Menu
Komponiste, pianiste, mūzikas teorētiķe un pedagoģe Lūcija Garūta dzimusi 1902.gada 14.maijā Rīgā. 1919. gadā Lūcija Garūta sākusi studijas tikko dibinātajā Latvijas konservatorijā, kur mācījusies Klavierspēles klasē pie Marijas Žilinskas, Hansa Šmita un Lidijas Gomanes-Dombrovskas. Profesora Jāzepa Vītola iedrošināta, uzsākusi studijas arī profesora vadītajā Speciālās teorijas klasē (tā tolaik dēvēja Kompozīcijas klasi). Viņas pedagogi bija Jānis Mediņš (instrumentācija), Jēkabs Mediņš (harmonija) un Jēkabs Kārkliņš (mūzikas vēsture). 1924.gadā Lūcija Garūta absolvējusi Kompozīcijas klasi, 1925.gadā – Klavierklasi. 1926.gadā sākusi studēt Parīzes Konservatorijā, kur mācījusies klavierspēli pie Alfrēda Korto (Alfred Cortot), Izidora Filipa (Isidor Philipp) un instrumentāciju pie Pola le Flema (Paul Le Flem). 1928.gadā turpinājusi kompozīcijas studijas Ecole Normale de Musique (Parīzē) pie Pola Dikā (Paul Dukas).
Studiju laikā (1919–1921) Lūcija Garūta bijusi pianiste repetitore Rīgas Operā, 1925–1926 strādājusi Rīgas radio, 1926.gadā uzsākusi pedagoģisko darbu Latvijas Tautas konservatorijā (vēlāk – Jāzepa Mediņa mūzikas skola), kur pasniegusi mūzikas teoriju un klavierspēli (1926 –1947). Bijusi Latvijas Valsts konservatorijas profesore (1940–1977). Kompozīcijā un mūzikas teorētiskajos priekšmetos Lūcijas Garūtas studenti ir bijuši praktiski visi pēckara gados Jāzepa Vītola Latvijas konservatorijā studējušie muzikologi un komponisti.
Zenta Mauriņa
Līdztekus pedagoģiskajam darbam Lūcija Garūta pievērsusies koncertdarbībai. 1929. gadā koncertējusi Vācijā (Berlīnē, Frankfurtē pie Mainas). Tad arī sākusies nopietnā interese par Steinway flīģeļa trešo (ilgskaņas) pedāli, kas paplašina tembrālās un tehniskās iespējas, paverot jaunas iespējas kompozīcijā. 20. un 30. gados Lūcija Garūta bijusi viena no aktīvākajām koncertmāksliniecēm gan kā soliste, gan kā klavierpavadījumu atskaņotāja, koncertējot Rīgā un visā Latvijā. Pavisam Lūcija Garūta ir koncertējusi kopā ar vairāk nekā ar simts mūziķiem dažādos kamermūzikas koncertos. Diemžēl 1940. gados koncertdarbība bija jāpārtrauc trauslās veselības dēļ.
No 1926. līdz 1940. gadam notikuši četri Lūcijas Garūtas Kompozīciju vakari ar daudzu tā laika ievērojamāko dziedoņu (Mildas Brehmanes-Štengeles, Ādolfa Kaktiņa, Marisa Vētras u.c.) un instrumentālistu piedalīšanos. 60. un 70. gados notikuši vairāki autorkoncerti un citi pasākumi, kuros komponiste saņēmusi klausītāju mīlestību un pateicību.
Arī Lūcijas Garūtas (tāpat kā daudzu tā laika komponistu) radošās gaitas aizēnojusi pastāvošās iekārtas diktatūra. Tika atcelta operas Sidrabotais putns iestudējuma pirmizrāde, kā iemeslu minot faktu, ka operā attēlots strādnieku streiks. Skarbu kritiku no LPSR Komponistu savienības saņēmis Klavierkoncerts, jo neatbildis valdošajam bezkonfliktu teorijas uzstādījumam. Ilgus gadus – līdz pat otrajai atmodai – bija aizliegts atskaņot arī kantāti Dievs, Tava zeme deg!
Lūcija Garūta bijusi Latvijas mūzikas veicināšanas biedrības valdes un kameras locekle. Saņēmusi Latvijas Kultūras fonda balvu par Variācijām Manā dzimtenē simfoniskajam orķestrim un Variācijām par latviešu tautas dziesmu Karavīri bēdājās klavierēm un godalgu par Meditāciju simfoniskajam orķestrim. 1945.gadā uzņemta Latvijas Komponistu savienībā, 1962.gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātā mūzikas darbinieka nosaukumu.
Komponiste mirusi 1977.gada 15.februārī. Apglabāta Rīgas I Meža kapos, vietā, kas ierādīta Vecās Sv, Ģertrūdes baznīcas draudzei, kurai piederējusi Garūtu dzimta.
Visu, kas Lūcijai Garūtai bijis svarīgs, tuvs, radīja prieku vai pārdzīvojumu, viņa izteica mūzikā. Viņas mūzika ir vērienīga un spēcīga, bet arī sirsnīga un romantisma apdvesta. Tā ir dziļi latviska, bet reizē arī savu laikmetu raksturojoša. Komponiste bijusi kopā ar savu tautu tās traģiskākajos laika griežos, tomēr spēdama saglabāt ticību un cerību gaišajam, labajam. Lūcijas Garūtas skaņdarbu kvantitatīvais pamats ir dziesmas ar daudzu latviešu dzejnieku vārsmām, Viktora Igo un Tagores dzeju, to skaits tuvojas diviem simtiem. Būtiski, ka pusei no dziesmām tekstus rakstījusi komponiste pati, vienmēr konsekventi norādot, ka tie nav dzeja. Nozīmīgas ir latviešu tautasdziesmu apdares: klavierēm, solo balsij ar klavierēm, ansambļiem. Būtiska vieta Lūcijas Garūtas daiļradē ir klaviermūzikai, kuras pirmā interprete bijusi viņa pati, sākot no miniatūrām līdz izvērstas formas darbiem. Par patiesu sava laikmeta māksliniecisku dokumentu kļuvusi kantāte Dievs, Tava zeme deg!, kuras leģendārais pirmatskaņojums noticis 1944. gadā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā. Tā nav zaudējusi aktualitāti arī mūsdienās, un nereti ir pirmais skaņdarbs, ko piemin saistībā ar Lūcijas Garūtas vārdu. Pateicoties Lūcijas Garūtas fonda darbībai, komponistes mūzika arvien skan arvien biežāk ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs (Eiropā, Japānā, Kanādā, u. c.).
