LŪCIJA GARŪTA
biography
work list
sheet music
discography
bibliography
photo
"Full of stars – that is what I call Lūcija Garūta in spirit. Her music transports one away from Earth, it brings one to the stars and sun. Her music has the power of tenderness, which purifies and clarifies."
Zenta Mauriņa
BIOGRAPHY
Composer, pianist, music theorist and teacher Lūcija Garūta was born on May 14, 1902 in Riga. In 1919, Lūcija Garūta began her studies at the Latvian Conservatory, where she studied piano with Marija Žilinska, Hans Schmidt, and Lidija Gomane-Dombrovska. She also studied composition with Jāzeps Vītols. In 1924, Lūcija Garūta graduated the composition class, and in 1925, the piano class. In 1926, she began studies in Paris, where she studied piano with Alfred Cortot and Isidor Philipp. In 1928, she continued studying composition at the Ecole Normale de Musique in Paris with Paul Dukas.
While studying (1919–1921), Lūcija Garūta was the pianist répétiteur at the Latvian Opera, in 1925–1926 she worked at Latvian Radio, and in 1926 she began her teaching career at the People’s Conservatory (1926–1947). She was a Latvian State Conservatory lecturer (1940–1977, from 1972 – a professor). Almost all of the musicologists and composers who studied at the Conservatory during that time period were students of composition and music theory with Lūcija Garūta.
Along with her teaching work, Lūcija Garūta turned to a career in performance. In 1926, she performed in France (Paris), and, in 1929, in Germany (Berlin, Frankfurt-am-Main). In the 1920s and 1930s, Lūcija Garūta was one of the most active pianists both as a soloist as well as accompanist, performing in Riga and in all of Latvia. Overall, Garūta performed with more than 100 musicians in chamber music concerts. In 1944, at the premiere of her cantata Dievs, Tava zeme deg! ( God, Thy Earth is Aflame! ) she played the organ. Unfortunately, at the end of 1940, due to health reasons, she had to suspend her concert performance work.
Lūcija Garūta’s creative progress was also overshadowed by the oppression of the ideology of the ruling system. The premiere of her opera Sidrabotais putns (The Bird in Silver) was cancelled twice – first in 1938/39, the second at the beginning of 1960. Her Piano Concerto initially received harsh criticism from the Latvian Composers’ Union. Because it was not a controversial theory known as the art of the time. It was the idea that life is good and bad events. So can not be a conflict, do not really have an emotional contrast. Not to mention the tragedy of anything or the person's feelings.And Piano by Lucia Garut was written in memory of his childhood deceased niece, was evaluated as a man of the Soviet unnecessary and unjustified feelings uzbangojošs. In 1956, it is experiencing a great response from the audience, as deeply and truly made their experience.
For many years – until the Second Awakening (1988) – the performance of her cantata Dievs, Tava zeme deg! was forbidden.
The composer died on February 15, 1977, Rīga.
All that was important, dear, everything that generated happiness or experience, Lūcija Garūta expressed in her music. Her music is expansive and powerful, but also heartfelt and redolent with Romanticism. It is deeply Latvian, but, at the same time, characteristic of the era. The composer was together with her people in those tragic times, but she was able to maintain faith and hope in a brighter and better future.
The quantitative foundation to the works of Lūcija Garūta, totalling almost 200, is songs with the stanzas of many Latvian poets, as well as the poetry of Victor Hugo and Rabindranath Tagore. It is also significant that the half of the song texts were written by the composer herself, always consequently indicating that they are not meant as poems. Also notable are Latvian folk song arrangements – for piano, solo voice with piano, and ensembles. Piano music has an important role in the creative work of Garūta, whose first interpreter was the composer herself, beginning with miniatures up to large form works. The cantata Dievs, Tava zeme deg! is the most significant artistic document of her era, and the cantata’s legendary premiere was in 1944 at the Riga St. Gertrude’s Church. It has not lost its topicality even today, and often is the first composition that is associated with the composer. Thanks to the work of the Lūcija Garūta Fund, today the composer’s music is performed even more frequently not just in Latvia, but also internationally (Europe, Japan, Canada, and elsewhere)
SYMPHONIC MUSIC
1958 Zelta zirgs, simfoniska teiksma
1951 Koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim 32' 00''
1940 Nes krūtīs saules spēku, latvi! balsij un simfoniskajam orķestrim
1935 Manā dzimtenē, variācijas
1934 Meditācija 04' 55''
1932 Teika simfonisks tēlojums 03' 08''
OPERA
1938 Sidrabotais putns opera
1929 Pasaka par nāvi opera
VOCAL SYMPHONIC MUSIC
1966 Dzīvā kvēle, oratorija tenoram, mecosoprānam, sieviešu un vīru koriem un simfoniskajam orķestrim
45' 30''
1963 Kaija brīnišķā, dziesma balsij un simfoniskajam orķestrim 03' 15''
1961 Viņš lido!, kantāte soprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim 12' 55''
1957 Pavasara vējos, kantāte jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim 05' 30''
1940 Pār dzimtenes birzēm balsij un simfoniskajam orķestrim
1932 Šķiroties balsij un simfoniskajam orķestrim 03' 00''
1932 Tautai balsij un simfoniskajam orķestrim
1929 Svētā mīla balsij, stīgu orķestrim un ērģelēm 04' 00''
1928 Aicinājums balsij un simfoniskajam orķestrim
Nākotnes cilvēks balsij un simfoniskajam orķestrim
VOCAL INSTRUMENTAL MUSIC
1943 Dievs, Tava zeme deg!, kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm 47' 11''
1943 Varoņgars, kantāte korim un ērģelēm
1970 Sev, tev, visiem,kantāte baritonam, korim un ērģelēm; Teksts – Lūcija Garūta
ORGAN MUSIC
1949 Andante
1949 Pasakalja ērģelēm
1939 Largo e Andante religioso ērģelēm
1935 Meditācija ērģelēm
PIANO MUSIC
1972 Rotaļa mežā, cikls klavierēm
1965 Instruktīvi skaņdarbi klavierēm
1958 Maza polka klavierēm
1958 Instruktīvi skaņdarbi klavierēm
1957 Zvejnieku deja Lielais loms klavierēm
1956 Zēns ar brīnumkoklīti, etīde Steinway klavieru ilgskaņas pedālim klavierēm
1956 Divas etīdes klavierēm
1953 Trīs instruktīvi skaņdarbi klavierēm
1952 Septiņas latviešu tautas dziesmas klavierēm
1951 Variācijas par latviešu tautas dziesmu Arājiņi, ecētāji klavierēm
1949 Sendienas klavierēm
1942 Manā dzimtenē klavierēm
1938 Etīdes klavierēm
1937 Leģenda klavierēm
1936 Aicinājums klavierēm
1936 Etīdes Steinway klavieru ilgskaņas pedālim
1935 Meditācija klavierēm
1933 Variācijas par latviešu tautas dziesmu Karavīri bēdājās klavierēm
1927 Prelīdes klavierēm
1924 Sonāte fantāzija klavierēm
1921 Variācijas klavierēm
Grave. Molto espressivo klavierēm
Maza tokāta klavierēm
VOCAL CHAMBER MUSIC
1968 Tautas dziesmu pūrs balsij un klavierēm 02' 22''
1967 Devēji balsij un klavierēm 02' 20''
1967 Gaismas pils balsij un klavierēm
1967 Šīs lielās dienas tev liecina balsij un klavierēm
1967 Viņu spēks balsij un klavierēm
1966 Māte balsij un ērģelēm
1966 Sirmai skolotājai balsij un klavierēm
1964 Mūža darbs balsij un klavierēm
1963 Dziesmas spēks balsij un klavierēm
1963 Kaija brīnišķā balsij un klavierēm
1953 Pirmās skolas dienas rīts balsij un klavierēm
1953 Vienīgā zvaigzne balsij un klavierēm
1952 Tev balsij un klavierēm
1950 Apinītis balsij un klavierēm
1946 Pavasara dziesma balsij un klavierēm
1943 Aijā dziesmiņa balsij un klavierēm 03' 25''
1943 Aijā dziesmiņa balsij un klavierēm
1943 Dēls, tagad ciešāk ņem arklu rokās balsij un klavierēm
1943 Dziesma par trimdinieka māti balsij un klavierēm
1943 Krastā balsij un klavierēm
1943 Latviešu karavīram balsij un klavierēm
1943 Latviešu ticība balsij un klavierēm
1943 Lūgšana balsij un klavierēm
1943 Māte aizvestam dēlam balsij un klavierēm
1943 Mazās bārenītes dziesmiņa balsij un klavierēm
1943 Mazs veltījums balsij un klavierēm
1943 Mēnesnīca balsij un klavierēm
1943 Savā zemē balsij un klavierēm
1943 Tērces balsij un klavierēm
1943 Tik manā dzimtenē balsij un klavierēm
1943 Varoņgars balsij un klavierēm
1943 Vētra balsij un klavierēm
1943 Zemdega balsij un klavierēm
1943 Zemes dēls balsij un klavierēm
1943 Ziemciešu tauta balsij un klavierēm
1942 Dzimtene balsij un klavierēm
1941 Snieg balsij un klavierēm
1941 Šūpļa dziesma balsij un klavierēm
1940 Kalnā kāpējs balsij un klavierēm 03' 00''
1940 Krusts jūras krastā balsij un klavierēm
1940 Liec ausi pie zemas un klausies balsij un klavierēm
1940 Mēness laiva balsij un klavierēm
1940 Mieru, sirds! balsij un klavierēm
1940 Mums mūžam brīviem, latvji, būt balsij un klavierēm
1940 Nes krūtīs saules spēku, latvi balsij un klavierēm
1940 No savām darba dienām izkal savu laimi! balsij un klavierēm
1940 Pār dzimtenes birzēm balsij un klavierēm
1940 Sirmā arāja nāve balsij un klavierēm
1940 Svētī šo zemi balsij un klavierēm
1940 Zelta ozoli debesīs staro balsij un klavierēm
1940 Ziema, duets klavieru pavadījumā
1939 Lietiņš balsij un klavierēm 01' 00''
1939 Sarkanota saule lēca, duets klavieru pavadījumā
1938 Aicinājums, duets klavieru pavadījumā
1938 Mūžam mana balsij un klavierēm
1937 Pēdējā dziesma balsij un klavierēm
1937 Rudens balsij un klavierēm
1936 Dzīvei balsij un klavierēm 02' 20''
1936 Mūzai balsij un klavierēm
1935 Dzimtene pavasarī balsij un klavierēm
1935 Sirds balsij un klavierēm
1934 Kas tie tādi spēka vīri balsij un klavierēm
1934 Pēdējais stars balsij un klavierēm
1934 Pēdējais vakars balsij un klavierēm
1934 Uz cita krasta balsij un klavierēm
1933 Atmiņu dārzā balsij un klavierēm
1933 Baltā māsa (Māsa) balsij un klavierēm
1933 Griba balsij un klavierēm
1933 Kanaana balsij un klavierēm
1933 Mātes sirds balsij un klavierēm
1933 Meitēn, manu meitenīt balsij un klavierēm 01' 30''
1933 Nāc, dosimies droši! (Gudrajam) balsij un klavierēm
1933 Šis pavasars ir mūsu balsij un klavierēm
1933 Tava mīla (Tev) balsij un klavierēm
1933 Trauksmes putns balsij un klavierēm
1933 Tu – atkal te! balsij un klavierēm
1933 Viena no daudzām balsij un klavierēm
1933 Viens no daudziem balsij un klavierēm 02' 13''
1933 Zārku vedējs balsij un klavierēm
1932 Ej un ej balsij un klavierēm
1932 Grūtā brīdī balsij un klavierēm 02' 38''
1932 Kaukāza bērna dziesma svešumā balsij un klavierēm
1932 Tautai balsij un klavierēm
1932 Vakara blāzmā balsij un klavierēm
1929 Atmoda, duets klavieru pavadījumā
1929 Bērna sirds balsij un klavierēm
1929 Drūmās dienās balsij un klavierēm
1929 Es savās dvēsles dzelmēs nesu tevi balsij un klavierēm
1929 Ilgas balsij un klavierēm
1929 Kam tu nenāc? balsij un klavierēm
1929 Kvēlot, liesmot, sadegt balsij un klavierēm
1929 Nākotnes cilvēks balsij un klavierēm
1929 Pats balsij un klavierēm
1929 Pēdēja skaņa balsij un klavierēm
1929 Skumstošā mīla balsij un klavierēm
1929 Svētā mīla balsij un klavierēm 04' 10''
1929 Ziemas pasaciņa balsij un klavierēm
1929 Zvaigznes un zeme balsij un klavierēm 01' 23''
1928 Aicinājums balsij un klavierēm
1928 Cilvēkam balsij un klavierēm
1928 Dzīvība, duets klavieru pavadījumā
1928 Džanemas dziesma balsij un klavierēm
1928 Kādēļ? balsij un klavierēm
1928 Mans bērns, būtu valdnieks es balsij un klavierēm
1928 Nāras dziesma balsij un klavierēm
1928 Pie zvaigžņotās jūras balsij un klavierēm
1928 Pirmais zobiņš balsij un klavierēm
1928 Rīta sveiciens balsij un klavierēm
1928 Šķiroties balsij un klavierēm
1928 Šūpļa dziesma kalnu bērnam balsij un klavierēm
1928 Tā diena nāks, tercets klavieru pavadījumā
1928 Zvaigžņu naktī balsij un klavierēm
1927 Jel labāk nerunā balsij un klavierēm
1926 Bukurags balsij un klavierēm
1926 Debess un jūra balsij un klavierēm
1926 Draugs balsij un klavierēm 02' 50''
1926 Gaisma balsij un klavierēm
1926 Gaismas bērna aicinājums, duets klavieru pavadījumā
1926 Jūras skūpsts balsij un klavierēm
1926 Mans sapni balsij un klavierēm 02' 45''
1926 Mirdzošā tīklā balsij, vijolei un klavierēm 03' 30''
1926 Šūpļa dziesma sapnītim balsij, vijolei un klavierēm
Es esmu jūrnieks balsij un klavierēm
It kā klusa šūpas dziesma balsij un klavierēm
Kaut spētu! balsij un klavierēm
Pavasars nāk balsij un klavierēm 02' 45''
Sniega diena, duets klavieru pavadījumā
Tunelis balsij un klavierēm
Zelta sapnīt, aud vēl aud! balsij un klavierēm
Zem dzīvības koka balsij un klavierēm
INSTRUMENTAL CHAMBER MUSIC
1959 Sēru pasakalja par Veronikas Rekēvičas tēmu klavierēm, vijolei un čellam
1950 Šūpuļa dziesma vijolei un klavierēm
1950 Šūpuļa dziesma flautai un klavierēm
1950 Šūpuļa dziesma vijolei un klavierēm
1949 Daina vijolei un klavierēm
1948 Klavieru trio B dur
1939 Largo e andante religioso vijolei un klavierēm
1931 Dramatisks moments. Regret (Nožēla) vijolei un klavierēm
1927 Sonāte vijolei un klavierēm
1926 Lūgšana čellam un klavierēm
1926 Teika čellam un klavierēm
1926 Teika klavierēm, vijolei (oblig.), vijolei (directione), čellam, kontrabasam, flautai, klarnetei (in B),
trombonam (in B)
1925 Rudenī vijolei un klavierēm 06' 45''
1923 Lūgšana vijolei un klavierēm
1922 Elēģija čellam un klavierēm
Nāras dziesma flautai un klavierēm
CHOIR MUSIC
1967 Antarktīdas ledājos vīru korim
1965 Dziesmai vīru korim
1965 Sniedziet, sniegi! jauktajam korim
1963 Jūra, plašā jūra vīru korim
1963 Kaija brīnišķā sieviešu korim
1963 Tava skaņu pils jauktajam korim
1963 Tava skaņu pils vīru korim
1961 Dziesmiņas gaita jauktajam korim
1961 Miera balss jauktajam korim
1961 Miera dienas sieviešu korim
1961 Vārpu valoda sieviešu korim
1960 Dziesmas diena jauktajam korim
1960 Es uzkāpu kalniņā jauktajam korim
1960 Mūsu lepnums ir darbs vīru korim
1960 Pavasara lietū jauktajam korim
1960 Tērauda pērkons vīru korim
1956 Ābele jauktajam korim
1956 Jaunatnes balsis jauktajam korim
1948 Mērens vējiņš jauktajam korim
Cilvēks pavasarī jauktajam korim
Ziema klāt jauktajam korim
CHOIR MUSIC FOR CHILDREN AND YOUTH CHOIR
1954 Ai sunīši, nerejati
Cīruli, cīruli
Silta, jauka istabiņa
Vai priedīte, vai eglīte
Skic, kaziņa mežiņā
Gulēj’ saulīte
Zvirbulis un pūcīte
1956 Ai zaļāi līdaciņa
1957 Maza biju, neredzēju
Rīga dimd
1960 Kupla liepa izauguse
Parād’, mazais balodīti
Šūpo mani, māmulīte
1967 Silta, jauka istabiņa (ar vijoles un klavieru pavadījumu)
Teci, teci, kumeliņi
Vilkam lieli brīnumiņi
b. g. Ai zaļā līdaciņa
Ozolīti, zemzarīti
Vār’ māmiņa, piena putru
FOLK SONG ARANGEMENTS FOR CHOIR
1926 Div’ dūjiņas
1929 Ej, saulīte, drīz pie Dieva! ▪ Veltījums Malvīnei Vīgnerei-Grīnbergai
▪ Rīga: Autora izdevums, [pēc 1929]
1943 Karavīri bēdājās
1953 Ak tu manu kumeliņu
1959 No jūriņas izpeldēja
Sudrabota zīle brēca
Ai, zaļāi līdaciņa
FOLK SONG ARANGEMENTS FOR VOICE AND ENSEMBLE
1942 Es karāi aiziedams, duets
Pūt, vējiņi, sekstets
1954 Ozolīti, zemzarīti, tercets
Pūt, vējiņi, duets
Rīga dimd, duets
1960 Ieva ziedēj’ ar ābeli, tercets
Līdzat, meitas, man dziedāti, tercets
LIST OF ALL WORKS
-
"DIEVS, TAVA ZEME DEG!"
"GOD, THY EARTH IS AFLAME!"
Rīga, Musica Baltica, 2012; 112
"ETĪDES / ETUDES" I daļa
Klavierēm / for easy piano.
Rīga, Musica Baltica, 2007; 32
"LATVIEŠU TAUTAS DZIESMAS /
LATVIAN FOLKSONG ARRANGEMENTS"
Klavierēm / for piano. II daļa
Rīga, Musica Baltica, 2007; 43
"LŪCIJA GARŪTA. SKAŅDARBI KLAVIERĒM / PIECES FOR PIANO." III daļa
Rīga, Musica Baltica, 2012; 43
"MANĀ DZIMTENĒ. SENDIENAS / IN MY HOMELAND. OLDEN DAYS."
Klavierēm / For piano. IV daļa
Rīga, Musica Baltica, 2007; 23
"LŪCIJA GARŪTA. ROTAĻA MEŽĀ / WOODLAND GAMES." Klavierēm / For piano. V daļa
Rīga, Musica Baltica, 2013; 17
"ROTAĻA MEŽĀ"
"4 Prelīdes klavierēm"
"SKAŅDARBI VIJOLEI"
"PEACES FOR VIOLIN"
"SKAŅDARBI VIJOLEI"
"PEACES FOR VIOLIN"
"DZIESMAS"
"SONGS"
"Sēru pasakalja" Klavierēm, vijolei un čellam
"Sēru pasakalja" dziesmas balsij un klavierēm
"4 Prelīdes klavierēm"
"TAUTAI"
Lūcija Garūta. Olivjē Mesiāns.
"Zvaigznes skatiens / Regarde de l’etoile" CD
Pianiste Dzintra Erliha (klavieres).
Ierakstīts 2007.gada jūlijā Latvijas Radio
LGF, Dzintra Erliha, 2008
Lūcija Garūta. "Kvēlot, liesmot sadegt" CD
Dzintra Erliha (klavieres), Ilona Meija (flauta), Tatjana Kaminska (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells), Baiba Berķe (mecosoprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Aivars Krancmanis (baritons), Ingus Pētersons (tenors)
Dzintra Erliha, 2010
Lūcija Garūta. "DIEVS, TAVA ZEME DEG!" CD
Kamerkoris Ave Sol, Jānis Sproģis (tenors), Egils Siliņš (baritons), Aivars Kalējs (ērģeles), diriģents Imants Kokars / Rīgas Domā (2005)
Ar tekstu un dzejas tulkojuma parindeņiem angļu, vācu, itāļu, spāņu un japāņu
Apgāds Valters un Rapa, ISBN97801-6-995-805 2007
Lūcija Garūta. "Dievs, Tava zeme deg!" CD
Valsts akadēmiskais koris ”Latvija”, Viesturs Jansons (tenors), Aleksandrs Poļakovs (baritons), Tālivaldis Deksnis (ērģeles), diriģents Māris Sirmais.
Ierakstīts Rīgas Doma baznīcā (1998)
VAK Latvija, VAKL 9902, Austrijā, 1999
Lūcija Garūta. "Dievs, Tava zeme deg!" DVD
Kamerkoris Ave Sol, Jānis Sproģis (tenors), Egils Siliņš (baritons), Aivars Kalējs (ērģeles),bdiriģents Imants Kokars / Rīgas Domā (2005)
DVD iekļauti arī stāstījumi un vizuālie materiāli par:
Lūciju Garūtu - prof. Oļģerts Grāvītis, Daina Pormale (LGF); [12’10”]
Andreju Eglīti; [6’33”] kamerkori Ave Sol (Maija Amoliņa, Ingus Pētersons) [14’36”]
SIA 321, 2008
Lūcija Garūta. "SOLO DZIESMAS." skaņuplate
Kārlis Zariņš (tenors), Heine-Vāgnere (soprāns, Pēteris Grāvelis (baritons.), Leonarda Daine (mecosoprāns), Inta Villeruša (klavieres), Vilma Cīrule (klavieres.), Māris Skuja (klavieres), Uldis Sprūdžs (vijole), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris ), diriģents Romualds Kalsons / Rīgas skaņu ierakstu studija. 198
Rīga: Melodija, M10-43525-6, 1981
Lūcija Garūta. "Dzīvā kvēle" skaņuplate
Ierakstīts 1968.gadā Valsts Filharmonijas orķestris, Latvijas radio Teodora Kalniņa koris, Leonarda Daine (mecosoprāns), Jānis Zābers (tenors), Latvijas diriģents Leonīds Vīgners
Rīga: Melodija, 33Д-028415-16,1971
"DIEVS,TAVA ZEME DEG!" DVD izdevums Japānā.
23. decembris - pirmatskaņojuma ieraksts Japānā, Tokijā. Dievnamā "Christ Shinagwa Church"
Piedalās: koris Zemene. Diriģents Masahito Osada, Jasuharu Fukišima (tenors),
Džefrijs D. Tremblijs (baritons, ASV), Miki Asai (ērģeles)
Skan arī L. Garūtas „ Meditācija” ērģelēm
Jasarac, Yasunori Kikuchi. 2004
⬂ Silvija Stumbre. ZVAIGZNES UN ZEME. Lūcija Garūta dzīves un daiļrades gaitā
Rīga, Liesma, 1969; 202
⬂ Silvija Stumbre. LATVIEŠU MŪZIKA XIII. Atsveices vārdi Lūcijai Garūtai.
Sastādījuši Arvīds Darkevics un Ludvigs Kārkliņš.
Rīga, Liesma, 1978; (149–157)
⬂ Arnolds Klotiņš: LUCIJA GARUTA
@Oxford University Press 2003
How to cite grovemusic.com
http://www.grovemusic.com/shared/components/searchJesultslhh - article?section=music.4... 03.09.25.
⬂ Pasler, Ann. IMPRESSIONISM. The New Grove Dictionary of Music and Musicians. Second Edition. Edited by Stanley Sadie. Vol.12.
London, MacMilland Publishers Limited, 2001; (90-94)
⬂ Brunhilde Sonntag und Renate Matthei. ANNÄHRUNGEN AN SIEBEN KOMPONISTINNEN. V
(Mit Berichten, Intervievs und Selbstdarstellungen);
⬂ Gerhild Müller. Lucija Garuta „Man nannte sie eine Ärztin der Seele.”
(Haralds Mednis) Kassel, Furore –Edition 843, 1989; (35-34)
⬂ Antje Olivier / Sevgi Braun. KOMPONISTINNEN AUS 800 JAHREN.
Ein Lexikon zur Musikgeschichte der Frauen. Lucija Garuta
Essen, Sequentia Verlag, 1996; (155-156)
⬂ Longīns Apkalns. LATVJU MŪZIKA 9. Lūcija Garūta
1977; (820-829)
⬂ Longīns Apkalns. LETTISCHE MUSIK. Lūcija Garūta
Wiesbaden, Breitkopf, 1977
⬂ Ilze Šarkovska-Liepiņa. LATVIAN WOMEN COMPOSERS: GENDER IDENTITY AND RESEARCH PERSPECTIVE. Mūzikas akadēmijas raksti, 8.
Rīga, JVLMA, Latvijas KS, 2011; (99–109)
⬂ Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
korim, tenoram, baritonam un ērģelēm. Jauna redakcija
Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis
Redaktors Dr. habil. art. Jānis Torgāns, Daina Pormale
Sastādītāja Daina Pormale
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
Ievads - Daina Pormale, LGF (7-9; 10-12)
Lūcija Garūta - Dr. art. Ilma Grauzdiņa (13-14; 15-16)
Andrejs Eglītis - Dr. phil. Dzidra Vārdaune
Kantāte - Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis; komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs
Dzejas teksta tulkojumi - parindeņi:
God, Thy earth is aflame! - Velta Sniķere, Laima Asja Bērziņa (angļu)
Mon Dieu, Ta terre brûle! - Rosa Marija Fransuā un Astra Skrābane (franču valoda)
Dio, la tua terra brucia! - Pjetro Trillo (itāļu)
神よ, 主の大地が燃えている! - Ajumi Kurosava, Daiki Horiguči (japāņu)
Jumala, sinun maasi palaa! - Helena Johansone un Ingrida Peldekse (somu)
¡Señor, tu tierra está en llamas! - Paloma Fernandesa (spāņu)
Gott, Deine Erde brennt! - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls (vācu)
Gud, din jord brinner! - Gun’a fon Krūzenšērna (zviedru)
Rīga, Musica Baltica, 2012; 112
⬂ Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis. Kantāte DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Priekšvārds. Anna Egliena
Andrejs Eglītis un dzeja. Dzidra Vārdaune
Lūcija Garūta un kantāte. Daina Pormale (126-136)
Ave Sol. Laima Muktupāvela
1.Andreja Eglīša Dzeja I un II
2.Lūcijas Garūtas veidotais Andreja Eglīša dzejas teksts kantātei "Dievs, Tava zeme deg!"
3.Anreja Eglīša dzejas parindeņi:
God, Thy Earth Is Aflame! - Edvīns Ivsiņš (angļu)
Mon Dieu, Ta terre brûle! - Rosa Marija Fransuā,Astra Skrābane (franču)
Dio, la tua terra brucia! - Pjetro Trillo (itāļu)
神よ,主の大地が燃えている! - Ajumi Kurosava (japāņu)
!Dios, Tu tierra es en Ilamas! – Andris Kārkliņš (spāņu)
Gott, Deine Erde brennt! - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls (vācu)
CD: Rīgas kamerkoris Ave sol: DIEVS, TAVA ZEME DEG!. 47‘50“
Rīga, Apgāds Valters un Rapa, 2007; 152
⬂ Lūcija Garūta. LATVIEŠU MŪZIKA III. Manas atmiņas par prof. Jāzepu Vītolu
Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība; (169-185)
⬂ Jēkabs Vītoliņš. MŪZIKAS VĒSTURE. Latvijas Konservatorijas rektora, prof. Jāzepa Vītola virsredakcija
Grāmatu Draugs, 1938/39; (586-587)
⬂ Jēkabs Vītoliņš. MŪZIKAS KRITIKA. Izlase (1922-172). Oratorija Dzīvā kvēle. Pirmais Kompoīzijas vakars
Rīga, LIESMA, 1973; (97-99, 161-162)
⬂ Jānis Zālītis. RAKSTI. Lūcija Garūta
Rīga, Latvijas valsts izdevniecība, 1960;
(223, 430,481,531, 550, 551, 553, 570, 582,
614, 630, 631, 635,652, 690, 761, 784, 788)
⬂ Zenta Mauriņa. Sveiciens Lūcijai Garūtai
Sievietes Pasaule 14; (3
⬂ Zenta Mauriņa. KOPTI RAKSTI. 1. sējums. Sveiciens Lūcijai Garūtai. (1939)
Rīga, Valters un Rapa; (223–227)
⬂ Zenta Mauriņa Gruß an Lūcija Garūta. (Sveiciens Lūcijai Garūtai). Tulkojis Matiass Knolls
LGF krājumā, 2
⬂ Jāzeps Kulbergs. LATVJU MŪZIKA. Sirdsskaidra cilvēka piemiņai
Nr.29, 2003; (3531–3537)
⬂ Oļģerts Grāvītis. LŪCIJAS GARŪTAS KLAVIERKONCERTS
Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība, 1956
⬂ Ilma Grauzdiņa.TŪKSTOŠ MĒLĒM ĒRĢELES SPĒLĒ. Grāmata par Latvijas ērģeļu būvētājiem, spēlētājiem, instrumentiem un mūziku. Meditācija
Rīga, LIESMA, 1987;
(171, 174, 184, 187, 238, 244)
⬂ Ilma Grauzdiņa. DZIESMU SVĒTKU MAZĀENCIKLOPĒDIJA. Lūcijas Garūtas Tēvreize 1990. un 1993. gadā skanKopkora dziedājumā
Musica Baltica, 2004; (324)
⬂ Jānis Torgāns. LATVIEŠU KAMERMŪZIKA 20. UN 30. GADOS – KOPSKATS UN PROCESS. Kultūras mantojums; bilance, process, perispektīvas
Rīga, Mākslas augstskolu asociācija; (123-138)
⬂ Jānis Torgāns. LATVIEŠU MŪZIKAS VIRSOTNES. Dievs, Tava zeme deg!; Klavierkoncerts; Svētā mīla. Palīglīdzeklis mūzikas vidusskolām latviešu mūzikas literatūras kursā
Rīga, Zinātne, 2010; (123-132)
⬂ Arnolds Klotiņš. MŪZIKA OKUPĀCIJĀ. LATVIJAS MŪZIKAS DZĪVE UN JAUNRADE 1940–1945
Rīga, LU Literatūras, fokloras un mākslas institūts, 2012
⬂ Māra Aumele. LŪCIJAS GARŪTAS KLAVIERDARBI
Rīga, Mācību iestāžu kabinets, 1987, __
⬂ Dzintra Erliha. LŪCIJAS GARŪTAS KLAVIERMŪZIKA. Komponists un skaņdarbs - Latviešu mūzika tuvplānā. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Zinātniskās pētniecības centrs
Musica Baltica, 2007; 80
⬂ Dzintra Erliha. LŪCIJA GARŪTA - PIANISTE, SAVU SKAŅDARBU INTERPRETE. Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais
Daugavpils, Saule, 2009; (57–73)
⬂ Dzintra Erliha. LŪCIJA GARŪTA SOLODZIESMU INTERPRETĀCIJA 20./21. GADSIMTA ATSKAŅOTĀJMĀKSLAS TENDENČU KONTEKSTĀ. Radoša personība, VIII
Rīga, RPIVA Kreativitātes institūts, 2012; (280–287)
⬂ Inese Žune. Vijole Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskajā attīstībā.
Promocijas darbsmākslas doktora zinātniskā grāda (Dr. art.) iegūšanai. Darba vadītāja Dr. art. Ilma Grauzdiņa
Rīga, Jāzepa Vītola LMA
⬂ LATVIJAS 100 PERSONĪBAS. To vidū arī Lūcija Garūta.
Rīga, Nacionālais apgāds, 2006; (112-113)
PERIODIKA
⬂ Lūcija Garūta. Mans pirmais lielais draugs
Rīga, Sievietes Pasaule, 2; (4)
⬂ Lūcija Garūta. Audzēkņi visā Latvijā
Rīga, Padomju Jaunatne, 1972.gada 14.maijs
⬂ Lūcija Garūta. Ar sirds degsmi un bijību
Rīga, Māksla, Nr.2, 1972
⬂ Silvija Stumbre. Ar saules dzīvo kvēli sirdī. Saruna ar komponisti
Rīga, Literatūra un Māksla. 13. maijs,1972
⬂ Olģerts Grāvītis. Lūciju Garūtu pieminot
Rīga, Literatūra un Māksla, 1977.gada 18.februārī
⬂ Arnolds Klotiņš. Lūcijai Garūtai – 100
Rīga, Mūzikas Saule, Nr. 3, 2002; (10–11)
⬂ Arnolds Klotiņš. The 100th Anniversary of L.Garūta, Latvian Composer and Pianist. (.Garūtai – 100). Tulkojis Edvīns Ivsiņš
Rīga, LGF krājumā, 1
Dzintars Gilba. Latviešu lūgšana un rekviēms
Rīga, Mūzikas Saule, Nr. 3, 2002; (11-12)
⬂ Vija Muške. Mana garīgā māte
Rīga, Literatūra un Māksla, 198_
⬂ Daiga Mazvērsīte. Sirds, kas aizlidoja
Rīga, Una, Nr.11, 2004; (72 –77)
⬂ Daina Pormale. Par Lūciju Garūtu. Komponiste - savu solodziesmu tekstu autore
Rīga, Literatūra un Māksla, 198_
⬂ Daina Pormale. 1944. gada 15. marta rīts… Kā izšķīrās kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņojuma liktenis
Brīvā Latvija, 10.–16. aprīlis, 2004
⬂ Daina Pormale. L.Garūta. Vēstules. Mildai Brehmanei-Štengelei, Elvīrai Lauvai un Regīnai Pumpurei.
Rīga, Mūzikas Saule, Nr. 4 (69), 2012; (26-29)
⬂ Daina Pormale. L.Garūta. Vēstules. Mildai Brehmanei-Štengelei, Elvīrai Lauvai un Regīnai Pumpurei. Zvaigznei Pormalei un Dainai Pormalei. (Nesaīsināts teksts)
Rīga, LGF arhīvā, 2012; (73)
⬂ Mariss Vētra. Lūcija Garūta mākslā un dzīvē
Rīga, Zeltene , 24, 1930; (6)
⬂ Mariss Vētra. Lūcija Garūta
Rīga, Sievietes Pasaule, 2; (4)
⬂ Ingrīda Zemzare. Viņš lido
Rīga, Diena, 2002.gada 5.maijs
⬂ Imants Zemzaris. Zeme un zvaigznes
Rīga, Māksla, Nr.6, 1987
⬂ Daina Pormale, Baiba Jaunslaviete. Lūcija Garūta
Rīga, 2009.gada 11.jūnijs
5 - 5
<
>
LŪCIJAS GARŪTAS FONDATION
JAUNUMI
LGF function and purposes
plans for 2015
annual look back
Lūcijas Garūta foundation (Lūcijas Garūtas fonds) was established in May of 2000.
Among the initiators of the foundation were her relatives, colleagues and students, people feeling a wish to maintain memories and the creative heritage of Lūcijas Garūta, but above all – to take care that heritage being actively included into contemporary cultural and musical life of Latvia.
The main functional trends of the Lūcijas Garūta foundation are as follows:
• Popularization of culture, music and art
• Organization of seminars, courses and educational charity performances
• Organization of concerts and festivals
• Co-operation with related organizations
• Integration of different groups of people
Among the supporters of the foundation there are: Cultural Ministry, Latvian Academy of Music, Latvian Composer’s Union, Musica Baltica publishers, Music schools, as well as individuals both in Latvia and abroad.
VEICAMAIS, IECERES
1. Jauni Garūtas Klavierdarbu izdevumi VIII daļa:
• Lūcija Garūta. KLAVIERKONCERTS
Redaktors Ventis Zilberts
Datorraksts – Uģis Meņģelis
Sastādījusi Daina Pormale
2. „LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI”.
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala un Liepājas Simfoniskais orķestris
3. Lūcijas Garūtas dziesmas bērnu un jauniešu korim.
Sistematizācija.
4. Opera SIDRABOTAIS PUTNS
5. Lūcijas Garūtas sarakstes apkopojums
Daina Pormale
6. Monogrāfija - Lūcija Garūta.
JVLMA, Doktorante Dzintra Erliha. Daina Pormale
7. L.Garūta. Harmonija. II daļa (1977)
8. L.Garūtas piemiņas istaba / dzīvoklis
9. Lūcija Garūta. CD .
Saksofoniste Maki Kasai un pianistin Eri Išibaši (Japan)
10.LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa. www.garuta.lv
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi. Patriks Zvaigzne
11.LGF 15. Pārskats. Buklets
12.Sadarbība ar mūziķiem un koriem Latvijā un ārvalstīs - Vācijā, Japānā, Austrijā,
Kanādā, Zviedrijā, Anglijā u.c.
KONCERTI, KONKURSI, NOTIKUMI
1. 24.janvāris. LATVIEŠU MŪZIKAS LIELKONCERTS. Sadarbības koncerts.
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala
Liepājas Simfoniskais orķestris
2. IZDEVUMA ATVĒRŠANA. Lūcija Garūta. Klavierdarbi. VIII daļa.
Redaktors Ventis Zilberts
Datorraksts: Uģis Meņģelis
Sast. Daina Pormale
Lūcija GARŪTA. Koncerts klavierēm un orķestrim (1951)
Koncerts klavierēm un orķestrim (1951)
3. Gatavošanās IV Starptautiskajam Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkursam
Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis” 2016.gadā
Konkursu rīko Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” sadarbībā ar Lūcijas Garūtas fondu un
Siguldas novada Domi
4. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
5. 1944.gada 15.martā kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG! pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā
Jauns dokumentāls ieraksts (2012 (2.))
6. „LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI”:
• Janvāris. Koncerts klavierēm un orķestrim (1951).
In memoriam. Veltījums mazā drauga Lailiņas piemiņai
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala
Liepājas Simfoniskais orķestris
• Janvāris/ marts. Simfonisko darbu ieraksts:
1. Zelta zirgs, simfoniska teiksma (1958)
2. Manā dzimtenē, variācijas (1935; arī klavierēm (1942)).
Veltījums Jānim Mediņam
1. Ieskaņa
2. Zaļās birztalas
3. Baigu teiku pilnais sils
4. Klusējošo priežu loks ap Brāļu kapiem
5. Kāpu priede rudens naktī
6. Mirdzošā Dzintarjūra
7. Vientuļais ganiņš lietus piemirkušā pļavā
8. Zeltītās druvas
9. Fināls.Svētki latvju sētā
3. Teika, simfonisks tēlojums (1932)
4. Meditācija (1934)
7. TOCCATA CLASSICS (Lielbritānija) izdod CD:
„LŪCIJAS GARŪTAS SIMFONISKĀS MŪZIKAS IERAKSTI”
1. Koncerts klavierēm un simfoniskajam orķestrim (1951/55)
2. Zelta zirgs, simfoniska teiksma (1958)
3. Manā dzimtenē, variācijas (1935)
4. Teika, simfonisks tēlojums (1932)
5. Meditācija (1934)
Pianists Reinis Zariņš
Diriģents Atvars Lakstīgala
Liepājas Simfoniskais orķestris
8. 11.aprīlis. Vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un
tehniskās jaunrades konkurss "MĒS ARĪ LIDOJAM!" Lidoņi
D. Pormales projekts. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Izstādes atklāšana. MJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
9. 14.maijs. ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
10.14.jūnijs. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
(tiks ziņots atsevišķi)
11.Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa
Lūcija Garūta un viņas skolnieki, studenti.
Tālākais darbs un ieceres
12. RAINIS UN ASPAZIJA. DZEJNIEKIEM 150
- MŪZIKAS SAULE, 2014, NR.4, 20-24. Daina Pormale „Raiņa un Aspazijas dzeja
Lūcijas Garūtas mūzikā”
- Ierakstu noklausīšanās (tiks ziņots atsevišķi)
- Koncerti (tiks ziņots atsevišķi)
Oratorija tenoram, mecosoprānam, korim un orķestrim
„Piemiņas velte Saules un Brīves dziesminiekam Tautas dzejniekam Rainim
100 gadu dzimšanas dienas atcerei”
Simfoniskā teiksma ZELTA ZIRGS (1958)
Solodziesmas
Kora dziesmas
13.Oktobris. Kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
atskaņojums.
(tiks ziņots atsevišķi)
14. 13.decembris. - ”Lūcijas diena. Gaisma”
(tiks ziņots atsevišķi)
P.S.
LGF 2015 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem, kur LGF dalība ir – kā
rosinātājam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
Tāļr.: (00371) 29821289
E-pasts: garutas.fonds@gmail.com
www.garuta.lv
2014
2013
2012
2011
2010
2009
2008
2007
2006
2005
2004
2003
2002
2001
2000
1. Gatavošanās III Starptautiskajam Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkursam
Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
2. Jauni Garūtas Klavierdarbu izdevumi:
• Lūcija Garūta. Klavierdarbi. PRELĪDES. VI daļa
Sastādījusi Daina Pormale. Pamatā komponistes 20.gs. 20-to gadu izdevumi
• Lūcija Garūta. Klavierdarbi. MEDITĀCIJA. VII daļa
Sastādījusi Daina Pormale. Datorraksts – Uģis Meņģelis
Izdevējs: Musica Baltica
3. Lūcijas Garūtas dziesmas bērnu un jauniešu korim.
Sistematizācija.
Sadarbība ar JVLMA Mūzikas skolotāju katedru
4. 15.februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
5. Pirms 70 gadiem 1944.gada 15.martā kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM -
DIEVS, TAVA ZEME DEG! pirmatskaņojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā
• Jauns dokumentāls ieraksts (2012)
6. 19. un 20.marts. Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
III Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss
Konkursu rīko Siguldas Mākslu skola “Baltais Flīģelis” sadarbībā ar Lūcijas Garūtas fondu un Siguldas novada Domi
7. 12.aprīlis. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un tehniskās jaunrades
IV Starptautiskais konkurss LIDOJUMS
D. Pormales projekts
Izstādes atklāšana. BJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
8. 14.maijs. ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
9. Opera SIDRABOTAIS PUTNS
10. KLAVIERKONCERTA ieraksts
11. 14.jūnijs. Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
12. Lūcija Garūta. MEDITĀCIJA
Ērģelēm un klavierēm. Ērģelniece Vita Kalnciema
Roberta Hansona datorraksts
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
13. Septembris. Jaunā mācību gada ieskaņa
Lūcija Garūta un viņas skolnieki, studenti.
Tālākais darbs
14. Oktobris. Kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM - DIEVS, TAVA ZEME DEG!
atskaņojums
15. LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi. Patriks Zvaigzne
16. L.Garūtas sarakstes apkopojums
17. L.Garūtas piemiņas istaba/dzīvoklis
18. 13.decembris - LŪCIJAS. GAISMA
P.S.
LGF 2014 ir lasāms par notikumiem, pasākumiem un izdevumiem, kur dalība LGF ir – kā
rosinātājam, rīkotājam un atbalstītājam.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
1. 27.janvāris. Lūcijas Garūta. ZELTA ZIRGS simfoniskās teiksmas atskaņojums -
Japānā, Tokijā. Kamermūzikas koncerts Passaro de mùsica koncertzālē Keyaki-Hall
Programmā skan arī Lūcijas Garūtas Meditācija, Svētā mīla, Zvaigznes un zeme un Dzimtene
pavasarī (solodziesmu pārlikums)
Maki Kasai (saksofons), Gajuki Ara (klavieres)
2. 9.februāris. Lūcija Garūta. KLAVIERKONCERTS. Pirmatskaņojums - Japānā, Tokijā.
Nerima Culture Centre.
Diriģents Šins Vatanabe (Shin Watanabe). Pianiste Šihiro Išioka (Chihiro Ishioka).
Padomi, palīgmateriāli
3. 12.aprīlis. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Latvijas vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un tehniskās jaunrades
D. Pormales projekts
Izstādes atklāšana. BJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
4. 14.maijs. ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
5. Maijs. Izdots: Lūcija Garūta. Klavierdarbi. ROTAĻA MEŽĀ. V daļa
Sastādījusi Mag. paed. Daina Samta. Andra Sējāna datorraksts
6. DZIESMU SVĒTKI
30.jūnijs. Dziesmu svētki.
Ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā.
Skan Lūcijas Garūtas TĒVREIZE no kantātes LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM
• Latvijā koris GAISMA no Japānas un Daiki Horiguči
• Latvijā LATVIEŠU KORIS no Stokholmas. Diriģente Gaida Rulle
7. Lūcija Garūta. MEDITĀCIJA. Izdevuma veidošana
Ērģelēm un klavierēm. Ērģelniece Vita Kalnciema
Roberta Hansona datorraksts
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
8. 27.augustā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, promocijas padomes atklātā
sēdē, DZINTRA ERLIHA aizstāv promocijas darbu „Lūcijas Garūtas kamermūzika:
biogrāfiskais konteksts, stils un interpretācija”, iegūstot mākslas doktora zinātnisko grādu.
Darba zinātniskā vadītāja Dr. art. Baiba Jaunslaviete.
Recenzenti: doc., Dr.art. Jānis Kudiņš (JVLMA), prof., Dr.art. Ēvalds Daugulis (DU), Dr.art.
Ilze Šarkovska-Liepiņa (LULFMI).
9. III STARPTAUTISKAIS LŪCIJAS GARŪTAS JAUNO PIANISTU KONKURSA
sagatavošana 2014.gada pavasarī Siguldā Mākslu skolā Baltais Flīģelis
10. ABRSM* izdevusi eksaminācijas darbu krājumu 2013./2014.gadam 4.klasei. To vidū
ir iekļauta arī L.Garūtas tautas dziesmas „Silta, jauka istabiņa” apdare (B 2).
Tajā ir deviņi skaņdarbi klavierēm, A, B un C pakāpes dalījumā.
Vēl šajā izdevumā ir Domeniko Skarlati (Domenico Scarlatti), Viljama Alvina (William Alwyn),
Eduarda Grīga (Edvard Grieg), Emanuela Oriola (Emmanuel Oriol), Federiko Ruiza (Federico
Ruiz) un Pola Rudersa (Poul Ruders) skaņdarbi.
Izdevumam pievienots arī CD ar skaņdarbu ierakstiem.
Avots: saite
*Associated Board of the Royal Schools of Music
Skolnieku publicētie video:
http://www.youtube.com/watch?v=IyrNXkjsP7A
http://www.youtube.com/watch?v=jpNmJ8Gw9KY
http://www.youtube.com/watch?v=MdJV83Acsm4
http://www.youtube.com/watch?v=j2Zw5UEzedk
http://www.youtube.com/watch?v=rhc4ziFKMGI
LŪCIJAS GARŪTAS FONDA mājas lapa
Informatīvie materiāli, tulkojumi, regulāri papildinājumi. Patriks Zvaigzne
P.S.
LGF 2013 Atskatā ir par notikušajiem koncertiem, pasākumiem un izdevumiem, kur LGF ir
dalība kā – rosinātājam, rīkotājam, atbalstītājam.
Lūcijas Garūtas vārds un mūzika ir skanējusi daudzkārt vairāk.
Ja ir kādi precizējumi vai labojumi, lūdzam darīt to zināmu.
Paldies.
D.P.
KONCERTI, KONKURSI, NOTIKUMI
1. Jauns nošu izdevums "DIEVS, TAVA ZEME DEG!"
• Darbs pie izdevuma:
Jauna redakcija - korim, tenoram, baritonam un ērģelēm
Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis
Redaktors Dr. habil. art. Jānis Torgāns, Daina Pormale
Sastādītāja Daina Pormale
Mākslinieks Patriks Zvaigzne
Lūcija Garūta - Dr. art. Ilma Grauzdiņa
Andrejs Eglītis - Dr. phil. Dzidra Vārdaune
Kantāte - Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis; komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs
Dzejas teksta tulkojumi - parindeņi:
angļu valodā - Velta Sniķere, Laima Asja Bērziņa; franču valodā - Astra Skrābane un Rosa
Marija Fransuā; itāļu valodā - Pjetro Trillo; japāņu valodā - Ajumi Kurosava, Daiki Horiguči;
somu valodā - Helena Johansone un Ingrida Peldekse; spāņu valodā - Paloma Fernandesa;
vācu valodā - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls; zviedru valodā - Gun von Krusenstjerna
Tekstu tulkojumi:
angļu valodā - Laima Asja Bērziņa
CD - Kantātes dzejas teksts - palīgs izrunai cittautu koriem. Arnis Paurs
Izdevniecība Musica Baltica
2. 15. februāris. Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
3. 14. marts. II Starptautiskais L.Garūtas jauno pianistu konkurss
Siguldā Mākslu skolā Baltais Flīģelis
Lūcija Garūta. Klavierdarbi. III daļa
Izdevumu atvēršana. Siguldas mūzikas skolā Baltais flīģelis
Izdevniecība Musica Baltica
3. II Starptautiskais konkurss "LIDOJUMS. PUTNS"
1961. gada 12. aprīlis - lidojumā - J. Gagarins. (L. Garūtas kantāte VIŅŠ LIDO!)
Latvijas vizuālās un lietišķās mākslas, mūzikas, dejas un tehniskās jaunrades
II Starptautiskais konkurss LIDOJUMS. PUTNS
Dainas Pormales projekts
Izstādes atklāšana. BJS Praktiskās estētikas skolā
Koncerts
4. Radio raidījumu sērija "Mākslinieka darbistabā"
Veidojusi Ilze Medne
6. maijs 9:30 LR 3. KLASIKA
7. maijs 22:30 LR 1
8. maijs 19:30 LR 3. KLASIKA
5. Lūcijai Garūtai 110
”Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta)
Piemiņas brīdis
Skaņu ieraksti
Dokumentālo filmu ieraksti:
20. gs. 20 – 70.gadi un 21. gs. sākums
6. Lūcija Garūta. Klavierdarbi. "Sendienas. IV daļa"
• Izdevumu atvēršana:
Siguldas mākslu skolā Baltais flīģelis Desmitie Starptautiskie latviešu jauno mūziķu
meistarkursi.
Izdevniecība Musica Baltica
7. "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojums Stokolmā
20.oktobris 14:00 Gustav Wasas baznīca, Stokholmas centrā (Odenplan)
Piedalās: "Stokholmas Latvešu koris"
Diriģente Gaida Rulle. Pāvils Johansons (baritons), Christer Wikmark (tenors) un
Göran Grahn (ērģeles)
Stokholmas latviešu skolas 6. Un 8.klases audzēkņi
Dzejnieks Juris Kronbergs
Ieva Graufelde - Andreja Eglīša LNF
Daina Pormale - Lūcija Garūtas fonds
Koris ir turpinājums "Teodora Reitera korim", kuru trimdinieki no jauna dibina Stokholmā 1944 gada decembrī. Pēc diriģenta Teodora Reitera aiziešanas aizsaulē, tas turpina darbību ar nosaukumu Viduszviedrijas, tagad - "Stokholmas Latvešu koris"
8. Dzejnieka Andreja Eglīša 100.jubilejas atceres pasākums Ļaudonā
21.oktobris
11:00 - Piemiņas dievkalpojums Ļaudonas baznīcā
Lūcija Garūta un Andrejs Eglītis
Kantāte LATVIEŠU LŪGŠANA DIEVAM
DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Izpilda ZEMESSARDZES KORIS. Diriģents Ārijs Šķepasts
13:00 - Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā
16:00 - Andreja Eglīša jaunrades konkursa laureātu apbalvošana
Koncertuzvedums Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm…
Inf. pa tāļr.:26590186
9. "Dievs, Tava zeme deg!" izdevuma atvēršana
22.oktobris 18:30 LATVIJAS MŪZIKAS AKADĒMIJAS Ērģeļu zālē
Jauna redakcija - korim, tenoram, baritonam un ērģelēm
Vada Dr. art. Ilma Grauzdiņa
Piedalās:
Izdevuma veidotāji - Dr. art. Ilma Grauzdiņa, Dr. phil. Dzidra Vārdaune, Dr. habil. art. Jānis Torgāns, Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis, Laima Asja Bērziņa, Daina Pormale, Patriks Zvaigzne, Arnis Paurs
Solvita Sējāne - Izdevniecība Musica Baltica
Dzejas tulki - Laima Asja Bērziņa, Astra Skrābane, Rosa Marija Fransuā (Francija), Pjetro Trillo (Itālija), Ajumi Kurosava (Japāna), Daiki Horiguči (Japāna, nevar būt), Helena Johansone (Somija), Ingrida Peldekse, Paloma Fernandesa (Spānija), Gunters Šrotmanis (Vācija), Matiass Knolls (Vācija, Latvija), Gun von Krusenstjerna (Zviedrija, nevar būt)
Diriģenti, kori, solisti, ērģelnieki, folkloristi, muzikologi
Pedagogi, studenti, skolnieki; mūzikas un dzejas cienītāji
10. Kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojums Rīgas Domā
23.oktobris 19:00
Piedalās: Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA
Diriģents Māris Sirmais
Solisti Rihards Mačanovskis un Emīls Kivlenieks
Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis
11. Piemiņas brīdis Rīgas I Meža kapos
28.oktobris
Komponistei Lūcijai Garūtai 110
Piemiņas brīdis Rīgas I Meža kapos - Garūtu ģimenes kapa vietā
12. Kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" atskaņojums Kuldīgas Annas baznīcā
4.novembris 17:00 KULDĪGAS ANNAS BAZNĪCĀ
Piedalās: koris RĪGA
Diriģente Zane Zilberte
Ingus Pētersons (tenors), Arnis Paurs (bass) un ērģelnieks Aivars Kalējs
Vada mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics
13. Rakstniecības un mūzikas muzejā Pils laukumā 3
7.novembris, 18:00
Rakstniecības un mūzikas muzejā Pils laukumā 3
Vada Dzintars Gilba
Piedalās:
Mūziķi, komponisti - Prof. Lūcijas Garūtas kādreizējie studenti - un viņu studenti
Daina Pormale (LGF)
14. Lūcijas diena. Gaisma
13.decembris
KONCERTI, KONKURSI, NOTIKUMI
I - Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG!
Darbs pie izdevuma korim, tenoram, baritonam un ērģelēm. Jauna skaņu raksta un teksta redakcija: Tālivaldis Deksnis, Aivars Kalējs, Uģis Meņģelis un Daina Pormale.
Redaktors Dr.habil.art. Jānis Torgāns.
Sastādītāja Daina Pormale.
Lūcija Garūta - Dr. art. Ilma Grauzdiņa.
Andrejs Eglītis - Dr. phil. Dzidra Vārdaune.
Kantāte: Ērģelnieks Tālivaldis Deksnis; komponists un ērģelnieks Aivars Kalējs; diriģents Gunters Štrotmanis (Vācija); Jasunori Kikuči (Japāna).
Teksta tulkojumi - parindeņi:
angļu valodā - Velta Sniķere, Laima Asja Bērziņa un Gun von Krusenstjerna; franču valodā - Astra Skrābane un Rosa Marija Fransuā; itāļu valodā - Pjetro Trillo; japāņu valodā - Ajumi Kurosava; somu valodā - Helena Johansone un Ingrida Peldekse; spāņu valodā - Paloma Fernandesa; vācu valodā - Gunters Šrotmanis un Matiass Knolls; zviedru valodā - Viljams Freijs un Gun von Krusenstjerna.
CD - Kantātes dzejas teksts - palīgs izrunai cittautu koriem. - Arnis Paurs
Izdevniecība Musica Baltica
II - Saksofoniste Maki Kasai un pianiste Eri Išibaši (Japāna). Lūcijas Garūtas mūzikas ieraksti CD izdošanai. Darba turpinājums.
Izdevējs: Maki Kasai un Yasunori Kikuchi (Japāna)
III - Pianiste Dzintra Erliha. Lūcijas Garūtas mūzikas ieraksti CD izdošanai. Solo dziesmas un instrumentālā mūzika
Izdevējs: LGF; Dzintra Erliha
IV - Pianists Armands Ābols (Čīle). Klavierdarbi
V - Lūcija Garūta. Andrejs Eglītis. Kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG!
atskaņojums 2010. gadā Japānā. Atbalsts atskaņojuma veidošanai.
VI - Lūcija Garūta. Klavierdarbi. III, IV daļa. Izdošana. Mag. paed. Daina Samta
Lūcija Garūta. Klavierdarbi. V, VI daļa. Datorraksts. Uģis Meņģelis
Izdevniecība Musica Baltica
VII - Dziesmas bērnu un jauniešu koriem. Sistematizēšana.
VIII - Lūcija Garūta. JVLMA doktorante, pianiste Dzintra Erliha
1968.gadā izdota muzikoloģes Silvijas Stumbres - Zvaigznes un zeme par Lūciju Garūtu
IX - Lūcijas Garūtas memoriālais dzīvoklis
X Atmiņu apkopojums par Lūciju Garūtu. Daina Pormale
XV - Sadarbība ar mūziķiem, koriem Latvijā un ārpus Latvijas robežām - Japānā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Kanādā, ASV, Čīlē.
KONCERTI, KURSI, KONKURSI
I - Latvijas Kultūras kanons mūzikā. Sarakstā, kas ietver 30 ierosinājumus iekļauts - Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm Dievs, Tava zeme deg! (1943)
II - 15. februāris - Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902-1977)
III - 24. februāris. Latvijas mūzikas ierakstu
Gada balva pasniegta svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā.
14 nominācijās sacenšas Latvijas mūziķi, kuri pieteikti Gada balvai par 2008. gada labākajiem sasniegumiem pašmāju mūzikas ierakstu industrijā. Balsojuma rezultātus apkopo auditorkompānija BDO Invest Rīga. –
Divās nominācijās
Akadēmiskās mūzikas albums
Debija
Nosaukts arī pianistes Dzintras Erlihas CD-
ZVAIGZNES SKATIENS. REGARD DE L’ETOILE.
Lūcija Garūtas un Olivjē Mesiāna klaviermūzika
IV - 11.martā paziņots Latvijas Kultūras kanonā ietvertais.
Kultūras kanonā iekļautas vērtības ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai, - paskaidrots: www.kulturaskanons.lv
Mūzikā:
Emīls Dārziņš. Melanholiskais valsis simfoniskajam orķestrim (1904)
Lūcija Garūta. Dievs, Tava zeme deg! Andreja Eglīša dzeja. Kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm (1943)
Jānis Ivanovs. Simfonijas (1933-1983)
Jurjānu Andrejs. Pūt, vējiņi. Dziesma jauktajam korim (1884)
Alfrēds Kalniņš. Solo dziesmas (1900-1949)
Imants Kalniņš. Ceturtā simfonija (1973)
Jānis Mediņš. Opera Uguns un nakts (1913-1919)
Emilis Melngailis. Jāņu vakars. Dziesma jauktajam korim (1926)
Johans Gotfrīds Mītelis
Raimonds Pauls. Dziesmas
Pēteris Vasks. Musica dolorosa stīgu orķestrim (1983)
Jāzeps Vītols. Gaismas pils. Balāde jauktajam korim (1899)
Par kantāti Dievs, Tava zeme deg! teikts:
Skaņdarbs, kas ir Latvijas Trešās atmodas garīguma simbols. Izcila, emocionāli piesātināta kompozīcija, kas daudzkārt atskaņota ne tikai Latvijā, bet daudzviet ārvalstīs. Kompozīcija kļuvusi par Latvijas atpazīstamības zīmi pasaules koncertzālēs.
V - 15. marts - Kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG pirmatskaņojums 1944. gadā
15. marts - 16.00 - Kantāte DIEVS, TAVA ZEME DEG Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā.
Piedalās: Kamerkoris Ave Sol. Diriģents Uldis Kokars. Solisti Viesturs Jansons, Andris Gailis un ērģelnieks Aivars Kalējs
VI - 14. maijs - ”Mūzika ir dvēseles elpa...” (L.Garūta). Lūcijas Garūtas atcere
17. maijs - Kamermūzikas koncerts Lūcijas Garūtas dzīvoklī
Piedalās: Liene Circene, Andrejs Bilalovs un Imants Zemzaris
Sigulas Mūzikas skolas klavieru un kompozīcijas klases audzēkņi - pedagogi Daina Samta, Imants Zemzaris; E.Dārziņa Mūzikas skola vijoles klase - pedagogs Igors Doriņš. un Iecavas Mūzikas skolas vokālā klase - pedagoģe Kristīne Circene.
VII - 21. maijs - Kamermūzikas koncerts. Mazā Ģilde
Programmā: Lūcija Garūta un Klods Debisī, Dariuss Mijo, Kamils Sensānss, Olivjē Mesiāns
Piedalās: pianiste Dzintra Erliha,Tatjana Kaminska (vijole), Baiba Berķe (mecosoprāns), Anda Martin (soprāns), Krišjānis Norvelis (bass), Aivars Krancmanis (baritons) un Ingus Pētersons (tenors), Ivars Bezprozvanovs (čells), Zīle Ūdre (flauta)
VIII - Pianista Armanda Ābola solokoncerti (Čīle) Latvijā. 23. maijs - 18.00 - Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” 25.maijs- 19.00 - Rīgas Latviešu biedrības nama “Zelta zāle” Programmā: Ludvigs van Bēthovens, Fēlikss Mendelszons-Bartoldi, Ferencs Lists, Moriss Ravels, Jānis Mediņš un Lūcija Garūta Prelīdes klavierēm (1927/29): h moll, E dur un - cis moll, Des dur - veltījumi māsai Ernai
IX - augusts - Ērģelnieces Miki Asai (Japāna) koncerti un viesošanās Latvijā.
3. augusts - tikšanās Lūcijas Garūtas dzīvoklī
6. augusts - ērģelnieki pie ērģelēm Vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā
7. augusts - 19.00 - Koncerts. Rīgas Doms
8. augusts - 17.00 - Koncerts. Slokas baznīca
Piedalās ērģelnieks Takaši Nišioka (Japāna)
Programmā: J.S. Bahs, N. Brūnss, G. Bēms, K. Jamada, L. Garūta
Skan Lūcijas Garūtas Pasakalja un fināls
* 2003. gada 23. decembrī Miki Asai piedalījās Lūcijas Garūtas un Andreja Eglītiša kantātes Dievs, Tava zeme deg! pirmatskaņojumā Japānā, Tokijā, dievnamā Christ Shinagwa Church
Tad skanēja arī L.Garūtas Meditācija ērģelēm
XI - 7.septembris - Pianistei Regīnai Pumpurai 90 (1919-2009). Lūcijas Garūtas dzīvoklī.
Atmiņas, skaņu ieraksti. Kamermūzikas koncerts.
Piedalās: Regīnas Pumpuras tuvinieki. Pianiste Dzintra Erliha
13.decembris - ”Lūcijas diena. Gaisma”
Skaņu ieraksti. Atmiņu stāstījumi
Daina Pormale
1. 12.maijs - 16:00 -„Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta).
Komponistes un pianistes atcerei. (1.daļa). Emīla Dārziņa mūzikas skolā
Piedalās: Jānis Bulavs (vijole), Andrejs Bilalovs (klavieres),
Solveiga Selga (klavieres), Ilze Juriksone (klavieres)
Emīla Dārziņa un Siguldas mūzikas skolas audzēkņi
Vada komponists Imants Zemzaris
Programmā: Lūcijas Garūtas mūzika
ČETRAS ETĪDES STEINWAY FLĪĢEĻA 3. ILGSKAŅAS PEDĀLIM -
pirmatskaņojums
2. 13.maijs -„Mūzika ir dvēseles elpa...” (Lūcija Garūta).
Komponistes un pianistes atcerei. (2.daļa). Siguldas mākslas skolā Baltais flīģelis
Piedalās: Jānis Bulavs (vijole), Valdis Jancis (klavieres), Dzintra Milča (klavieres)
Emīla Dārziņa un Siguldas mūzikas skolas audzēkņi
Vada Imants Zemzaris un Signe Ruduka (Sigulda)
Programmā: Lūcijas Garūtas mūzika
3. 25.maijs -Siguldas mākslas skolas Baltais flīģelis atklāšana.
Skan arī Lūcijas Garūtas četras Prelīdes Dzintras Milčas izpildījumā
4. 13.dec - 17:00 -„Lūcijas diena. Gaisma”
Kamermūzikas koncerts L.Garūtas dzīvoklī. Atmiņu stāstījumi
Piedalās: Dzintra Milča-Erliha, Jāzepa Mediņa koledžas, Siguldas un Iecavas
mūzikas skolu audzēkņi
1. Komponistes Lūcijas Garūtas fonda veidošana un dibināšana
2. 15. februāris - Lūcijas Garūtas piemiņas diena (1902 - 1977)
3. 15. marts - Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes ”Dievs, Tava zeme
deg!” pirmatskaņojums 1944. gada Vecajā sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā.
1944. gada 15. marta ieraksta noklausīšanās L. Garūtas dzīvoklī
4. 13. aprīlis - Lūcijas Garūtas fonda reģistrēšana Valsts reģistrā.
5. 15. maijs - 16:00 - „Mūzika ir dvēseles elpa...” (L. Garūta). Veltīts komponistei
un pianistei Lūcijai Garūtai un Lūcijas Garūtas fonda dibināšanai. Rīgas Latviešu
biedrības Zelta zālē
Lūcijas Garūtas 98. gadskārta
Mūzikas zinātnieka Dr. art. Arnolda Klotiņa Ievadvārdi
Piedalās: TRIO: Valdis Jancis (klavieres), Juris Švolkovskis (vijole),
Māris Villerušs (čells); Pēteris Plakidis (klavieres), Aivars Kranc-
manis (baritons); Siguldas Mūzikas skolas Klavieru trio: Linda
Maizāne, Maija Liepiņa, Agra Dimante
JVMA studenti, Emīla Dārziņa, Siguldas Mūzikas skolu audzēkņi
Programmā: Lūcijas Garūtas mūzika
6. Komponistes Lūcijas Garūtas 100. gadskārtas koncertu, pasākumu plānošana
un koordinēšana 2002. gadā
Sarunas ar : Latvijas Nacionālo orķestri
Valsts kori Latvija, diriģentu Māri Sirmo
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju
7. Jauno pianistu konkurss Siguldā 2002. gadā. Pianistu asociācija, SMS, V. Milčs
8. Starptautiskie mūziķu kursi Ogrē
Tikšanās: ar komponistiem un
pianistu Arturu Ozoliņu (Kanāda)
9. Lūcijas Garūtas memoriālā dzīvokļa izveide. Kultūras ministrija
10. Darbs pie Lūcijas Garūtas monogrāfijas. Muzikoloģe Vizbulīte Bērziņa
11. Tikšanās Austrijā, Vīnē ar diriģentu Marčello Viotti. Simfoniskās mūzikas
koncerts 2002. gada maijā Rīgā. - Klavierkoncerts. Oratorija „Dzīvā kvēle”
Skaņdarbu partitūras
Oratorijas teksta tulkojums - parinenis vācu valodā. Pedagoģe Kristīne Circene
12. Tikšanās Austrijā, Vīnē ar pianistu Māri Skuju – L.Garūtas bijušo studentu. -
Solo dziesmu koncerts 2002. gada maijā Rīgā
Austriešu, vācu, īru dziedātāji
Solodziesmu notis
13. 13. decembris - „Lūcijas”. L. Garūtas dzīvoklī
Kamermūzikas koncerts. Atmiņu stāstījumi
Piedalās: Siguldas Mūzikas skolas audzēkņi
LGF vadītāja Daina Pormale
MUSIC
⬂ CANTATA "GOD, THY EARTH IS AFALME!"
⬂ PIANO CONCERT
Pianist - Liene Circene
Conductor - Martins Ozolins
1- Lento pesante. Allegro sostenuto (14.44)
2- Grave (8.26)
3- Maestoso. Allegretto scherzando (12.02)
⬂ 4 PRELUDES / ARMANDS ĀBOLS:
1. do # / cis moll/ C sharp minor
2. Re b / Des dur/ D flat major
3. Mi / E dur / E major
4. si / b moll/ B minor
9:53
⬂ 4 PRELUDES / VILMA CĪRULE:
1. do # / cis moll / C sharp minor / 3:03 listen on youtube.com
2. Re b / Des dur / D flat major / 1:35 listen on youtube.com
3. Mi / E dur / E major/ 3:06 listen on youtube.com
4. si / b moll / B minor / 4:53 listen on youtube.com
⬂ VARIATIONS fa# minor / VILMA CĪRULE:
listen on youtube.com 13:10
listen on youtube.com 10:23
⬂ 2 PRELUDES / DZINTRA ERLIHA:
ARTICLES
The 100th Anniversary of Lūcija Garūta
The 100th Anniversary of Lūcija Garūta, Latvian Pianist and Composer
It might be said that time puts everything in its place. And time has shown how the sensitive yet strong personality of Latvian pianist and composer Lūcija Garūta (1902 – 1977) has shaped itself in the public consciousness. Rather than fading in memory, she has gained greater clarity in the eyes of those who knew her. It was her personality alongside her music that constituted the second most significant value that she has left us. For this reason, our interest in her music extends beyond to her attitude towards life.
We think of Lūcija Garūta now as a classic composer, as a representative of traditional values. But let us not forget that she was in her time, a modern person. Her work in music began almost at the same time as the founding of Latvia as a country and she was one of the first graduates of the Latvian Conservatory in both piano and composition. Only a year later she found the opportunity to spend six months in Paris. After a year made a return trip.
She was also one of the first women in Riga who could be seen at the wheel of an automobile.
Every two years she organized her own compositional evenings with soloists; performing other modern composers of the time as well. In this capacity, Lūcija Garūta accompanied at least 100 Latvian singers. For example, in 1931 she organized three modern vocal music concerts, which included the works of Prokafijev, Stravinsky, Schonberg, Hindemith, the Spaniard Manuel de Falja, the Finnish Yrjo Kilpinen and others.
When the Arthur Honegger symphonic work Pacific 231 was first performed (and criticized) in Riga – its music mimicking an American locomotive – Lūcija Garūta for the first time involved herself in press polemics to defend the new trends in music. She believed that every era gave art different material to work with. In the same manner that Schubert’s “traveler” used a walking stick to get about, other means of mobility can never be foreign to music. Thus, Lūcija Garūta was inspired from the first transatlantic flights by airplane to write a libretto and compose an opera about traveling between the stars. The opera is aptly named the Silver Bird. It contains an interesting scenario where human love turns to ruin from people’s selfishness. In 1938 the Latvian National Opera almost performed the Silver Bird but the Latvian love for caution, coupled with fear or unwillingness to take up risk, were the main reasons for cutting the path short for this opera. Another reason might have been a worker’s strike scene in the work. A year before 1961, when the first person defied the earth’s gravity and was lifted into the cosmos, Lūcija Garūta reworked the Silver Bird. But again it was rejected by the opera establishment of its day. Lūcija Garūta also reflected the war time era of 1943 and 1944 when she wrote and participated in the opening performance of her cantata God, your land is aflame based on the poem by Andrejs Eglītis. This cantata would only be heard again in Latvia after fifty years; performed and recorded instead on the other side of the iron curtain.
After the war, Lūcija Garūta worked as a professor at the Latvian Conservatory and it was here that I had the privilege of studying under her. Once again, I need to emphasize the uncommon sensitivity and tactfulness of Lūcija Garūta’s personality. It was impossible to simply walk by or have a passing chat. One needed to prepare thoroughly for a conversation with her – an experience worth celebrating. If a student faltered in his or her studies, she was overcome by deep sadness or sympathy. If a student had willingly committed inappropriate behavior, she was insulted to the depths of her heart. At other times, when she ought to have taken a harsh stance or raise her voice, she armed herself with a smile – nothing more. One can then only imagine the heavy sorrow that Lūcija Garūta felt when her Piano-concert was not performed for five years. But for what reason? In 1951, two years before the death of Stalin, the Communists applied their “conflict-less” dogma to the Arts. This embodied the idea that in the drive towards Communism: life is not bad. Everything is only good and can only be better. Therefore, there could be no conflict, no emotional contrast, not to mention tragedy or the expression of personal feelings. The Piano-concert, which Lūcija Garūta had written in memory of her niece, was deemed unwanted by the Soviet people, an unnecessary ranting of feelings. However, when it was performed in February of 1956, the whole audience was awash with feeling. This was because Latvian music for many years had not made an appearance without the official facade of stated emotion or simulation. In its open expression of emotion, it was for its time almost a shock. Here we find some defining features of Lūcija Garūta’s music: open emotion, a hurtful soul not hidden but displayed openly. She simulated nothing. And that conflicted with the aesthetic requirements of the system with its shallowness and untruths. Indeed, one needed much strength to survive such conditions. This underscored another feature of her personality: her will power in an otherwise weak physical body.
Latvians have been enriched by many outstanding women in the arts. For example, in 1906 Marija Gubene was the first Latvian woman to acquire an academic music education at the Moscow Conservatory. Perhaps amongst educators in Western Europe one provocative question might be: “Why do you discriminate against women because none of your woman has expressed either intellect or scholarly knowledge?” Proponents of such questions are unaware of Latvian woman writers like Aspazija or Zenta Mauriņa. Within the intellectual world of Latvian high art, Lūcija Garūta has taken her readily defined and rightful place.
Arnolds Klotiņš, musicologist
Text translated in English by Edvīns Ivsiņš
Mūzikas saule; 2002; maijs
Ievadvārdi, 2000.gada maijā RLB, ievadot LŪCIJAS GARŪTAS FONDA atklāšanas koncertu
CONTACT INFORMATION
FUND MANAGER
Daina Pormale
e-mail: garutas.fonds@gmail.com
phone: (00371) 2 9821289
FOR MAIL
Daina Pormale; LGF; LV-1012; a.k.3;
Rīga, LATVIJA
BANK ACCOUNT
LUCIJAS GARUTAS FONDS;
Reg. Nr.: 40008050315
Bank account: A/S SEB;
bank cods (SWIFT): UNLALV2X060
Account.nr: LV84 UNLA 0050 0003 0091 2
NEWS
IV International Young Pianists Competition of Lūcija Garūta
LUCIJA GARUTA.
RENIS ZARINS
MUSIC IS THE BREATH
OF THE SOUL
IV International Young Pianists Competition of Lūcija Garūta
IV International Young Pianists Competition of Lūcija Garūta will tak place in 16.,17. of March 2016 in Sigulda school of Arts. Young musicians up to the age of 16 years can take part in the competition. The competition will take place in three age groups:
a) age age until 9 years;
b) age from 10 to 12 years;
c) age from 13 to 16 years. The participants of the
competition shall perform the following: 1) One or several piano compositions of Lūcija Garūta (of your choice); 2) A
Composition of Free Choice.
Applications can be sent by e-mail until February 15, 2016. Participation fee is 10.00 EUR and shall be settled until February 29 2016.
Contact information:
Phone: +371 26534240
E-mail: konkurss@baltaisfligelis.lv
How to find us? MAP
http://www.baltaisfligelis.lv/muzika/lucijas-garutas-konkurss/
LUCIJA GARUTA. REINIS ZARINS
Lūcija Garūta. Music for Piano
Release date - December 1, 2017
“Music is the breath of the soul,” said Lūcija Garūta. And I believe that is exactly
what she did – she wrote music at times when she could not do otherwise.
This album and indeed my encounter with Garūta’s world began with her Piano
Concerto. Among Latvian piano concertos, hers is truly a significant and special
composition owing to its unusually acute honesty. And, even though it mediates
her very own experience, in it I sometimes also hear the pain of our entire nation.
Perhaps that’s because of the folk melodies included within it, for in this work they take on timeless, universal overtones. The other large-scale opus in this album, the Variations, conveys similar power through its use of folk melodies and
texts, and through them, it beacons hope. Both of these works are a living testimony to Garūta’s indestructible belief in a bright future, even if such a future can only be found in the afterlife.
Garūta’s combination of femininity and fearlessness, fragility and strength also
permeates the shorter pieces on this album. The four Preludes are a true masterpiece recalling Scriabin’s tonal colours; the four different characters expressed in the work are at once united and contrasted. The Meditation, in this
version for solo piano, allows us once again to get closer to Garūta’s soul. And the final Little Doll’s Lulling Song came to me completely by accident (or perhaps not so): once when I was visiting Garūta’s apartment in Rīga, I happened to open
one of her photo albums, and a small piece of paper fell out of it, upon which this
little song was sketched out very lightly in pencil. It was dedicated to the very same little girl to whose memory she dedicated the Piano Concerto seven years later.
This year marks 40 years since Garūta’s passing. In this context, I would like to
express my deep gratitude to Daina Pormale, the granddaughter of Garūta’s sister, who with much love and care has been continuously handing down our dear Lūcija’s legacy to me and to future generations.
In short, Garūta reminds me to seek to stay truthful – and for that I thank her.
Reinis Zariņš
http://skani.lv/en/
1. Lūcija Garūta • CONCERTO FOR PIANO AND ORCHESTRA • 35:58
2. Lūcija Garūta • Prelude in B minor • 04:19
3. Lūcija Garūta • Prelude in E major • 3:05
4. Lūcija Garūta • Prelude in C♯ minor • 2:54
5. Lūcija Garūta • Prelude in D♭ major • 1:43
6. Lūcija Garūta • MEDITATION • 4:39
7. Lūcija Garūta • VARIATIONS ON THE LATVIAN FOLK SONG “THE
SOLDIERS ARE SORROWFUL” • 19:18
8. Lūcija Garūta • THE LITTLE DOLL’S LULLING SONG • 1:30
Total:74:01
Text: www.skani.lv
MUSIC IS THE BREATH OF THE SOUL
12.December National Library of Latvia. Ziedonis Hall
LŪCIJA GARŪTA – 115
• at 17:30. Opening of the exhibition
• at 18:00. Concert
MUSIC IS THE BREATH OF THE SOUL …
(L. Garūta)
Participating:
Composer Imants Zemzaris
TRIO :
Kristīne Balanas (violin)
Marta Sudraba (cello)
Artūrs Cingujevs (piano)
Dzintra Erliha (piano)
Krišjānis Norvelis (bass)
end
Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
Rīgas Doma skola
Program:
Lūcija Garūta, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Pēteris Plakidis
Latviešu tautas dziesmu apdares
LŪCIJA GARŪTA
LGF FONDATION
MUSIC
ARTICLES
CONTACT
NEWS
LGF © 2017