Menu
Music works
Lūcija Garūta. Ābele. CD
03.11.2023., LMIC
Lūcija Garūta • Latvijas Radio koris • Sigvards Kļava • 2023
Lūcija Garūta (1902–1977) ir viena no pirmajām latviešu profesionālajām komponistēm (sievietēm), kas sarakstījusi vairākus desmitus a cappella kordziesmu. Un tikai tagad ar ar šo albumu piedzīvojam vairākus dziesmu pirmieskaņojumus. Kā lielai daļai komponistu, kas dzimuši 20. gadsimta sākumā Latvijā un pārdzīvojuši okupāciju laikus, arī L. Garūtas daiļradi var iedalīt pirms un pēc Otrā pasaules kara. Par jauno komponisti, kura līdzās Latvijas Konservatorijas studijām bija izglītojusies Parīzē (1926–1928), laikabiedru atmiņās 20. gadsimta 30. gados lasām, ka L. Garūtas solodziesmu vakari, kuros pati komponiste sēdās pie klavierēm, pavadot tā laika spožākos solistus – soprānu Mildu Brehmani-Štengeli, mecosoprānu Hertu Lūsi, tenoru Marisu Vētru un baritonu Ādolfu Kaktiņu –, bijuši stāvgrūdām pilni. L. Garūtu apjūsmoja par neierasto domu mijiedarbi starp aktuālāko mūzikas pasaulē, drosmīgi aizstāvot pat franču “Sešinieka” idejas, un starp uzticīgo latviskās mūzikas stīgas nospriegojumu, īpaši cildinot latviešu tautasdziesmu.
Kristiāna Vaickovska
Svētā mīla. CD
28.04.2023, LMIC
Lūcija Garūta • Māris Skuja • Jūlija Vasiļjeva • 2023
Mūzikas pētnieku aprindās Lūciju Garūtu mēdz dēvēt par latviešu Žermēnu Taifēru (Germaine Tailleferre), kas pazīstama kā franču Sešinieka (Les six) komponiste. Atsauce nav nejauša. L. Garūtai jau agrīnos studiju gados bijis sapnis par mūzikas izglītību ārzemēs, īpaši viņu interesēja jaunie vēji, kas pūta no Francijas puses. Pēc studiju gadiem Latvijas Konservatorijā jaunā mūziķe piepildīja sapni ne tikai par mācībām, bet iepazina arī Parīzes koncertdzīvi (1926). Lūcija Garūta studējusi klavierspēli pie ievērojamiem franču mūziķie: Alfrēda Korto (Alfred Cortot) un Izidora Filipa (Isidor Philipp), kurš bijis labs komponista Kloda Debisī (Claude-Achille Debussy) draugs. Instrumentāciju L. Garūta apguva pie komponista, diriģenta un mūzikas kritiķa Pola le Flema (Paul Le Flem). Apmeklējot Parīzi otrreiz (1928), Lūcija Garūta turpināja kompozīcijas studijas Ecole Normale de Musique pie Pola Dikā (Paul Dukas), kura studentu lokā ir tādi komponisti kā Moriss Diriflē (Maurice Duruflé) un Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen).
Lūcija Garūta ir viena no pirmajām komponistēm sievietēm, ar neparastu estētisko redzējumu, kas sakņojas dziļā mīlestībā pret latvisko, bet tajā pašā laikā ar tieksmi pēc pasaulīgas elpas. L. Garūta daudzējādā ziņā latviešu mūzikas vēsturē pirmskara gados bija jau aizpildījusi nozīmīgas lappuses kamermūzikas žanros. Gribētos apgalvot, ka komponistes talants un iespējas, ja vien nesāktos Otrais pasaules karš, būtu ieguvis vismaz Taifēras slavu, iespējams pat vairāk… Bet tā nebija komponistes rūpestība. Šķiet, ka Lūcija Garūta jau agri apzinājās – viņas zemes ceļš ved pie zvaigznēm, kā to skaisti vārdos ietērpusi dzejniece Zenta Mauriņa: “Zvaigžņotā – tā es garā saucu Lūciju Garūtu. Viņas mūzika aizrauj no zemes, tā ceļ zvaigznēm un saulei pretī. Viņas mūzikā ir maiguma spēks, kas šķīstī un skaidro”.
Kristiāna Vaickovska
Klaviermūzika. CD
2018, SKANI
Lūcija Garūta • Reinis Zariņš • Liepājas Simfoniskais orķestris
• Atvars Lakstigala • 2018 • 1 hr 13min
"Mūzika ir dvēseles elpa” — tā Lūcija Garūta. Un manā skatījumā viņa tā arī ir darījusi - rakstījusi, kad dvēsele neļauj nerakstīt.
"Šis albums un mana sastapšanās ar Garūtas pasauli iesākās tieši pie Klavierkoncerta. Tas ir patiesi nozīmīgs un īpašs darbs latviešu klavierkoncertu vidū sava skaudrā patiesuma dēļ, un, lai arī ir skaidrs, ka tas ir ļoti personīgs vēstījums, es tajā brīžiem saklausu arī gluži kā visas tautas sirdssāpju balsi. Varbūt tas nāk no tautasdziesmu melodiju klātbūtnes, jo tās šajā mūzikā iegūst pārlaicīgus, universālus virstoņus. Līdzīgs spēks tautasdziesmas melodijai un vārdiem ir arī Variācijās, kuras stāv albuma otrā pusē kā monumentāla bākuguns. Abi šie lielizmēra darbi ir dzīva liecība autores neiznīdējamajai ticībai uz gaišu nākotni, pat ja tā atrodama tikai mūžībā.
Garūtas sievišķīgums un drosme, trauslums un spēks caurvij arī albumā iekļautās miniatūras. Četras Prelīdes ir Skrjabina krāsām tuvs tiešām meistarīgs opuss, kurš vienlaikus vieno un arī kontrastē tā četrus dažādos raksturus. “Meditācija” klavieru versijā ļauj atkal tikt tuvāk autores dvēselei. Un noslēdzošā pavisam mazā “Lellītes aiju dziesmiņa”"atnāca" pie manis pavisam (ne)jauši - reiz ciemojoties Garūtas dzīvoklī Rīgas centrā, es atvēru kādu viņas bilžu albumu un no tā izbira maza lapiņa ar šo dziesmiņu, ar zīmuli pavisam viegli uzskicēta. Un veltīta tai pašai meitenītei, kuras piemiņai 7 gadus vēlāk rakstīts Klavierkoncerts.
Šogad aprit jau 40 gadi, kopš Lūcija Garūta pati devusies mūžībā. Tāpēc es vēlos izteikt pateicību Garūtas māsas mazmeitai Dainai Pormalei, kura ar nerimtīgām sirdsrūpēm un mīlestību cauri gadiem ir nesusi Lūcīša gara mantojumu tālākām paaudzēm, arī man.
Īsi sakot, Garūta man atgādina dzīties palikt patiesam - un par to viņai paldies."
Reinis Zariņš
Other Colours: Latvian Composers for Flute. CD
Dzintra Erliha and Ilona Meija, 2013-2016, SKANI
Šis albums – no miniatūrām līdz sarežģītākām kompozīcijām, no klasikas līdz jaunākās paaudzes komponistu skaņdarbiem – aicina ļoti tālā ceļojumā – gan pievienojoties mūziķiem kanoe laivā, gan gājputnu baram lidojumā pār Latviju.
Dzintra Erliha , 2010
Komponistes Lūcijas Garūtas vārds asociējas galvenokārt ar kantāti Dievs, Tava zeme deg (1943, Andreja Eglīša teksts), taču plašākai auditorijai vēl neatklātas ir daudzas komponistes radītās vokālās un instrumentālās kamermūzikas pērles. Garūtas solodziesmu skaits sniedzas pāri 200, savukārt instrumentālās kamermūzikas žanrā tapuši vairāki vērtīgi un vēsturiski nozīmīgi darbi, tostarp latviešu un pasaules mūzikā unikālās Četras etīdes Steinway ilgskaņas pedālim (1933/1956). Šajā tvartā iekļautās kamerminiatūras ieskaņojuši Baiba Berķe (mecosoprāns), Dzintra Erliha (klavieres), Ilona Meija (flauta), Tatjana Ostrovska (vijole), Ivars Bezprozvanovs (čells), Aivars Krancmanis (baritons), Krišjānis Norvelis (bass) un Ingus Pētersons (tenors).
Dzintra Erliha , 2008
Andrejs Eglītis • Lūcija Garūta • Rīgas kamerkoris Ave sol
• Apgāds “Valters un Rapa” , 2007
Dzejnieka Andreja Eglīša un komponistes Lūcijas Garūtas jubilejas gadā sagatavots latviešu dzejas un mūzikas izdevums. Ar grāmatu, kurā lasāma kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” dzeja, tās atdzejojumi angļu, vācu, spāņu, franču, itāliešu un japāņu valodā, klajā nācis arī mūzikas disks ar 2005. gadā tapušu kantātes ierakstu Rīgas kamerkora „Ave Sol” izpildījumā.
Izdevumā publicēti sākotnēji Kuldīgas draudzes izsludinātajam konkursam iesniegtie Andreja Eglīša darbi „Lūgšana” un „Kantātes fragments”, kā arī dzejnieka pabeigtais, pilnveidotais kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” teksts. No atdzejas krājumā iekļauti jauni kantātes teksta atdzejojumi: angļu valodā atdzejojis Edvīns Ivsiņš, vācu – Matiass Knolls un Gunters Strotmans, franču – Astra Skrābane un Rosa Marija Fransuā, itāliešu – Pjetro Trillo, spāņu – Andris Kārkliņš, japāņu – Ajumi Kurosava.
DVD release in Japan, Jasarac, Yasunori Kikuchi, 2004
December 23 – Japan premiere recording in Tokyo. In the church “Kristus Shinagva Church” Participating: Choir Zemene. Conductor Masahito Osada, Yasuharu Fukishima (tenor), Jeffrey D. Tremblay (baritones, USA), Miki Asai (organ) L. Garūta’s “Meditation” for organ.
Andrejs Eglītis • Lūcija Garūta • Rīgas kamerkoris Ave sol
• 2003
Jānis Sproģis/ tenors, Aivars Krancmanis/ baritons, Aivars Kalējs/ Rīgas doma ērģeles, kamerkoris Ave Sol un diriģents Imants Kokars.
Valsts Akadēmiskais Koris "Latvija", 1999
16. celiņš ir tikai ērģeles.
Ierakstīts Rīgas Domā 1998.gadā.
Izdots Austrijā
Melodija, 1989
Ambiente Musikproduktion, Toms Spoģis, 1987
Baritons – Raimonds Spoģis, Dizains – Juris Soikans Vadītājs – Marks Opeskins, Ērģeles – Brigita Mieze Tenors – Kārlis Dēdelis
Vācijas Latviešu kamerkoris Dūdas
Lettischer Kammerchor Bagpipes
Uzņemts 1987.g. 12. un 13. jūnijā, Osnabrikā, Jāzepa baznīcā.
Aufgenommen am 12. und 13. Juni 1987 in der St.Joseph Kirche, Osnabrück.
Rīga: Melodija, 1971
Radošais direktors – Aleksandrs Grīva Dizains – Uldis Razums Koris – Latvijas Radio T. Kalniņa Koris Komponēja – Lūcija Garūta Diriģents – L. Vīgners* Inženieris [Skaņu Ieraksta Inženieris] – Oļģerts Liepiņš Inženieris [Skaņu Režisors] – Jurijs Kokžajans Laineru piezīmes – Vizbulīte Bērziņa Teksta Autors – Rainis Mecosoprāns – L. Daine Orķestris – Latvijas Radio Simfoniskais Orķestris Tenors – J. Zābers
Ierakstīts 1968.gadā Valsts Filharmonijas orķestris, Latvijas radio Teodora Kalniņa koris, Leonarda Daine (mecosoprāns), Jānis Zābers (tenors), Latvijas diriģents Leonīds Vīgners
RAF «Raiņa un Aspazijas Fonds» (Šis albums izdots ar Latviešu fonda atbalstu), 1982.g.
Komponēja – Lūcija Garūta Diriģents [koris] – Teodors Reiters Dizains – Niklāvs Strunke Vadošais vokāls – Mariss Vētra, Ādolfs Kaktiņš Vārdi – Andrejs Eglītīs* Ērģeles – Lūcija Garūta
-
Rīga: Melodija, 1981
Kārlis Zariņš (tenors), Heine-Vāgnere (soprāns, Pēteris Grāvelis (baritons.), Leonarda Daine (mecosoprāns), Inta Villeruša (klavieres), Vilma Cīrule (klavieres.), Māris Skuja (klavieres), Uldis Sprūdžs (vijole), Pēteris Sīpolnieks (ērģeles), Latvijas PSR Valsts simfoniskais orķestris ), diriģents Romualds Kalsons / Rīgas skaņu ierakstu studija. 1
Melodija, 1974
Dziesmas bērniem.
