveidojusi izstādi par Garūtu, kurā bija plašs ieskats komponistes daiļradē, ko papildināja fotoattēli, programmas u.c. materiāli.
Ar jauku izstādi, mākslinieču Lauras Rostokas un Klintas un Klintas Eigenfeldes vadībā, piedalījās skolas jaunie mākslinieki, kuri savos darbos izteica komponistes mūzikā sadzirdētos iespaidus un izjūtas.
Musica Baltica atklāja jauno izdevumu: Lūcijas Garūtas ČETRAS PRELĪDES:
1. h moll; 2. E dur; 3. cis moll; 4. Des dur, kas papildina jau iepriekšējos gados izdotos krājumus - skaņdarbus klavierēm.
Konkursu varēja klausīties arī interesenti.
Ievadot konkursu muzicēja Žūrijas locekļi. Kā arī tika demonstrēts 1972.gada dokumentāls ieraksts, atzīmējot Lūcijas Garūtas 70-gadu jubileju. Spraigā, skaistā, vēl sniegotā diena, izskanēja ar konkursa laureātu koncertu.
25.10.2014. Arvīdam Jansonam 100. dzimšanas diena
Attēlā : Diriģents Arvīds Jansons. Medaļa. Daina Pormale (1981, bronza, d 12 cm)
Komponistes Lūcijas Garūtas mājā diriģenta Arvīda Jansona vārds allaž ticis pieminēts ar cieņu.
Diriģents, pirms došanās prom no Latvijas kopā ar kundzi un dēlu Marisu bija atvadīties no Garūtas un viņas ģimenes – Marijas ielas dzīvoklī Rīgā.
Arvīds Jansons bija pirmais diriģents, kurš piedalījies Garūtas Klavierkoncerta atskaņojumā, 1955.gadā Rīgas radio, kas veltīts māsasmeitas Lailiņas piemiņai.
Lūcija Garūta vēstulē 1974.gada vasarā skolotājai E.Lauvai rakstījusi:
„ .. Lai paliek mani darbi, ja tiem būs lemts palikt tautā dzīviem. Vismaz, kaut Klavierkoncerts paliktu! .. ”
Daina Pormale
LGF vadītāja
Vairāk Mūzikas Saule,
2014, NR.3
Tokijā atkal skan Garūtas "ZELTA ZIRGS"
Japānā,Tokijā, koncertzālē Keyaki-Hall kamermūzikas koncerts
Passaro de mùsica
Programmā skan L.Garūtas Meditācija, Zelta zirgs (simfoniskās
teiksmas pārlikums) un Svētā mīla, Zvaigznes un zeme un Dzimtene
pavasarī (solo dziesmu pārlikumi)
Atskaņo: Maki Kasai (saksofons), Gajuki Ara (klavieres)
VAIRĀK PAR MAKI KASAI UN KONCERTU :
Saksofoniste M.Kasai koncertējusi arī Latvijā:
2007.gadā Saxophone Music Festival SAXOPHONIA ietvaros Rīgā, Iecavā
un Gulbenē M.Kasai un pianiste Eri Išbaši atskaņoja arī L.Garūtas
LŪGŠANA un DAINA. Tad Lūcijas Garūtas dzīvoklī notika tikšanās ar abām
mūziķēm, kad notiek iepazīšanās ar komponistes solo dziesmām un citiem
skaņdarbiem.
2008.gadā M.Kasai atkal koncertē Rīgā - Garīgās mūzikas festivāla ietvaros
Rīgas Domā.
Pateicoties M.Kasai latviešu mūzika skanējusi Japānā vairakkārt.
Kā nozīmīgākos var minēt:
1. 2007.gada 19.septembrī skan L.Garūtas simfoniskās teikas ZELTA ZIRGS
pirmatskaņojums Japānā. Ensemble Roca. Yokohama Minato-mirai Hall,
Jokohamā. Kamerorķestra sastāvā ir arī Maki. Diriģents Juta Takahaši. Šim
sastāvam skaņdarbu aranžējis komponista Akira Uedas. Līdzās skan japāņu
jauno mūziķu skaņdarbi.
Latvija teiksma koncertā skanējusi tikai vienreiz 1959.gadā... Garūta bija
sākusi rakstīt operu „Zelta zirgs”, bet tad nāca zināms, ka pie šī paša Raiņa
lugas materiāla jau strādā arī Arvīds Žilinskis... Tā top simfoniskā teiksma,
kurā var jaust arī operas atskaņas – kā dziedājumus.
2010.gadā 5.decembrī - Ziemas koncertu sezonā Japānā, Tokijā,
koncertzālē MUSICASA skanēja Garūtas KLAVIERTRIO B-Dur. Tas savā
arī pirmatskaņojums, jo tas skan pārlikumā, ko veikusi pati saksofoniste
Maki Kasai. Koncertā piedalās Čika Inaoka ( klavieres) un saksofonisti Maki
Kasai un Šintaro Fukumoto (Shintaro Fukumoto). Līdzās atkal skan Japānas
mūsdien komponistu jaunākie darbi
Garūtas KLAVIERTRIO B-Dur. Tad Japānā skan jau otrreiz. –
Tā pirmatskaņojums Japānā ir 2005.gadā 23. septembrī - Kamermūzikas
koncertā Tokijā. Tad skan vēl Garūtas Lūgšana, Pasakalja un fināls ērģelēm
un kora dziesma Manā zemītē. Koncertā skan arī latviešu dažādu paaudžu
Tokijā skan Garūtas Klavierkoncerta pirmatskaņojums
Japānā Nerima Culture Centre.
Nerima Culture Centre, Tokijā skan klavierkoncerts.
Par Garūtas Klavierkoncerta atskaņojumam var pateikties arī Jasunori Kikuči. Iesākumā bija iecerēts izdot CD ar Klavierkoncerta ierakstu, kad tas skanēja 2002.gadā - Lūcijas Garūtas simtgades ietvaros – pianista Artūra Ozoliņa (Kanāda), diriģenta Normunda Vaiča un LNSO interpretācijā.
Tad gadu gaitā tapa doma par Klavierkoncerta atskaņojumu, kas divu gadu laikā tagad realizējas.
VAIRĀK PAR MAKI KASAI UN KONCERTU :
Diriģents Šins Vatanabe (Shin Watanabe).
Pianiste Čihiro Išioka (Chihiro Ishioka).
Koncertā skanēs arī N.Rimska-Korsakova (1848-1908) un zviedru komponista Larsa Erika Larssona (1908-1986)skaņdarbi.
Jāatceras, ka J.Kikuči iniciatīvai varam pateikties arī par Garūtas kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG! pirmatskaņojums Tokijā - dievnamā Christ Shinagwa Church, ko atskaņo tam speciāli izveidotais koris Zemene (Zeme). Diriģents Masahito Osada. Solisti ir Jasuharu Fukisima (tenors), Džefrijs D.Tremblijs(baritons, ASV) un Miki Asai (ērģeles). Miki Asai koncertā atskaņo arī J. S Bach. Toccata und Fuge d moll un Toccata, Adagio und Fuge C DurL.Garūta. Meditācija (ērģelēm)
„Silta, jauka istabiņa” ABRSM izdevumā Lielbritānijā
ABRSM* izdevusi eksaminācijas darbu krājumu 2013./2014.gadam 4.klasei. Tajā ir deviņi skaņdarbi klavierēm, A, B un C pakāpes dalījumā. To vidū ir iekļauta arī L.Garūtas tautas dziesmas „Silta, jauka istabiņa” apdare (B 2). Vēl šajā izdevumā ir Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti), Viljama Olvina ( William Alwyn), Eduarda Grīga (Edvard Grieg), Emanuela Oriola ( Emmanuel Oriol), Federiko Ruisa (Federico Ruiz) un Poula Rūdersa (Poul Ruders) skaņdarbi.
Izdevumam pievienots arī CD ar skaņdarbu ierakstiem.
Avots : saite
*Associated Board of the Royal Schools of Music
SKOLNIEKU PUBLICĒTIE VIDEO:
TAUTASDZIESMA "SILTA, JAUKA ISTABIŅA"
Silta, jauka istabiņa
Bērzu malku kurināt’
Vēl siltāka, vēl jaukāka,
Kad māmiņa istabā.
Bērziņ,tavu kuplumiņu.
Līdz pašai zemītei
Māmiņ,tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!
Cēlu krēslu vakarā(i),
Lai sēž mana māmuliņ’.
Mātei kājas piekusušas
Visu dienu staigājot.
Māci mani,māmuliņa,
Visādami darbiņam
Iemācij’si darbiņami,
Māci gudru padomiņ.
PIEMIN UN GODINA SAVUS NOVADNIEKUS: KOMPONISTUS,
DIRIĢENTUS, HOREOGRĀFUS, KULTŪRAS DARBINIEKUS
2015.gadā no 6.-12.jūlijam Rīgā notika XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot ap 37 400 bērnu un jauniešu no visas Latvijas, kā arī no latviešu diasporām. Tika saglabātas nezūdošās tradīcijas: Svētku gājiens, Tautas dejiu lielkoncerts Daugavas stadionā, Noslēguma koncerts Mežparka Lielajā estrādē. Tāpat Svētki Vērmanes parkā, Folkloras kopu koncerts, svētku Atklāšana 11.novembra krastmalā. Jaunumi: Kokļu mūzikas koncerts un mūsdienu deju lielkoncerts.
6.jūlijā plkst.12.00 Meža kapos Piemiņas pasākumā pulcējās 21 Latvijas novadu pārstāvji, lai pieminētu un godinātu savus novadniekus: komponistus, diriģentus, horeogrāfus, kultūras darbiniekus. Ziedu veidotā simboliskā Latvijas kartes kontūrā BJC „Altona” dejotāji iededza svecītes – katram. Arī Lūcijai Garūtai.
Uzrunas teica VSC IIAD nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta, LGF māksliniece un pedagoģe Daina Pormale, muzicēja BJC „Altona” zvanu ansamblis Kristapa Karpa vadībā, jauno mūziķu studijas audzēkne Kristīne Pazare un Mārtiņš Šmaukstelis (Londonas Karaliskās MA absolvents) pedagogu Andra Šmauksteļa un Raita Vanaga vadībā.
Piemiņas pasākumu veidoja Dzintra Zemture
https://www.flickr.com/photos/dziediundejo2015/sets/72157655457014966
http://www.bjcaltona.lv/aktualitates/un-muziba-ir-vinu-mers
24.janvāris LATVIEŠU MŪZIKAS LIELKONCERTS
Lūcijas Garūtas koncerts klavierēm un orķestrim.
Pianists: Reinis Zariņš
Diriģents: Atvars Lakstīgala
Liepājas Simfoniskais orķestris
Programmā vēl:
Jānis Mediņš, Jānis Ivanovs, Artūrs Maskats, Juris Karlsons.
Piedalās:
Diriģents Andris Poga un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris;
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš un Latvijas Nacionālās operas orķestris
"Dievs, Tava zeme deg!" atskaņo Vīnē un Briselē
Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā skanēja arī Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, tava zeme deg!”.
Gan Vīnē, Austrijas galvaspilsētā, gan Briselē kantāte skanēja pirmo reizi. Atskaņojumi klausītājos raisīja lielu atsaucību.
■ Kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums Sv. Miķeļa un Sv. Gudulas katedrālē Briselē
Kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums Sv. Miķeļa un Sv. Gudulas katedrālē ir pasākums, kas notiek Latvijas prezidentūras ES Padomē zīmē, iezīmējot Prezidentūras noslēguma posmu, kā arī tas ir iekļauts Fête de la Musique programmā un plānots kā ELKS pavadošā programma.
2015.gada 21. jūnijā , plkst. 16:30
Sv. Miķeļa un Sv. Gudulas katedrāle, Brisele
http://www.latviesi.be/?ct=zinjas&fu=read&id=930
Piedalās:
Ingus Pētersons (tenors)
Aleksandrs Poļakovs (baritons)
Aivars Kalējs (ērģeles)
Diriģente Vita Timermane-Moora
Kori:
“Jubilate” (Latvija)
„Wenden” (Latvija)
“Meluzīna” (Luksemburga)
„Ziemeļjūra” (Nīderlande)
„Ugunis” (Beļģija)
Briseles Latviešu koris (Beļģija)
■ Kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums Peterskirche Vīnē
Latvijas Universitātes absolventu jauktais koris “Jubilate” piedalījās Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā Bratislavā un Vīnē. Austrijas galvaspilsētā pirmo reizi izskanēja Lūcijas Garūtas kantāte “Dievs, tava zeme deg!”
2015.gada 14. jūnijā , plkst. 14:30
Peterskirche, Vīnē
Piedalās:
Marlins Millers (tenors, ASV)
Grgu Peross (basbaritons, Horvātija)
Klāvs Liepiņš (ērģeles)
Juris Kļaviņš (diriģents)
“Jubilate” (Latvija)
LATVIJAS AVĪZE:
Ar vēstījumu par Latvijas vēsturi mūzikā
Kā muzikāls sprādziens
„ .. Pašā Vīnes centrā, Sv. Pētera baznīcas velvēs, tieši 14. jūnijā kā muzikāls
sprādziens nogranda kantāte “Dievs, tava zeme deg”. Vīnē šis Lūcijas Garūtas
spēcīgais darbs skanēja pirmoreiz. .. latviešu korim muzicējot kopā ar tenoru no
Amerikas Marlinu Milleru, kuru tagad interesē kantātes ieraksts, un basbaritonu,
Grācā studējošu horvātu mūziķi Grgu Perosu, kurš līdz šim vēl nekad nebija
dziedājis nevienu latviešu dziesmu. “Lūcijas Garūtas mūzika patiesi ir brīnišķīga,”
viņš saka. Bet manī nostiprinās pārliecība, ka prezidentūras kultūras
programmas jēga parādās tieši šādos mirkļos. .. ”
"Dievs, Tava zeme deg!" skan Cesvainē
2015.gada 14.novembrī Cesvaines evanģeliski luteriskā baznīcā diriģentes Zanes Zilbertes vadībā koris "Rīga" dzied Lūcijas Garūtas kantāti. Pirmoreiz koris kantāti ir dziedājis 2012.gada novembrī Kuldīgā, Annas baznīcā. Tad, ar šo atskaņojumu, tika atzīmēta dzejnieka Andreja Eglīša simtgade un atcerēta Lūcijas Garūtas 110 gadadiena.
Piedalās:
koris "Rīga", "Prezediju Konventa" vīru koris
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors)
Edurds Vācietis (baritons)
Tālivaldis Deksnis (ērģeles)
CIKLĀ KLAVIERMŪZIKA FLENĀ (ZVIEDRIJA) SKAN GARŪTAS
PRELĪDES
17. aprīlī plkst. 16:00 – Ciklā „Klaviermūzika Flenā 2015/2016 sezonā”
koncertēs pianists Stefans Bojstens (Stefan Bojsten). Līdzās vācu un franču mūzikas klasiķiem skanēs arī latviešu mūzika – Lūcijas Garūtas Prelīdes.
Programmā:
Wolfgang Amadeus Mozart: Rondo, A-moll
Franz Schubert: Drei Klavierstücke
Lūcija Garūta: Četras Prelīdes
Claude Debussy: 12 Preludier
PAZIŅOTI LIELĀS MŪZIKAS BALVAS 2015 NOMINANTI
REINIS ZARIŅŠ
Par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta interpretāciju Latviešu simfoniskā mūzikas lielkoncertā, 24. janvārī, Lielajā ģildē un par interpretācijām koncertā “Klaviermūzikas meistari” 14. martā Vidzemes koncertzālē “Cēsis”.
Par Mūža ieguldījumu
Pianists VENTIS ZILBERTS
Par Latvijas akadēmiskās mūzikas popularizēšanu pasaulē
Komponiste DACE APERĀNE
- Par izcilu interpretāciju
ANDRIS POGA
EGILS SILIŅŠ un MĀRIS SKUJA
REINIS ZARIŅŠ
JURIS ŽVIKOVS
- Par izcilu sniegumu
Orķestris SINFONIETTA RĪGA
ELĪNA ŠIMKUS
DAUMANTS KALNIŅŠ
- Gada jaundarbs
RIHARDS DUBRA
ANDREJS SELICKIS
SELGA MENCE
- Gada jaunais mākslinieks
Pianists GEORGIJS OSOKINS
Dziedātāja ANNIJA PUTNIŅA
Dziedātājs MIHAILS ČUĻPAJEVS
Pilns rakstsu lasiet šeit : www.latvijaskoncerti.lv/lv/news/729
RAINIS. ASPAZIJA. 150
„ .. Pēc rudens man atkal jāiet jaunā pavasarī. Kas nāks
līdzi? – UZ TEVI ES RUNĀJU, SIRDS, TU „VIENA, KAS
MĪLĒJA“. UZ JUMS ES RUNĀJU – TIEM, KAS
NEAIZMIRST.“
Tā Rainis noslēdz savu Ievadu dzejoļu krājumam „Tie, kas neaizmirst“, kurā, tāpat kā tālāk dzejā nav neviena vārda, kas teikts bez dziļāka seguma. Ir jāvar lasīt un saprast.
turpinājums sadaļā "RAKSTI"...
IV Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss Sigulā notiks 2016. gada 16. un 17. martā.
2016. gada 16., 17. martā Siguldas Mākslu skolā "Baltais Flīģelis" notiks
IV Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss.
Konkursu rīko Skola sadarbībā ar Siguldas novada Domi un Lūcijas Garūtas fondu. Konkursa mērķis ir sekmēt interesi par latviešu klaviermūziku. Konkursā piedalīsies jaunie mūziķi trīs vecuma grupās līdz 16 gadiem.
konkursā atskaņo:
1) vienu vai vairākus obligātos Lūcijas Garūtas skaņdarbus;
2) brīvas izvēles skaņdarbu
Kontaktinformācija:
Tālrunis: 26534240
E-pasts: konkurss@baltaisfligelis.lv
Kā mūs atrast? KARTE
http://www.baltaisfligelis.lv/muzika/lucijas-garutas-konkurss/
21.februāris plkst. 18:00. CD prezentācija LNB korē
(11. stāvā) Mūkusalas ielā 3
CITĀDAS KRĀSAS
D’AUTRES COULEURS
MUSIQUE IMPRESSIONS
Piedalās:
Ilona Meija (flauta)
Dzintra Erliha (klavieres)
Krišjānis Norvelis (bass)
MŪZIKA PARĪZES NOSKAŅAS LATVIEŠU KAMERMŪZIKĀ CD CITĀDAS KRĀSAS (D’AUTRES COULEURS) ietverti latviešu komponistu skaņdarbi flautai un klavierēm, kas atspoguļo latviešu skaņražu daudzveidīgo pasaules skatījumu. Līdzās latviešu tautas dziesmu motīviem (Jāņa Mediņa, Maijas Einfeldes, Daces Aperānes darbos), dabas skaistuma tēlojumam (Pētera Vaska, Pētera Plakida opusi), Rietumeiropas modernistu ietekmei (Santa Bušs) nozīmīgu vietu ieņem franču mūzikas kolorīts, kas, izrādās, bijis saistošs dažādu laikmetu latviešu komponistiem – Lūcijai Garūtai, Imantam Zemzarim, Anitrai Tumševicai
MUSIQUE IMPRESSIONS PARISIENNES DANS LA MUSIQUE DE CHAMBRE LETTONE Le disque Citādas krāsas (D’autres couleurs) comprend des œuvres de compositeurs lettons pour flûte et piano qui dans leur variété reflètent une vision du monde très ouverte. Sur cet album, on retrouve bien sûr l’influence des motifs de la chanson traditionnelle lettone (Jānis Mediņš, Maija Einfelde et Dace Aperāne) et les images de la beauté de la nature (Pēteris Vasks et Pēteris Plakidis). Mais on note également que parmi les influences de la musique de l’avant-garde venue de l’Europe de l’Ouest (Santa Bušs), le coloris de la musique française a toujours été très présent dans les œuvres des compositeurs lettons des différentes époques (Lūcija Garūta, Imants Zemzaris, Anitra Tumševica…). Concert de présentation du disque D’autres couleurs d’Ilona Meija (flûte) et Dzintra Erliha (piano).
Apbalvoti 'Lielās mūzikas balvas 2015' laureāti
Otrdien, 2016.gada 1.martā, Latvijas Nacionālajā operā notika "Lielās mūzikas balvas 2015" pasniegšanas svinīgā ceremonija, kurā tika paziņoti laureāti deviņās kategorijās.
Kategorijā "Par mūža ieguldījumu" balvu saņēma pianists Ventis Zilberts, savukārt kategorijā "Par Latvijas akadēmiskās mūzikas popularizēšanu pasaulē" sudraba statueti ieguva komponiste Dace Aperāne.
Kategorijā "Par izcilu interpretāciju" laureāta godā tika
Reinis Zariņš
par Lūcijas Garūtas Klavierkoncerta interpretāciju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā, 24. janvārī, Lielajā ģildē un par interpretācijām koncertā "Klaviermūzikas meistari" 14. martā Vidzemes koncertzālē "Cēsis".
"Par izcilu sniegumu" LMB 2015 balvu saņēma Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga par koncertiem 2015. gada garumā.
MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA
2017.gada 12.decembris. LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA. Ziedoņa zāle
Komponistei
LŪCIJAI GARŪTAI – 115
• Plkst.17:30. Izstādes atklāšana
• Plkst.18:00. Koncerts
MŪZIKA IR DVĒSELES ELPA...
(L. Garūta)
Piedalās:
Komponists Imants Zemzaris
TRIO :
Kristīne Balanas (vijole)
Marta Sudraba (čells)
Artūrs Cingujevs (klavieres)
Dzintra Erliha (klavieres)
Krišjānis Norvelis (bass)
un
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
Rīgas Doma skola
Programmā:
Lūcija Garūta, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Pēteris Plakidis
Latviešu tautas dziesmu apdares
Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
"DIEVS, TAVA ZEME DEG!"
14.jūnijs. Plkst. 19:00, Vecā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā
Vada mācītājs Rinalds Grants
Piedalās:
Koris RĪGA
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors)
Eduards Vācietis (baritons)
Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis
Pirmoreiz koris RĪGA kantāti ir dziedāja 2012.gada novembrī Kuldīgā, Annas baznīcā.
Tad, ar šo atskaņojumu, tika atzīmēta dzejnieka Andreja Eglīša simtgade un atcerēta Lūcijas Garūtas 110 gadadiena.
Nākošais Kantātes atskaņojums, kora RĪGA izpildījumā, skanēja 2015.gada 14.novembrī.
Cesvaines evanģeliski luteriskā baznīcā, piedaloties tiem pašiem izpildītājiem.
Atskaņojums notiek sadarbībā ar LŪCIJAS GARŪTAS FONDU.
skatīties - youtube.com
Koris “Rīga”
Namestovo, Slovākijā no 13. līdz 15.maijam notika Garīgās mūzikas festivāls - konkurss par godu bīskapa Jana Vojtašaka piemiņai.
Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris “Rīga” diriģentes Zanes Zilbertes vadībā tajā ieguvis Grand Prix XXIII Starptautiskajā koru konkursā. Koris izcīnīja uzvaru arī divās konkursa kategorijās - apvienotā jaukto, bērnu, vīru un sieviešu koru grupā un laikmetīgās mūzikas kategorijā.
Konkursa kopvērtējumā koris “Rīga”tika atzīts par labāko.
Apbalvoti 'Lielās mūzikas balvas 2015' laureāti
2017.gada 6. martā plkst. 18:00 Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā
BALTIJĀ LIELĀKO DIGITĀLO ĒRĢEĻU ATKLĀŠANA
PIEDALĀS:
Ērģelniece Iveta Apkalna
Latvijas Nacionālais simfonisko orķestris
Diriģents Andra Poga
PROGRAMMĀ:
Johans Sebastians Bahs
Fransiss Pulenks
un latviešu komponisti –
Lūcija Garūta
Aivars Kalējs
Ēriks Ešenvalds
4.
RSU jaunās ērģeles ieskandinās ievērojamā ērģelniece, Latvijas Lielās mūzikas balvas un divkārtējā prestižās "ECHO Klassik" balvas laureāte Iveta Apkalna.
RSU aula tika atklāta 2009.gadā. Tā ir pazīstama arī kā Pārdaugavas koncertzāle, jau sākotnēji bija paredzētas ērģeles. Tagad, pateicoties RSU darbinieku, studējošo un absolventu ziedojumiem, atbalstītājiem no mecenātu vidus, kā arī RSU pašas iespējām.
Šā gada sākumā tika sākts dabs pie Nīderlandes ražotāja Johannus digitālo ērģeļu "Ecclesia D450" uzstādīšanas.
RSU rektors profesors Jānis Gardovskis:
3.
"Ērģeles harmoniski papildinās mūsu aulas īpašo skanējumu, turklāt, to nopietnība un monumentālais skaņas greznums lieliski piestāv akadēmiskiem pasākumiem. Pateicoties ziedotājiem, šādi varam sniegt savu artavu Latvijas ērģeļmūzikai, kas, gluži tāpat kā Rīgas Stradiņa universitāte, pēdējos gados izteikti pierādījusi savu eksportspēju."
NOTIKUMI
LŪCIJA GARŪTA
LGF FONDS
MŪZIKA
RAKSTI
KONTAKTI
ATSKATS
LGF © 2019