Trauslā komponiste aizrautīgi sekoja līdzi sasniegumiem aviācijā, krāja laikrakstu ziņas un 1938. gadā savu muzikālo stāstu par cilvēku, kurš gatavojas iekarot kosmosu, izstāstīja operā „Sidrabotais putns”.
L. Garūtas dzīves stāsts ved caur Latvijas konservatorijas klavieru un kompozīcijas klasēm uz Parīzes konservatoriju, caur aktīvas koncertmākslinieces statusu un pianistes darbu gan Rīgas operā, gan Rīgas radio uz pedagoģisko darbību Jāzepa Mediņa mūzikas skolā un Latvijas Valsts konservatorijā.
Skaitliskais pārsvars komponistes daiļradē attiecināms uz dziesmām; tām līdzās būtiska vieta ir klaviermūzikai, simfoniskajiem opusiem un vokāli instrumentālajām kompozīcijām, kamermūzikai, darbiem ērģelēm, korim. Tomēr garajā skaņdarbu sarakstā īpašā muzikālā un vēsturiskā kontekstā iezīmējas kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm „Dievs, Tava zeme deg!” (1943) ar Andreja Eglīša (1912–2006) tekstu, kas kļuvusi par Latvijas likteņa traģiskā samezglojuma zīmi, skaudru laikmeta māksliniecisko dokumentu, izmisuma un cerību pilnu tautas lūgšanu, par padomju laikā aizliegtu un līdz pat tautas otrajai atmodai Latvijas klausītājiem noklusētu meistardarbu.
1944. gada 15. martā ļaužu pārpilnā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā kantāti „Dievs, Tava zeme deg!” pirmatskaņoja leģendārais Reitera koris, dziedātāji Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra; pie ērģelēm, aizvietojot saslimušo Alfrēdu Kalniņu, – pati autore. Kaismīgā un kvēlā teksta autors Andrejs Eglītis, kura rakstītais bija atzīts par pārāko Kuldīgas draudzes mācītāja prāvesta Sakārņa izsludinātajā konkursā par tēmu „Latvju lūgsna Dievam”, pirmatskaņojumu noklausījās, stāvēdams blīvā ļaužu pūlī pie pašām dievnama durvīm.
Līdz pat 1982. gadam valdīja uzskats, ka kantātes pilnīgais variants ir neatgriezeniski zudis, jo padomju Latvijā skaņdarba ieraksti tika likvidēti. Tomēr komponists Longins Apkalns, izmantojot vairāku Vācijas radiofonu arhīvos atrasto muzikālo materiālu, kantāti rekonstruēja, lai 1982. gada 8. maijā Stokholmā ļautu tai pirmoreiz izskanēt trimdā.
1988. gadā diriģents Imants Kokars un kamerkoris „Ave Sol” kantāti atdeva latviešu tautai, dziedot to emocijām pilnos koncertos visā Latvijā un nododot mantojumā gan citiem Latvijas kolektīviem, gan arī koriem Vācijā un Japānā.
Kā atsevišķa vērtība ārpus kantātes konteksta bieži skan īpaši emocionālā lūgsna „Mūsu Tēvs debesīs”. Vislakoniskāko vērtējumu kantātes tekstam devis dzejnieks Jānis Peters: „„Dievs, Tava zeme deg!” – par šiem četriem vārdiem es apskaužu Andreju Eglīti.” Un līdzās arī vēl Zentas Mauriņas vārdi: „Laimīgi ir mūziķi, laimīgāki par dzejniekiem. Viņiem nevajag tulku, viņu valodu saprot visur, viņi paši ar savu mākslas spēku var dzimteni vienot ar plašo pasauli. Es ticu, ka zvaigžņotā Lūcija Garūta to darīs. Viņa savas tautas īpatnības aiznesīs uz tālajām zemēm.
