1950. gads komponistes dzīvē pārvelk melnu strīpu. Divpadsmit gadu vecumā ar sirds slimību mirst māsasmeita Laila Reinvalde – Lailiņa, kura Lūcijai Garūtai bija ļoti tuva.
Jau 1950. gada 4. martā komponiste saņem Alfrēda Kalniņa vēstuli, kurā pausta visdziļākā līdzjūtība sakarā ar māsasmeitas nāvi. Tieši viņš mudina Garūtu radīt skaņdarbu Lailiņas piemiņai. Un 1950. gadā top Klavierkoncerta otrā daļa “In memoriam”. Savā ziņā zīmīgi, ka šajā gadā sacerēts vēl tikai viens skaņdarbs – dziesma “Apinītis”.
Laikā, kad top Klavierkoncerts, daudz biežāk nekā iepriekš Garūta smeļas spēku un mierinājumu tautasdziesmās. 1951. gadā top arī Lailiņas piemiņai veltītās Variācijas par tautasdziesmas “Arājiņi, ecētāji” tēmu un Septiņas tautasdziesmas klavierēm. Viņas mūziku nu raksturo dziļums un vienkāršība, tomēr dramatisku kulmināciju brīžos vēl saklausāmas atbalsis no agrīno klavierdarbu aizrautīgi eksaltētās izteiksmes. Kad uzrakstīts viss Klavierkoncerta cikls, tas vispirms jāpiedāvā izvērtēšanai Latvijas Padomju komponistu savienības valdei. Sākotnēji valde pret Klavierkoncertu izturas noraidoši, jo tas kultivējot nevienam nevajadzīgas subjektīvi traģiskas izjūtas, tādēļ klausītājiem neesot vajadzīgs. Tomēr, neskatoties uz pārmetumiem, Garūta darbu turpina, strādājot pie instrumentācijas. Caurskatot Klavierkoncertu Komponistu savienībā otro reizi - 1955. gada 18. septembrī, saņemts atzinums, ka patiesībā šo darbu var uzskatīt par vienu no visveiksmīgāk uzrakstītajiem latviešu padomju klavierkoncertiem.
Jau 1955. gada 29. septembrī Klavierkoncerts ar panākumiem tiek pirmatskaņots radio pārraidē – to spēlē pianists Hermanis Brauns un Radiokomitejas simfoniskais orķestris Arvīda Jansona vadībā. Koncerta pirmā daļa Lento, pesante. Allegro sostenuto ir dramatisma, izmisuma un reizē arī cīņasspara piepildīta. Gaišāku atblāzmu ienes blakuspartija – kā atmiņas par dzīvespriecīgo, maigo Lailiņas tēlu. Skumju cauraustā Otrā daļa In memoriam. Grave ir dubultvariācijas par latviešu bēru dziesmām “Kam, liepiņa, tu nolūzi” (trijdaļu formas malējie posmi) un “Jūdziet sirmus, jūdziet raudus” (vidusdaļa). Savukārt trešā daļa Maestoso. Allegretto, scherzando rakstīta rondo sonātes formā. Kaut arī solista kadencē atblāzmojas 1.daļas intonatīvais materiāls un traģika, tomēr kopumā Klavierkoncerta fināls apliecina dzīvotgribas un atmiņu spēku. Te valda mažorīga, rotaļīga noskaņa, un ieskanas pirms gadiem dzimis mūzikas materiāls, kas radies kādā gaišā brīdī, kad mazā Lailiņa atnesusi pirmos pavasara ziediņus."
Pirmatskaņojums Latvijas radio 29.09.1955.- Hermanis Brauns, Latvijas Radio orķestris, diriģents Arvīds Jansons
Pirmatskaņojums koncertzālē 1956. gada februārī Lielajā ģildē - Hermanis Brauns, diriģents Leonīds Vīgners
2017. gadā Nacionālās ierakstu kompānija "Skani" izdod izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa, Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Atvara Lakstīgalas albumu "Lūcija Garūta. Klaviermūzika". Albums izdots sērijā "Latvijas komponisti" un tajā ieskaņoti Koncerts klavierēm un orķestrim, "Prelīdes", "Meditācija", "Variācijas par latviešu tautas dziesmu Karavīri bēdājās" un "Lellītes aiju dziesmiņa".
2023. gada 27. oktobrī izskanēja pirmatskaņojums Klavierkoncertam "Opéra Grand Avignon" (Aviņonā, Francijā).
